Jaunā mācību gada pirmajos četros mēnešos mērķdotācijas Alūksnes un Apes novadu pedagogu algām paredzētas apmēram 495 tūkstošu latu apmērā. Šie līdzekļi aprēķināti, izmantojot jauno finansēšanas modeli „nauda seko skolēnam”, kur katrs no tiem savam novadam piesaistījis 173 latus.
Lai pedagogiem varētu nodrošināt 250 latu atalgojumu par likmi (21 stunda), Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina palielināt proporciju skolēnu un skolotāju skaita attiecībai uz desmit skolēniem pilsētās un astoņiem – novados. Tiesa, ja Latvijā vidēji uz vienu skolotāju ir seši skolēni, tad bijušajā Alūksnes rajonā šis skaitlis ir 5,5 – 5,7 skolēni, kas nozīmē, ka, iespējams, bez darba jaunajā mācību gadā varētu palikt vairāki skolotāji.
Nesamazinās izmaksas –
samazinās finansējumu
„Daudzi saka: nevar tā būt, ka naudu neiedos! Diemžēl naudas nav, un ar tik lielu summu, cik tagad piešķirta, arī jāstrādā,” saka IZM valsts sekretāra vietniece nozares politikas jautājumos Kristīne Vāgnere. Kopā ar vēl dažiem kolēģiem no IZM viņa trešdien viesojās Alūksnē, kur tikās ar jaunizveidoto novadu vadības un izglītības jomas pārstāvjiem. Vizītes mērķis bija iepazīstināt ar pašreizējo situāciju, sniegt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem, kā arī mēģināt rast optimālāko risinājumu, ņemot vērā šā brīža finansējumu.
Lai gan galīgais lēmums par to, kā izdzīvot šādos apstākļos, tiks atstāts pašvaldību ziņā, K.Vāgnere uzsver, ka bez būtiskām korekcijām neiztikt. „Ja netiks sakārtots skolu tīkls un izmaksas nepadarītas efektīvākas, nauda izglītībai tiks ņemta vēl nost,” viņa klātesošajiem atstāsta Finanšu ministra teikto. Tāpat tiek norādīts, ka pat tad, ja izglītības iestādes spēs vēl kādu laiku ar piešķirto finansējumu izdzīvot, nepieņemot drastiskus lēmumus, kā, piemēram, štatu samazināšana vai pat skolu slēgšana, vienalga pienākšot brīdis, kad pārmaiņu nepieciešamība kļūs neizbēgama.
Lūk, nauda – dariet,
ko gribat
Ņemot vērā šādu nākotnes ainu, K.Vāgnere aicināja jau laikus domāt, kā samazināt izmaksas, tādējādi kaut nedaudz ietaupot līdzekļus. Tā kā laika šo jautājumu risināšanai vairs nav daudz, uzreiz pēc tikšanās beigām tika izveidota Alūksnes novada darba grupa. Pašvaldības izpilddirektore Janīna Čugunova atklāj, ka darba grupa izveidota astoņu cilvēku sastāvā, kur pārstāvēti gan deputāti un pagastu pārvalžu vadītāji, gan Izglītības pārvalde un skolu direktori. Pirmā tikšanās darba grupai notika jau vakar, bet darbs pie optimālākā risinājuma atrašanas turpināsies līdz pat jūlija beigām. Problēmu risināšanu uz vēlāku laiku negrib atlikt arī Apes novads. Tā priekšsēdētājas vietnieks izglītības jautājumos Viesturs Dandens stāsta, ka pirmdien plānota tikšanās ar novada skolu direktoriem. Uz to viņi aicināti jau ar konkrētu finansiālās situācijas raksturojumu, kā arī iespējamajiem risinājumiem.
