Pēc Alūksnes pilsētas domes iniciatīvas notika iedzīvotāju aptauja, lai gūtu datus pilsētas attīstības plāna galīgā varianta izstrādei.
Pēc Alūksnes pilsētas domes iniciatīvas notika iedzīvotāju aptauja, lai gūtu datus pilsētas attīstības plāna galīgā varianta izstrādei. Aptauja bija anonīma, tādējādi iegūstot precīzākus datus un lielāku faktiskā stāvokļa ticamību.
Aptauju veica Alūksnes Uzņēmējdarbības atbalsta centrs, piedaloties E. Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas un vidusskolas vecāko klašu audzēkņiem. Aptaujā atbildes sniedza 1,9 procenti no pilsētas pieaugušajiem iedzīvotājiem. Kā jebkurā personu izlases apsekojumā ir iespējams iegūt tikai to informāciju, ko aptaujātie ir gatavi sniegt intervijā. Daļa iedzīvotāju atteicās piedalīties aptaujā.
Nākotni saista ar Alūksni
Aktīvākie aptaujas dalībnieki ir iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 49 gadiem – 58 procenti no aptaujāto skaita. Pārējās vecuma grupas, kas piedalījās aptaujā, sadalās šādi: 18 līdz 24 gadus veci ir deviņi procenti aptaujāto, 25 līdz 34 gadi ir 12 procentiem aptaujāto, 50 līdz 64 gadi – 18 procentiem aptaujāto, pārējiem – 65 un vairāk gadu. No visiem aptaujātajiem 67 procenti savu nākotni saista ar Alūksni. Četri procenti iedzīvotāju vēlas te veidot savu biznesu, gandrīz trešā daļa domā pavadīt laimīgas vecumdienas, un tikai trīs procenti – veidot savu karjeru, bet 15 procenti min citus iemeslus. 15 procenti alūksniešu vēlas dzīvot Rīgā, seši procenti – ārzemēs, vēl tikpat citu rajonu centros, bet divi procenti vēlas dzīvot lauku teritorijā.
Pēc alūksniešu vēlmēm varam secināt, ka ilglaicīga Latvijas Republikas Saeimas un valdības ekonomiskā politika pakļauj valsts nomales ekonomiskai depresijai. Tādēļ, izstrādājot attīstības plānu, jāparedz viss, lai Alūksnes iedzīvotājs justos labi tieši Alūksnē.
Vidēji 3,37 cilvēki
73 procenti aptaujāto ir precējušies, 12 procenti ir neprecēti un 11 procenti ir šķīrušies, diviem procentiem aptaujāto dzīvesbiedri ir miruši un tikapt dzīvo faktiskā laulībā. Līdz 24 gadu vecumam 88 procentiem aptaujāto nav bērnu, līdz 34 gadu vecumam vēl vairāk nekā trešdaļa ir bez bērniem, bet vecāki par 35 gadiem bez bērniem ir pieci procenti aptaujāto. Gandrīz pusei ģimeņu ir divi bērni, vienai piektajai daļai ir viens bērns, gandrīz tikpat ir ģimeņu bez bērniem, bet trim procentiem ģimeņu ir četri un vairāk bērni. Vidējais ģimenes lielums Alūksnē ir 3,37 cilvēki, no kuriem 1,13 ir apgādājamie, no tiem lielākā daļa ir bērni.
Vienai trešajai daļai aptaujāto ir augstākā izglītība, gandrīz divām trešdaļām – vidējā, bet četriem procentiem aptaujāto ir nepabeigta vidējā izglītība. Šie skaitļi neparāda Alūksnes iedzīvotāju faktisko izglītības līmeni, bet gan sabiedrisko aktivitāti un vēlēšanos piedalīties aptaujā, ņemot vērā iegūto izglītību.
Neapmierina alga
76 procenti aptaujāto strādā algotu darbu, bet pārējie aptaujas laikā nestrādāja. No nestrādājošajiem 22 procenti ir pensionāru, 44 procentiem aptaujāto ir grūtības atrast darbu; 11 procenti aptaujāto nevar atrast darbu atbilstoši savai specialitātei, četri procenti nodarbojas ar mājsaimniecību, astoņi procenti aprūpē mazus bērnus, bet 11 procenti aprūpē slimus un nevarīgus cilvēkus. Gandrīz puse strādājošo ir neapmierināti ar savu darbu. No tiem 77 procenti uzskata, ka darba samaksa neatbilst spējām un padarītajam. Astoņi procenti atzīst, ka darbs ir fiziski smags un netīrs, bet 15 procenti min citus iemeslus. Vairums 25 līdz 49 gadus vecas sievietes ar augstāko izglītību atzīst darba samaksu par neatbilstošu. Izpētot provizoriskos aptaujas rezultātus, var secināt, ka Alūksnē vidējās algas ir ievērojami zemākas nekā Latvijā. Aptaujāto ieņēmumi (pēc nodokļu nomaksas) ir šādi: līdz 50 latu mēnesī saņem 13 procenti aptaujāto, 51 līdz 85 latus mēnesī saņem 34 procenti aptaujāto, 86 līdz 100 latu mēnesī saņem 14 procenti aptaujāto, 101 līdz 150 latu mēnesī saņem 26 procenti aptaujāto, 151 līdz 250 latu mēnesī saņem 13 procenti aptaujāto.
Nedomā pasīvi gaidīt
Gan vīriešiem, gan sievietēm lielākās algas ir vecumā no 25 līdz 49 gadu vecumam, ja ir pabeigta augstākā izglītība. Vidēji zemāka darba samaksa ir jauniešiem un cilvēkiem pirmspensijas vecumā. 99 procenti aptaujāto nosauc vēlamos ienākumus: – līdz 100 latu mēnesī grib saņemt trīs procenti aptaujāto, 101 līdz 150 latu – 24 procenti , 151 līdz 250 latu – 35 procenti , 251 līdz 500 latu – 32 procenti , virs 500 latiem – seši procenti aptaujāto.Vērā ņemams ir tas, ka tikai 21 porcents no aptaujātajiem ir gatavi pasīvi gaidīt, kad palielināsies darba samaksa. 22 procenti labprāt strādātu vairākās darbavietās, 15 procenti vēlas uzsākt savu biznesu. Lielākā daļa no aptaujātajiem 44 procenti papildinātu savas zināšanas, bet 21 procents ir gatavi apgūt jaunas profesijas.
Ņemot vērā visa veida ienākumu avotus, 76 procenti aptaujāto par galveno uzskata darba algu, seši procenti pensiju, pieci procenti privāto biznesu, četri procenti palīdzību no ģimenes un radiem, četri procenti sociālo palīdzību, četri procenti dārzā un kūtī izaudzēto, bet viens procents produktu un pakalpojumu pārdošanu.
Meklē palīdzību
Lielākā daļa no tiem, kas atrodas ģimenes un radu apgādībā, ir vīrieši vecumā līdz 24 gadiem – 75 procenti. Sievietes bezdarba gadījumā vairāk cenšas izmantot sociālo palīdzību, gūst ieņēmumus no dārzā un kūtī izaudzētā, kā arī sniedz pakalpojumus un pārdod produktus. Vairāk nekā puse aptaujāto ir spiesti meklēt īslaicīgu finansiālu palīdzību, aizņemoties naudu ārpus ģimenes.
Alūksnes pilsētas iedzīvotāju domas un priekšlikumi
(Turpmāk vēl)
