Labklājības ministrija iesniegusi Ministru kabineta rīkojuma projektu, kur pieprasījusi palielināt finansējumu veselības aprūpes budžetam, lai no 1.oktobra varētu palielināt algas mediķiem.
Labklājības ministrija iesniegusi Ministru kabineta rīkojuma projektu, kur pieprasījusi palielināt finansējumu veselības aprūpes budžetam, lai no 1.oktobra varētu palielināt algas mediķiem.
Labklājības ministrs Viktors Jaksons informējis, ka ministrija pieprasījusi palielināt veselības aprūpes budžetu par 3,2 miljoniem latu, jo šī summa nodrošinātu vidējo algu paaugstināšanu līdz 140,99 latiem.
“Interesanti, ka medicīnas darbinieku streika laikā ministrs viņu prasībām gandrīz nepievērsa uzmanību. Finansu ministrija šo prasību noraidījusi kā nepamatotu. Tāpēc var domāt, ka tā ir priekšvēlēšanu “miglas pūšana”. Protams, ir jāšaubās, ka ar streiku var panākt finansējuma palielināšanu. Uzskatu, ka nav lietderīgi cīnīties par budžeta palielināšanu veselības aprūpei. Ir jāievieš obligātā veselības apdrošināšana tā, kā to saprot visā pasaulē, un tad jārisina problēmas. Kamēr vieni maksās nodokļus, otri – nē, un visiem būs garantētas tiesības saņemt ārstēšanu, tikmēr risinājuma nebūs,” uzskata Ziemeļaustrumu slimokases Alūksnes nodaļas vadītājs Jānis Žīgurs.
Viņš pieļauj, ka streikotājiem nav skaidri formulētu prasību. Kreisās orientācijas partijas cenšas parādīt saistību ar Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību. Arodbiedrības vadītāja Ruta Vīksna vēsta, ka Labklājības ministrija ir izdarījusi visu, kas ir tās spēkos. Tās rīcība, lemjot par nākamo streiku, būs atkarīga no valdības lēmuma. Paredzams, ka valdība Labklājības ministrijas rīkojuma projektu skatīs šodienas sēdē. Atbilde mediķiem jāsniedz līdz 13.jūlijam.
Pirmais mediķu streiks notika 20.jūnijā, un tajā piedalījās 5424 mediķi. Arodbiedrība lems, vai rīkot streiku arī 18.jūlijā un no 18. līdz 20.septembrim.
