Vēl neviena amatpersona neuzdrošinās nosaukt aptuvenu bojāgājušo skaitu pēc divu nolaupīto lidmašīnu ietriekšanās Pasaules tirdzniecības centra Dvīņu torņos Ņujorkā un Pentagona ēkā Vašingtonā.
Vēl neviena amatpersona neuzdrošinās nosaukt aptuvenu bojāgājušo skaitu pēc divu nolaupīto lidmašīnu ietriekšanās Pasaules tirdzniecības centra Dvīņu torņos Ņujorkā un Pentagona ēkā Vašingtonā.
Ir miruši lidmašīnu pasažieri un apkalpes locekļi, apmēram 200 cilvēku Pentagona ēkā, kā arī tūkstošiem cilvēku debesskrāpjos. Pasaules lielākajā komerciālajā centrā atradās apmēram 500 firmu, starptautisku tirdzniecības organizāciju un valsts iestāžu ar vairāk nekā 40 000 darbavietām.
Ar televīzijas ziņu raidījumu starpniecību visi bijām aculiecinieki, kā dūmos un liesmās sagruva 110 stāvu debesskrāpji. Kas terora akta laikā atradās augstceltnēs vai tuvu tām, stāsta par paniku un apjukumu. Desmitiem cilvēku lēkuši pa logiem no degošās ēkas. Pēc teroristu trieciena Pentagonam tika izsludināta pastiprināta kaujas gatavība ASV bruņotajos spēkos. Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš nebūtu pārsteigts, ja šiem terora aktiem sekotu ASV valdības reakcija ārpus valsts robežām.
“Terorisms nav kādas vienas valsts, šinī gadījumā Amerikas, problēma. Neviens nav pasargāts no tā. Terora akts Rīgas universālveikalā “Centrs” bija viens no šādiem mēģinājumiem. Ir grūti cīnīties pret teroristiem, jo viņi vienmēr izdomā kaut ko jaunu, negaidīti parādās un pazūd,” uzsver Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljona komandieris majors Aivars Vizulis. Viņš jūt līdzi cietušajiem un ir neapmierināts, ka “kaut kas tāds varēja notikt”. A.Vizulis uzsver, ka ir vajadzīgi līdzekļi un iedzīvotāju apmācība cīņai pret teroristiem. “Vācijā ir vairāki dienesti, kas apmāca, kā izsargāties no kodolieročiem, bioloģiskiem un ķīmiskiem ieročiem, kā arī iespējamo rīcību terora aktu gadījumā. Tas nav tikai armijas, bet visas sabiedrības uzdevums.
ASV nevarēja ātri reaģēt, bet kā līdzīgā gadījumā būtu mazākās valstīs? Tāpēc tādiem gadījumiem ir jāgatavojas laikus visiem dienestiem,” atzīst majors A.Vizulis. Viņš informē, ka Eiropai un Latvijai tiešu terora draudu šobrīd nav.
Zemessardzes 24.Alūksnes bataljona komandieris Juris Kļaviņš ir pārliecināts, ka neviens nevar būt drošs. Viņaprāt vainīgos atradīs un sodīs. “Bija vajadzīga Pirlharbora, lai Amerika sāktu karot. Un arī šinī gadījumā ir sācies karš, bet tikai Amerika nezina, ar ko karot. Tik daudzu civiliedzīvotāju nāves vaininieki ir jāsoda publiski,” uzskata J.Kļaviņš. Viņš norāda, ka pilnīgi bez pamata nekas nenotiek un nekad “pie laba nenoved, ja kādam grib uzspiest savu gribu”. Ārsts Pēteris Kučiks nosoda jebkādu vardarbību, bet domā, ka šinī gadījumā to ir izraisījusi “nepareiza ASV un Izraēlas rīcība, kas provocē terorismu”. “Ar varu vien neko pasaulē nevar panākt. Tas ir jāsaprot arī lielvalstīm. Tiesa, no terorisma nav pasargāta neviena valsts. Latvija ir tālāk no notikumu epicentra, bet ir sīkas provokācijas, kas saistītas ar cionismu,” secina P.Kučiks.
“Tas nav prātam aptverams, ka cilvēki tā var rīkoties. Alūksne nav pasaules naba, un mazpilsētā cilvēki ir pasargāti no liela mēroga terora aktiem. Ja cilvēki tā var rīkoties, tad visu var sagaidīt. Teroristu iebrukuma sekas kādā ķīmiskā vai kodolieroču rūpnīcā var apdraudēt visus tāpat kā Černobiļa,” domā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Alūksnes nodaļas priekšnieka vietnieks Igors Dovgans. Viņš pieļauj, ka tagad vainīgie “var spekulēt, terora aktā apsūdzot kādu citu”. I.Dovgans akcentē, ka nevajadzētu steigties ar pretreakciju, bet specdienestiem veikt rūpīgu izmeklēšanu.
Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzeja direktore Aija Grīnvalde ASV notikušo traģēdiju uztver personiski. “Dzīvoju Alūksnē, un Latvija nav politiski ietekmīga valsts, bet nekad neko nevar zināt. Latvieši varēja lidot lidmašīnās vai apmeklēt Pasaules tirdzniecības centru,” spriež A.Grīnvalde. Viņa pieļauj, ka sāksies “aukstais jeb ideoloģijas karš”.
“Par miesas nogalināšanu soda krimināli, bet par dvēseles nogalināšanu parausta plecus. Tagad visā pasaulē cenšas nogalināt dvēseli, iedzenot bailes,” viņa saka. Ja tas ir palestīniešu “darbs”, tad musulmaņi cenšas savas problēmas atrisināt ar terorismu, kas ir necilvēcīgi.
“Teroristi uzņemas Dieva lomu. Turklāt rada naidu starp dažādu tautu iedzīvotājiem Amerikā. Ir iespējams, ka karš sāksies uz ielas,” baiļojas A.Grīnvalde. Viņa pieļauj, ka ir bijuši brīdinājumi, bet Amerikas valdība tos nav ievērojusi.
