Saule un siltums pie mums ir tikai dažus mēnešus gadā, pārējā laikā – drēgnums, aukstums, lietus un sniegs, kas cilvēka organismam nav labākie draugi. Vienīgais veids, kā patiesi sadzīvot ar aukstumu, ir norūdīšanās. Vasara pamazām virzās uz otru pusi, un ir pēdējais laiks sākt gatavot organismu ziemas periodam. Ziemas peldēšana ir norūdīšanās augstākā pakāpe. Allaž esam apbrīnojuši «roņus», kas spelgonī nebīstas līst āliņģī un mesties dzestrā ūdenī. Šie cilvēki neslimojot ne ar iesnām, ne klepu, jo organisms sasniedzis norūdīšanās augstāko pakāpi. Norūdīties var dažādi, arī ikdienā ejot vēsā dušā, staigājot basām kājām un līdz rudenim peldoties. Rūdīšanās «sāls» ir možums, enerģijas pieplūdums, laba pašsajūta un garastāvoklis, kā arī paaugstinātas darba spējas. Stiprināta imunitāte cilvēku pasargā no saaukstēšanās un infekciju slimībām. Regulāri rūdoties, nedaudz sabiezinās ādas virskārta, kas kalpo kā labāka termoizolācija, tāpēc ziemā nav tik auksti. Turklāt rūdīšanās procedūru laikā organisms attīrās, jo, lai ķermenis sasildītos, tas patērē enerģiju un sadedzina taukus, neaizmirstot arī par sārņu izvadīšanu no organisma.
Stiprina fizisko un
garīgo veselību
Augusts ir labākais laiks, lai sāktu rūdīties un gatavotos kļūt par ziemas peldētāju. Gastroenterologs un veselīga dzīvesveida aktīvs piekritējs profesors Anatolijs Danilāns ziemā aukstā ūdenī «uzlādējas» jau vairāk nekā 20 gadu. Kad tuvumā nav pieejams dīķis vai upe, viņš adrenalīnu gūst, ejot aukstā dušā. «Rūdījums nenāk uzreiz, un sākumā sevi ir drusku jāpiespiež. Turklāt nevajag baidīties no saaukstēšanās. Patiesībā saaukstēties ir grūti, un tās ir infekcijas saslimšanas. Iesnas var viegli saķert, ja apkārt ir pilns ar baktērijām – nevēdinātās telpas, nemazgātu roku dēļ utt., bet ir nepareizi domāt, ka tās dabū, peldoties svaigā gaisā āliņģī, kur nav baktēriju,» skaidro A.Danilāns.
Profesors ir veselīga dzīvesveida piekritējs un rūdīšanos uzskata par dzīves nepieciešamību. Tā stiprina imunitāti, tāpēc rūdīšanās īpaši nepieciešama tiem, kas slimo ar augšējo elpošanas ceļu kaitēm un ātri saaukstējas. Rūdīšanās procedūras kā ārstniecības līdzekli izmanto arī tad, ja cilvēkam ir vāja nervu sistēma, viņš sirgst ar hipertoniju, stenokardiju, jo vēsais ūdens stiprina asinsvadu sieniņas, atjauno asinsriti, uzlabo smadzeņu funkciju.
Galvenais – saņemties
Ir ļoti svarīgi dzīvot kvalitatīvi. A.Danilāns nav aktīvs ziemas peldētājs, bet ziemā šad tad ielien āliņģī, bet, ja tādas iespējas nav, palīgs ir auksta duša. «Agrāk, kad gāju uz publiskajām pirtīm, vīri par mani brīnījās, ka dušā eju tikai aukstā ūdenī. Sākt vajag pamazām un pakāpeniski, pēc kāda laika organisms pie vēsuma pierod. To sajūtu nevar izstāstīt. No organisma izdalās baudu radošas vielas, ko es saucu par labajām narkotikām. Pēc aukstas peldes cilvēks ir možs, laba garastāvokļa pārbagāts, lieliskā formā. Procedūra stiprina sirdi, asinsvadus, nieres, tā ir laba mūsu prātam, tikai viss jādara saprāta robežās,» piebilst profesors. Rūdīties vajadzētu visiem, taču jāuzmanās hroniskajiem slimniekiem, kuriem pirms tam jākonsultējas ar ārstu, lai atrastu sev atbilstošāko norūdīšanās veidu un režīmu.
Vieglāk ir
satuntuļoties un slinkot
Cilvēki daudz slimo, jo maz uzturas dabā, svaigā gaisā, bet, tiklīdz sajūt vēsumu, sēž telpās vai brauc ar automašīnu, kas nemaz nav veselīgi, atgādina A.Danilāns. Rūdīšanās ir lielisks paņēmiens, kā trenēt sevi arī stresa situācijām.
Rūdīties nepieciešams visu mūžu, un tas prasa ļoti lielu darbu. Vieglāk ir satuntuļoties un slinkot. Saņemot vēsu ūdeni, pirmajā mirklī sīkie asinsvadi ādas virskārtā saraujas, liekot ķermenim saglabāt siltumu, tāpēc noskalošanās ar vēsu ūdeni nevis saldē, bet palīdz uzturēt iegūto siltumu. Jau nākamajā fāzē asinsvadi paplašinās, asinsrite kļūst intensīvāka, āda sārtāka, elpošana un sirdsdarbība paātrinās, kas veselībai nāk tikai par labu.
«Viss jādara pakāpeniski. Uzreiz mesties aukstā dušā nevajadzētu. Jāsāk ar siltu ūdeni, katru nedēļu pa grādam «nometot nost». Sākt rūdīšanos ar ļoti aukstu ūdeni nekādā gadījumā nedrīkst,» piebilst profesors. Procedūras ilgums, sākot to darīt, ir viena minūte, ar laiku palielinot līdz divām trim minūtēm. Asinsvadu sieniņu stiprināšanai ieteicama kontrastduša, jo mainīgās temperatūras iespaidā asinsvadi gan saraujas, gan izplešas.
Laiks sākt
Ziemas peldēšana ir norūdīšanās augstākā pakāpe, ar ko Latvijā nodarbojas vairāki simti iedzīvotāju. Nu jau tas kļuvis arī par profesionālu sporta veidu, kam par godu tiek organizēti čempionāti un pat starptautiskas sacensības. Tā ir iegremdēšanās ledū izcirstā āliņģī vai peldēšana aukstā ūdenī, kura temperatūra ir zemāka par plus desmit grādiem. Ziemas peldēšanas sezona parasti sākas oktobrī un beidzas martā, bet līdz tam jārūdās un jāsagatavojas.
Rūdīties nedrīkst, ja cilvēks ir saaukstējies. Tas jāsāk, kad esi pilnīgi vesels. Augustā, kad gaiss un ūdens vēl silts, ir piemērotākais laiks ik dienu baudīt peldi, tādējādi neatsakot ūdenī iegremdēties arī vēlā rudenī un pat ziemā.
