Pirms nedēļas Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers aicināja interesentus tikties pie tača, lai pārliecinātos, ka viss ir kārtībā. Izrādās – sunim ir pārkāpts, bet astei vēl ne.
Kļūdu noteikumos izlabos
“Tača rekonstrukcijas projekta darbi ir pabeigti. Pavasarī vajadzēs vēl otrreiz krāsot ēku un labiekārtot apkārtni, jo rudens lietū un dubļos to nebija lietderīgi veikt. Pēc aizsargjoslu likuma tiks noteikta aizsargjosla ap hidrobūvi, kurā būs aizliegts uzturēties nepiederošām personām. Teritoriju norobežosim ar sētu, lai neatkārtotos gadījumi, kad iekļūst tacī un aizver slūžas. Sagatavoti arī Alūksnes ezera ekspluatācijas noteikumi,” informē pašvaldības aģentūras “Alja” direktors Māris Lietuvietis.
Alūksnieši, kuri visu laiku seko Alūksnes ezera ūdens līmeņa regulēšanai un izmaiņām, ievērojuši, ka SIA “Nāra” sagatavotajos tača ekspluatācijas noteikumos ar starpbalstu atdalītu koka dēļu aizvara augstums norādīts 0,4 metri. Taču patiesībā tas esot lielāks, kāds tika paredzēts arī projekta izmaiņās. “Tača ekspluatācijas noteikumos ir neliela kļūda, bet reāli tā neko neietekmē – noteiktās normas varam izpildīt. Tagad SIA “Nāra” izstrādā Alūksnes ezera ekspluatācijas noteikumus un veiks labojumu tača ekspluatācijas noteikumos,” atzīst M.Lietuvietis.
Vajag speciālistu atzinumu
Tikšanās laikā Edmunds Klints ierosināja, ka normālo ūdens līmeni Alūksnes upes sākumposmā un Alūksnes ezerā vajadzētu noteikt 183,6 metrus Baltijas augstumu sistēmā, nevis 183,7 metrus, kā tas norādīts tača ekspluatācijas noteikumos. “Pašvaldība nav pret ūdens līmeni, kas būtu par 10 centimetriem zemāks. Taču tā pēc savas iniciatīvas nevar tādu noteikt. Acīmredzot ir nepieciešams jauns pētījums. Šobrīd ir spēkā ūdens līmenis, kādu noteicis institūts pēc ilggadējiem novērojumiem, kad tika izstrādāti pirmie ezera ekspluatācijas noteikumi. Tas nozīmē, ka ir jāatrod finansējums atkārtotam pētījumam,” skaidro M.Lietuvietis. Viņš uzsver, ka ezera ūdens līmenis nav svarīgs tikai laivu būdām, kuras nav nodotas ekspluatācijā. Daudz būtiskāka ir ezera ekosistēma – zivju nārsta vietas, putnu ligzdošanas vietas, tāpēc ir jāzina, kas notiks ar tām, ja ūdens līmenis būs zemāks. Vai nepārpurvosies krasti? Tiesa, septiņdesmitajos gados izstrādātajā Alūksnes ģenerālplānā ezera normālais ūdens līmenis bija norādīts 183,6 metri. M.Lietuvietis atzīst, ka nav pret to, taču nevajadzētu sasteigt izmaiņas, lai nenodarītu vēl lielāku postu ezeram.
Ieziemo ar zemāku ūdens līmeni
Izteikti arī iebildumi, ka tača ekspluatācijas noteikumos augstākais ezera ūdens līmenis ir noteikts 183,9 metri, jo tik augstu nedrīkstot pieļaut. “Noteikumi paredz, ka nevar būt augstāks ūdens līmenis par 183,9 metriem. Bet tas nenozīmē, ka katru pavasari tāds būs. Viss ir atkarīgs no tā, cik strauji iestājas pavasaris, kādi ir palu ūdeņi un vai tacis spēj tos aizvadīt. Grūti prognozēt, cik ilgi tāds līmenis varētu būt, taču jādara viss, lai to nepārsniegtu,” uzsver M.Lietuvietis. Tāpēc palu laikā paredzēts pastiprināti uzraudzīt tača darbību, organizējot diennakts dežūras. Tagad, ezeram daļēji aizsalstot, var redzēt, ka ūdens līmenis salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ledu ir par 10 centimetriem zemāks. Tāpēc vairums alūksniešu cer, ka pavasarī neatkārtosies situācija, kāda bija šogad.
