Kāzu process ir sena cilvēku attiecību kārtošanas tradīcija, ko veido daudzas mazākas tradīcijas un ticējumi.
Kāzu process ir sena cilvēku attiecību kārtošanas tradīcija, ko veido daudzas mazākas tradīcijas un ticējumi. Dažādas tradīcijas saistās ar ieiešanu svinību namā. Piemēram, slieksnim pārklāj baltu dvieli, bet zem tā paliek šķīvi, uz kura jāuzmin un šķīvis jāsaplēš. Cik lausku, tik būs bērnu. Parasti (ja vien iespējams!) vīrs sievu istabā ienes uz rokām. Mēdz pārbaudīt jaunā pāra prasmi dažādu darbu veikšanā. Tie, kas jaunajam pārim gatavo pārbaudījumus, nedrīkst aizmirst, ka nevajag tam likt saskaldīt malku visai nākamajai ziemai. Līgavai nevar ļaut doties laulības ostā, kamēr viņa nav ievīstījusi lelli – bērnu autiņos.
Latvijā senatnē kāzas dēvēja par vedībām. Precības nozīmēja tautu meitas izraudzīšanos, kurai sekoja derības. Ja viss veicās labi, sākās gatavošanās līdzināšanai – laulību rituālam, ko vadīja dižvedējs un dižvedēja. Pēc tam viss ritēja gandrīz tāpat kā šodien – mielasts, dejas un rituāli. Arī atkāzas bija pazīstamas senatnē un tika svinētas nākamās sievas dzimtajā sētā nākamajā svētdienā pēc vedībām.