Kūku parādē “Gardēdis” sestdien Gaujienas tautas namā varēja nobaudīt 15 saimnieču un viena saimnieka gatavotus gardumus. Ābolmaižu, tortu, sāļo kārtojumu, ruletes un citu interesantu gardumu baudītāju, saprotams, bija krietni vairāk nekā pašu gatavotāju.
Kūku parādei gardumus bija cepušas un gatavojušas vietējās saimnieces Nellija Pakalniete, Vija Ciguze, Agija Lūse, Erika Pelaka, Elga Rācene, Ineta Riepniece, Linda Barkovska, Ļubova Bērziņa, Mārīte Lazdiņa, Ilze Celenberga, Vera Pavlovska, Ilze Dāve, Ilva Harkina, Lilita Bernarte, saimnieks Valērijs Kustovs, kā arī Rita Suliņa no kaimiņpagasta – Virešiem.
Gaujienas kūku parādes pirmsākumi meklējami pirms desmit gadiem. Visdažādākie vēderprieku pasākumi Gaujienā notiek ik gadu, piemēram, ir bijis Ziemassvētku pasākums “Zelta pīrādziņš”, konkursa “Sakoptākā sēta” laikā dalībnieki likuši galdā ģimenei tradicionālos ēdienus. “Ideja par kūku parādi radās pirms diviem gadiem. Gaujienā ir 25 kūku cepēji un gribējās viņus visus sapulcināt vienā pasākumā. Prieks, ka vairāk nekā puse mūsu aicinājumam atsaucās un ļāva citiem nobaudīt viņu gatavotos gardumus,” stāsta Gaujienas tautas nama vadītāja Laima Poševa.
Gardumus apkopos grāmatiņā
Pasākumam finansiālu atbalstu guvusi biedrība “Ravels”, kas biedrības “Lauku partnerība “Ziemeļgauja”” izsludinātajā projektu konkursā “Stiprs tas, kam stipras saknes” iesniedza pieteikumu pasākumam “Neturi sveci zem pūra” jeb kūku parādei. Biedrības valdes locekle Inese Muceniece atzīst, ka dalībnieku atsaucība bija necerēti liela, arī kūkas esot ļoti dažādas. “Ne vien dalībnieku ir necerēti daudz, bet arī kūku ēdāju. Uz pasākumu ieradās apmēram 70 gardumu baudītāju,” norāda viņa. Visu parādes gardumu receptes ar foto tiks apkopotas grāmatiņā.
Visas kūkas nogaršoja un profesionāli novērtēja gaujieniete Ilze Martinsone, kura zināšanas apguvusi pie populārās latviešu pavārmākslas meistares Ņinas Masiļūnes. “Padevos slinkumam un atnācu tikai baudīt un vērtēt. Taču nenoliedzu iespēju, ka nākamajā kūku parādē varētu būt starp dalībniekiem,” sacīja I.Martinsone. Sirmgalve Lūcija Terentjeva uz pasākumu bija atnākusi atrast visgardāko kūku svētku galdam. Un atrada. Tā bija I.Celenbergas lauku torte. “Kādreiz cepu arī pati, bet tagad vecuma dēļ vairs nevaru. Visas bija garšīgas. Mans lielākais dienas atklājums bija sāļā kūka ar tunci, garšoja arī rulete,” stāsta sirmgalve.
Receptes izdomā pašas
Kūkas baudīja un vērtēja ne vien apmeklētāji, bet arī dalībnieki. I.Dāve, kas citus priecēja ar ābolmaizi, atzina, ka ar cepšanu ļoti neaizraujas un uz pasākumu nākusi divu iemeslu dēļ. “Uzcepu ābolmaizi pēc draudzenes Ingas dotas receptes. Šī ābolmaize atšķiras ar to, ka izceptai pa virsu liek krējumu, cukuru un kanēli. Garšo ne vien man, bet arī citiem. Pati esmu gardēde, tāpēc nācu uz pasākumu baudīt citu gatavotos labumus,” stāsta I.Dāve. Savukārt I.Celenberga uz pasākumu bija nākusi meitas Jūlijas Katrīnas mudināta. “Viņa mani ne vien pamudināja piedalīties, bet pirms trīs gadiem mudināja sākt cept kūkas,” atklāj sieviete. Viņa cept tortes iemācījusies no mammas, kā arī stiķus apguvusi pašmācības ceļā.
Vienīgā dalībniece no kaimiņpagasta, Virešiem, R.Suliņa bija ieradusies ar divām kūkām. Viņa arī cep cepumus, ada zeķes un uz Gaujienas pasākumu brauc ne pirmo reizi. Kūku parādē garšošanai viņa deva savu jaunāko lolojumu – tortei “Cielaviņa” līdzīgu kūku ar auzu pārslu cepumiem, brūkleņu un ķiršu ievārījumu, olbaltumu cepumiem, karamelizētiem riekstiem ar medu. Bagātīgākais gardumu galds nešaubīgi bija Gaujienas internātskolas mājturības skolotājām V.Ciguzei un N.Pakalnietei, kura jau devusies pelnītā atpūtā un skolā vairs nestrādā. “Gatavojām rudens gardumus, izmantojām visas rudens lietas. Cepām vakar vakarā un šorīt no rīta. Idejas smeļamies no žurnāliem un izdomājam arī pašas. Ja kādreiz bija tā, ka ēdiens bija tā arī jāgatavo, kā rakstīts receptē, tad mūsdienās recepti vai mainīt pēc katra sajūtām,” klāsta V.Ciguze.
