Ceturtdien pulksten 19.00 atviegloti uzelpoja ne tikai Alūksnes rajona, bet daudzi Latvijas iedzīvotāji.
Ceturtdien pulksten 19.00 atviegloti uzelpoja ne tikai Alūksnes rajona, bet daudzi Latvijas iedzīvotāji. Viņi uzzināja, ka Malienas pagasta zemnieku saimniecībā “Palejas” govij nav mutes un nagu sērga. To apstiprināja trešā analīze. Iespējams, ka govij ir pēcdzemdību vielmaiņas traucējumi.
“Ceturtdienas vakarā notika Alūksnes rajona ārkārtējas situācijas operatīvās komisijas sēde, kur piedalījās zemkopības ministrs Atis Slakteris. Pēc tam devāmies uz Malienas pagastu, lai atsauktu zemessargu posteņus, un tikāmies ar govs īpašniekiem. Arī mūsu darbinieks Edmunds Deksnis varēja doties mājās. Viņš no trešdienas vakara uzturējās “Palejās” un informēja par tur notiekošo,” laikrakstam stāsta Alūksnes rajona ārkārtējas situācijas operatīvās komisijas priekšsēdētājs VUGD Alūksnes nodaļas priekšnieks Intars Zitāns.
Valsts veterinārā dienesta direktors Vinets Veldre atzinis, ka Malienas pagastā izsludinātajā trauksmē iesaistītās atbildīgās institūcijas rīkojušās koordinēti un saskaņoti.
“Protams, analizēsim arī kļūdas,” saka I.Zitāns. Govs bija saslimusi jau nedēļu, bet saimniece pati centās to ārstēt un tikai pēc tam informēja veterinārārsti. Acīmredzot viņa baidījās, ka būs jāmaksā par govs ārstēšanu, taču sērgas gadījumā ārsta palīdzība ir bez maksas. Mājas saimnieku radiniece, uzzinājusi par notikušo “Palejās”, steidzās uz turieni, nepadomājot, ka viņa nevarēs atgriezties Alūksnē pie bērna. “Nepārdomāta rīcība sērgas gadījumā var radīt neprognozējamas sekas, jo tā var sērgu izplatīt,” uzsver Alūksnes rajona Veterinārās pārvaldes priekšnieks.
Priekšsēdētājam nav telefona
Alūksnes rajona padomes izpilddirektore Gunta Ļuļe ir ārkārtas situācijas operatīvās komisijas locekle. Viņa akcentē, ka komisija ekstremālai situācijai bija gatava pirms mēneša, kad sēdē izstrādāja apziņošanas un darbības shēmu, kā arī sadalīja pienākumus. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests uzņēmās operatīvo vadību. “Veterinārais dienests, protams, ir galvenais šādā situācijā, jo zina, kas ir jādara. Mums ir laba sadarbība ar pašvaldībām, un tāpēc viss nostrādāja tā, kā bija paredzēts,” seina I.Zitāns. Taču trauksme atskanēja tur, kur bija visvājākais posms – Mālupes pagasta padomes priekšsēdētājam nav ne parastā, ne mobilā telefona.
“Malienas pagasta veterinārārste Dace Baltā sūtīja ziņu Veterinārajai pārvaldei par iespējamo mutes un nagu sērgu, saūjinot kaimiņu māju iedzīvotājus, jo tiešu kontaktu nevar būt. Un mēs informējām Valsts veterināro pārvaldi, pašvaldības,” norāda M.Kamerāds. Sērgas profilakses pasākumus finansē pašvaldības. Bet piesardzība – dezinfekcijas paklājs pie lopu novietnes, nelaist svešus cilvēkus, kaķus, suņus un putnus fermā, neprasa neko. Viņš uzsver, ka nav problēma uzsākt atkārtoti sērgas vietas lokalizāciju un dezinfekciju. Veterinārā pārvalde ir saņēmusi 60 kilogramu dezinfekcijas līdzekļu, piecus kombinezonu un zābaku komplektus. Pagastu veterinārajiem darbiniekiem izdalīts 850 kilogramu ziepjuzāļu.
“Darām visu, bet tagad ir jāsāk skaitīt nauda. Ceturtdienas rītā divu minūšu laikā izlēmām, ka ir jāpiešķir 150 latu iekonservētās dezinfekcijas mašīnas sakārtošanai darbam. Ja līdzīga situācija atkārtosies, būs grūti atrast finansējumu. Tas nozīmē, ka Zemkopības ministrija ir izstrādājusi norādījumus profilakses pasākumiem, bet neatbild, kā tos izpildīt,” secina G.Ļuļe. VUGD Alūksnes nodaļa diennakts laikā ir iztērējusi divu mēnešu līdzekļus sakariem.
