Pašvaldībai nav naudas ielas remontam.
Pašvaldībai nav naudas ielas remontam
Apes pašvaldības deputātus un komunālās nodaļas darbiniekus uztrauc Dzirnavu iela, kas ir pilsētas galvenā artērija uz Igauniju. Tās asfalts ir vienās bedrēs, jo pa to nepārtraukti brauc lielās kravas automašīnas.
“Šīs ielas asfalta segums nav paredzēts tik lielai slodzei un intensīvai transporta kustībai. Mašīnu plūsma ir liela, tāpēc būtu nepieciešams pilnībā atjaunot ielas segumu. Diemžēl šī iela nav tranzīta, tāpēc nevar cerēt uz valsts finansiālu atbalstu tās remontā. Domes sēdē bija paredzēts lemt par aizliegumu smagajam transportam braukt pa šo ielu,” norāda komunālās nodaļas vadītāja Edīte Meistere.
Tomēr iela ir tikai daļa ceļa uz Igauniju, tāpēc par šo iespēju viņa runāja ar “Latvijas autoceļu uzturētāja” Alūksnes rajona vadību. Ir cerība, ka uzņēmums palīdzēs nokārtot dokumentus, lai Skolas, Loka un Dzirnavu iela tiktu atzītas par tranzīta ielām. Tas nozīmē, ka to remontam un uzturēšanai varēs saņemt valsts finansējumu.
Ierobežo braukšanas ātrumu
“Ātruma ierobežojums ir jau noteikts – 30 kilometri stundā, kā arī ceļa zīme brīdina, ka iela ir bedraina. Tomēr ir automašīnu vadītāji, kuri ignorē norādījumus. Tāpēc bija iecere ielu smagajam transportam slēgt. Tad lielajām kravas mašīnām nāktos braukt pa apkārtceļu caur bijušo Veclaicenes robežkontroles punktu vai arī caur Valku – Valgu uz Veru,” skaidro E.Meistere. Galvenokārt uz turieni ved šķeldu, metāllūžņus, kā arī brauc piena, degvielas un cementa cisternas. Ceļš aiz Apes Igaunijas pusē ir ideāls. Ja to nevarētu izmantot, droši vien zvanītu pašvaldībai. E.Meistere uzsver, ka pilsētai no tranzīta kravu plūsmas nav nekāda labuma. Lai iegūtu līdzekļus ielas remontam, pašvaldība varētu arī noteikt maksu smagsvara automašīnām.
Lauku ceļus neatjauno
Pērnā gada nogalē Latvijas un Igaunija iekļāvās Šengenas līguma zonā, tāpēc robeža starp abām valstīm vairs neeksistē. Smagā transporta kustību pa Dzirnavu ielu tas nav ietekmējis, bet vieglās mašīnas brauc vairāk. Tagad varētu atjaunot pārraktos lauku ceļus, bet tas nav pašvaldības uzdevums. Bet tāds joprojām ir ceļš Ape – Vītumi. “Tas ved vispirms pa Latvijas teritoriju, tad nedaudz pa Igauniju un atkal pa Latviju. Pat senāk tur brauca galvenokārt ar velosipēdiem, nevis ar automašīnām. Pa ceļu Ape – Pauļi senāk veda baļķus, bet tagad neviens tur vairs nebrauc,” stāsta E.Meistere. Viņa uzskata, ka ceļu uz Vītumiem, kuru šķērso grāvis, nav nepieciešams atjaunot, jo tur neviens nedzīvo. Arī otrs pārraktais ceļš šobrīd netiek izmantots. Tas nav stratēģiski svarīgs, jo Igaunijas pusē vairs nav veikaliņa, kuru agrāk bija iecienījuši latvieši. Tāpēc Apē vēlas sakārtot ielu, pa kuru visi ērti var nokļūt Igaunijā.
