Tev varbūt šķiet, ka šobrīd sēdu blakus kā apsūnojis, absolūtā vienaldzībā iegrimis, pazemīgs celms un nedzirdu ne vārda no tā, ko tu man saki. Bet es tikai gaidu noplokam tavas dusmas.
Tev varbūt šķiet, ka šobrīd sēdu blakus kā apsūnojis, absolūtā vienaldzībā iegrimis, pazemīgs celms un nedzirdu ne vārda no tā, ko tu man saki. Bet es tikai gaidu noplokam tavas dusmas.
Tu varbūt domā, ka esmu bezpersoniska kā vienādmalu ķieģeļu siena un man nav savas individualitātes, lai uzdrīkstētos tev iebilst. Bet es tikai šobrīd nevēlos apstrīdēt tavas egoistiskās domas.
Varbūt tu vēlies, lai neesmu mēma un klusa kā miglas piesmagusi tāle, bet atsaucos uz taviem vārdiem kā izslāpusi atbalss.
Bet es tikai taupu savus vārdus brīžiem, kad tu patiešām vēlēsies mani sadzirdēt.
