Vai sievietes ir labākas par vīriešiem? “Ja vīrieti un sievieti uzliekam uz dragreisa trases, dzenamies un salīdzinām, iestājas lieli mēsli. Neesam labāki vai sliktāki, bet vienkārši citādi,” teic psiholoģe Inga Birkmane, ļaujoties pārdomām par sievišķā un vīrišķā pozitīvas mijiedarbības priekšnosacījumiem, lai attiecības izdotos.
“Vīrietis iet mežā un medī zvēru, kam viņam vajadzīga agresīvā enerģija. Vīrietim nepieciešamas šīs destruktīvās tieksmes, lai viņš varētu doties pēc mērķa. Savukārt sieviete sargā uguni, no medījuma gatavo vakariņas, audzina bērnu, nodrošina labsajūtu, mieru un apmierinātību alā. Viņai jāprot savu vīrieti nomierināt, pabarot, sadziedēt vainas, lai viņš atkal būtu uz trases un ietu pēc zvēra, jo no tā atkarīga sievietes un bērna izdzīvošana, kā arī drošība, ka zvērs nepārkāpj alas robežas,” tēlo psiholoģe, piebilzdama, ka daudz no šiem pirmtēliem nevaram atkāpties, kaut ārā aiz loga valda 21. gadsimts, un sieviete ļoti bieži pati dodas pēc medījuma. Kāpēc tā izvērties un vai tas ir dabīgi un pieņemami, būs jautājumi, uz kuriem sabiedrība vēl ilgi meklēs atbildes, tomēr ir spēks mainīt attiecības uz labu, apzinoties savu patieso būtību – sievišķību vai vīrišķību – un dzīvojot saskaņā ar to. “Ir jomas, kas vairāk atbilst sievietes būtībai, jo tur nepieciešama prasme iedziļināties, izjust, likt lietā intuīciju, bet kāda līdzi jušana vajadzīga, piemēram, tiesā, kur figurē vien burti, cipari un atbilstība likumam? Mūsdienās sievietes gan iemanījušās to ļoti labi paveikt, tomēr viņām nākas pamatīgi sadalīties, jo alā vēl jāorganizē mājas dzīve.”
Sievietes spēja iedziļināties ir viena no būtiskākajām abu dzimumu emocionālajām atšķirībām. “Vīrietis tikai dziļumā nejūtas droši atšķirībā no plašuma, kad dodas pēc zvēra. Sirds līmenī viņš nespēj konkurēt ar sievieti, kas to pārvalda daudz spēcīgāk, tomēr arī vīrietis spēj būt jūtīgs un mīļš, emocionāls un ļoti bērnišķīgs, viņam daudz kas var sāpēt, taču viņš to nerāda, jo nav tajā drošs. Ja alā ir gudra, pašpārliecināta sieviete, viņa ļauj vīrietim to parādīt,” stāsta psiholoģe. Viena no raksturīgākajām kļūdām ir mēģinājums iedabūt dziļumā vīrieti ar varu, piemēram, pārmetot par nepietiekamām rūpēm, mīlestības neizrādīšanu un citu. “Sievietei jāgaida un jāpievilina, lai viņš tur ieietu. Jāiedarbina visi zināmie mehānismi, izņemot spiediena izdarīšanu. Pārmešana ir pārāk nedisciplinētā prāta daļa, aizplūšana no sievišķīgās būtības,” raksturo Inga.
Mīlestība ir visu attiecību priekšnosacījums. Nevis rezultāts, bet process, kurš jāaktualizē, tomēr izpratne par to abiem dzimumiem ir cita. “Viņam šķiet – ja esmu šeit kopā ar tevi, tātad tevi mīlu. Savukārt viņa vēlas nemitīgus mīlestības apliecinājumus. Tomēr sievietei vajadzētu saprast savu sievišķību un vienkārši mīlēt. Tad viņa sajutīs sava partnera vīrišķību un spēku un nosauks to par mīlestību,” teic I.Birkmane.
“Mīlestība ir visaptverošs stāvoklis, kas ietver sevī arī agresiju, jo dažkārt labuma dēļ jābūt arī skarbam, bet tam nav nekāda sakara ar nemīlēšanu. Ja atrodies šajā absolūtajā mīlestības stāvoklī, “šeit un tagad” pozīcijā, prāts kļūst nediskriminējošs, ka vari kaut nepiekrist vai neatbalstīt, bet attaisnot visu, kas notiek. Vari izrādīt arī skarbumu, bet tās nav dusmas, kas ir traucējošā emocija, kas sagrauj un iznīcina,” turpina psiholoģe, aicinot ļauties sievišķībai. “To var panākt ļoti ātri, nepieķeroties traucējošām emocijām, nedodot tām spēku,” viņa teic, mudinādama uzticēties savam vīrietim un ticēt, ka kopā ar mani viņš gribēs būt pats labākais un es pati esmu pietiekami brīnišķīga, lai vīrietis tāds būtu.
