Veselības ministrija ir uzsākusi aktīvu darbu normatīvo dokumentu izstrādē, kuru ieviešana ļaus novērst joda deficītu valstī.
Veselības ministrija ir uzsākusi aktīvu darbu normatīvo dokumentu izstrādē, kuru ieviešana ļaus novērst joda deficītu valstī.
Patlaban apritē Saeimā ir izstrādātie grozījumi likumā “Pārtikas aprites uzraudzības likums”, kā arī izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts “Obligātās nekaitīguma, kvalitātes, higiēnas un marķējuma prasības pārtikā lietojamajam sālim un prasības sāls izmantošanai pārtikas ražošanā un izplatīšanā”.
Projekts paredz, ka mazumtirdzniecībā nopērkamais un maizes, majonēzes un kečupa ražošanā izmantojamais sāls tiek jodēts. Patlaban norisinās noteikumu projekta starpministriju saskaņošana.
77procenti Latvijas bērnu ir pazemināts joda daudzums organismā. Joda trūkums ir cēlonis smadzeņu darbības traucējumiem un vairogdziedzera saslimšanām. Ja grūtnieces uzturā ir nepietiekami daudz joda, var palielināties spontānā aborta iespējamība, sieviete riskē ar mazuļa garīgo attīstību. Cilvēkiem, kuru ikdienas ēdienā joda ir par maz, pazeminās spriešanas spējas. Šobrīd jau vairāk nekā 100 valstis likumdošanā iekļāvušas prasību jodēt sāli. Vācijā jodēto sāli lieto majonēzes, kečupu, kulinārijas un maizes produktu ražošanā. Polija ir aizliegusi importēt nejodētu sāli. Austrijā 97 procentus pārtikas produktu ražo ar jodsāli. Zviedrijā un Norvēģijā jodē bērnu un neveselīgo pārtiku (čipsus, burgerus, majonēzi, kečupu, piedevas ēdiena gatavošanai, garšvielas). Vienīgā tauta, kura jodu uzņem citādi, ir japāņi – viņi ļoti daudz uzturā lieto jūras augus un zivis. Japāņu diētā joda daudzums ir 20 reižu lielāks nekā šobrīd latviešiem.
Pasaulē ir zināmi divi joda deficīta novēršanas modeļi. Viens paredz sabiedrības informēšanu, taču šī metode prasa lielus finansiālos ieguldījumus sabiedrības izglītošanas pasākumos un reklāmu projektos, kā arī tā realizēšanai ir nepieciešams ilgs laika posms – vismaz 20 līdz 40 gadi.
Otrs modelis ir universāla sāls jodēšana. Šī procesa īstenošanai nav nepieciešams ilgs laika posms – 2-3 gadi, nav nepieciešami lieli finansiālie ieguldījumi un šai metodei ir pārliecinoši rezultāti. Universāla sāls jodēšana nozīmē, ka galda sālij, kuru var iegādāties mazumtirdzniecībā, pievieno kālija jodīdu vai jodātu. Deva, kuru pievieno, nerada nekādus draudus jebkura vecuma cilvēku veselībai. Šādu sāli un ar to uzņemtā joda daudzumu nav iespējams pārdozēt. Latvija ir izvēlējusies otro modeli.
Joda deficīta novēršanai Latvijā jānotiek līdz 2005.gadam, universālā sāls jodēšana jāveic jau līdz nākamajam gadam, atbilstoši 2002.gada maijā pieņemtajam Ņujorkas ANO Ģenerālās asamblejas Speciālās sesijas par bērniem noslēguma dokumentam – deklarācijai “Pasaule, kas piemērota bērniem”, kurai ir pievienojusies arī Latvija.