Vai nepieciešama govju vakcinācija?
Daudzi uzskata, ka tik nabadzīgā valstī kā Latvija būtu jāizšķiras par govju vakcināciju. “Domāju, ka tā ir valdības politiska izšķiršanās, un par visiem lēmumiem ir jāmaksā. Tāpēc gribu mudināt valdību pieņemt šo radikāli nozīmīgo lēmumu. Sērgas skartās valstis to ir gandrīz pieņēmušas,” saka G.Ļuļe. Viņa uzskata, ka Latvijai tas ir smags, bet nepieciešams lēmums, jo sērgas gadījumā zaudējumi būs lielāki. M.Kamerāds uzsver, ka govju vakcinācijas gadījumā būs problēma realizēt piena produkciju. “Ja pienu iepirks par vienu vai diviem santīmiem, tad tas būs “krahs” zemniekiem. Gadu pēc vakcinācijas dzīvnieki no organisma izdalīs vīrusu. Ir jāizvēlas, ko darīt,” saka veterinārārsts.
Ja var tik operatīvi kā Malienas pagastā lokalizēt sērgas skarto vietu, tad tikai tur būs vajadzīga dzīvnieku likvidācija un tālāk slimība neizplatīsies, un ir iespējams izvairīties no vakcinācijas. “Protams, vakcinācija dotu drošību zemniekiem, ka sērga neskars. Bet ir septiņi vīrusa pamattipi un nav zināms, pret kādu vīrusu vakcinēt. Viss ir sagatavots, lai 24 stundu laikā noteiktu vīrusu, ar ko saslimis dzīvnieks. Un tad var uzsākt vakcināciju. Tad ir garantija, ka tā būs efektīva un diennakts laikā veterinārie darbinieki var vakcinēt visus lopus pret mutes un nagu sērgu,” norāda M.Kamerāds. Ja tagad vakcinēs un izrādīsies, ka tā nav pret sērgas vīrusu, kas sasniegs Latviju, tad tas būs vēl daudz dārgāk.
Ja sērga būs mūsu kaimiņu valstīs, arī tad veterinārie darbinieki reaģēs.
Gaida valdības lēmumus
Malienas pagasta veterinārārste Dace Baltā bija pirmā, kas ieradās “Palejās” un cēla trauksmi par iespējamo govs saslimšanu ar mutes un nagu sērgu. Arī viņa mājās nevarēja atgriezties. Tur saimniekoja vīrs Vitauts un dēli Uģis un Juris. Viņu pārziņā ir astoņas govis. V.Baltais atceras, ka viņam vajadzēja palikt skolā, kad 1952.gadā bija izplatījusies mutes un nagu sērga. “Mūs nelaida nekur. Pamatskolas internātā bija daudz bērnu,” stāsta V.Baltais. Arī 1982.gadā, kad sērga bija Balvu rajonā, Dace Baltā reti bija mājās. “Toreiz lopus izglāba vakcīna. Uz visiem ceļiem bija izlikti dezinfekcijas paklāji,” norāda V.Baltais.
“Indru” mājas ir pavisam tuvu trīs kilometru robežai, ko sargāja zemessargi. Marga un Valdis Brilti neaudzē lopus, bet tāpat pārdzīvoja un cerēja, ka sērga nebūs skārusi Malienu. “1952.gadā sērga bija briesmīga. Visvairāk slimība skāra kolhozu fermas, kur bija vairāk govju. Kopējas dzīvoja turpat fermās. Izslaukto pienu novārīja un baroja teļiem un cūkām,” stāsta M.Brilta. Viņa strādāja ciema padomē un turpat arī dzīvoja.
Protams, visneapskaužamākā situācijā bija cilvēki “Palejās”: septiņi pieaugušie un divi bērni. Nesen nopirktajā mājā dzīvo Andris Mālkalns ar māti, sievu un bērniem. Dace Baltā un Alūksnes rajona Veterinārās pārvaldes epizootoloģe Ausma Kamerāde uzmanīja slimo govi Pārtiku izolācijā dzīvojošajiem nodrošināja individuālais uzņēmums “Tornis”. VUGD Alūksnes nodaļas darbinieks Edmunds Deksnis rūpējās par sakariem un izsauca medicīnisko palīdzību Ausmai Kamerādei.
“Darām visu iespējamo. Taču, ja valdība zemniekiem negarantēs kompensāciju izmaksu par govīm, kas būs inficējušās ar mutes un nagu sērgu, tad viņi paši mēģinās risināt šo problēmu Un tas ir bīstami,” uzsver M.Kamerāds.
