Bija laiks, kad, dzirdot vai lasot par jauniešu aizraušanos ar narkotikām svešajās zemēs, likās, ka tas var notikt tikai kapitālismā, bet tikai ne pie mums.
Bija laiks, kad, dzirdot vai lasot par jauniešu aizraušanos ar narkotikām svešajās zemēs, likās, ka tas var notikt tikai kapitālismā, bet tikai ne pie mums. Par to spriedelēja bez īpašām emocijām, jo tie nebija mūsu bērni. Līdz ar dzīvi mainās arī tikumi. Narkotikas kā nežēlīga epidēmija strauji izplatās arī mūsu valstī.
Arī statistika šajā ziņā ir nežēlīga. Piemēram, pērn narkoloģiskā dispansera uzskaitē par narkotisko vielu lietošanu bija vairāk nekā 300 personas vecumā līdz
18 gadiem, tas ir divas reizes vairāk nekā 1999.gadā. Tas, ka Rīgā un lielākajās Latvijas pilsētās ar to aizraujas vairāk nekā provincē, ir nenoliedzami. Piemēram, pērn Rīgā ātrās un neatliekamās palīdzības stacija saņēmusi 950 izsaukumu par saindēšanos ar narkotiskajām vielām, un tajos cieta 230 nepilngadīgie. Turklāt 226 pusaudži ir narkoloģiskā centra uzskaitē.
Visbīstamākais šīs slimības simptoms ir atkarība. Kāpēc mūsu bērni nokļūst šā astoņkāja spīlēs? Vai mēs viņiem esam līdzās tad, kad tas visvairāk vajadzīgs? Ja, nē, viņi mierinātājus meklē tusiņu biedros. Arī uz ielas. Nepieskatīts bērns nokļūst vidē, kur valda alkohols, narkotikas un citas nejēdzības.
Lai iegūtu kārtējo narkotiku devu, ir nepieciešama nauda. Tieši tās ieguve ir sākums daudzajiem likumpārkāpumiem. Pat Valsts policijas priekšnieks Juris Rekšņa ir atzinis, ka Narkotiku apkarošanas birojā 70 darbinieku ir par maz, lai valstī izskaustu narkotikas. Tas jādara kopīgiem spēkiem, sadarbojoties policijai, sociālajiem dienestiem, bāriņtiesām, mediķiem, skolām un psihologiem. Komandas darbu paredz arī valsts tiesību akti. Tikai dzīvē tā nenotiek, jo kā vienmēr kaut kā “nav”, kaut kā “trūkst” un tā tālāk. Apsveicams ir Iekšlietu ministra Mareka Segliņa ierosinājums, kam piekritis arī SIA “Lattelekom” – februārī skolās atvērs bezmaksas tālruņa līniju, pa kuru skolēni anonīmi varēs ziņot par narkotiku izplatītājiem. Apkarot narkomāniju iespējams tikai kopīgiem spēkiem. Tai jābūt nežēlīgai cīņai. Bez kompromisiem.
