Alūksnietei Astrīdai Ievedniecei likums par gaidāmo bezmaksas plastmasas maisiņu aizliegumu veikalos izraisījis pārdomas par sabiedrību kopumā. Viņa nav pārliecināta, ka kaut kas mainīsies, ja par maisiņiem veikalos būs jāmaksā.
“Jāmaina ir cilvēku domāšana. Kāpēc uz ielām ir tik daudz atkritumu? Vai tad, ja maisiņi būs par maksu, tie nemētāsies uz ielas? Šaubos… Ja kā alternatīvu izvēlas papīra maisiņu, tad jāparēķina, cik tādam ir pašizmaksa. Bet galvenais ir tas, ka arī papīra maisiņu cilvēks nometīs zemē,” secina alūksniete. Viņa uzskata, ka vissvarīgāk būtu mainīt cilvēku domāšanu, kas nebūt nav tik vienkārši. “Kāpēc mēs paši piesārņojam vidi? Kāpēc ir vajadzīgas lielās talkas? Kā var būt, ka katru gadu ir tik milzīgs piesārņojums? Ir dīvaini, ka paši piecūkojam, bet pēc tam ejam visu savākt,” izbrīnīta ir A.Ievedniece. Viņa atceras, ka kādreiz bijušas meža dienas, kad tika stādīti koki un puķes. “Apkārt taču ir tik daudz graustu! Var tādus nojaukt, labiekārtot teritoriju. Nav jācīnās pret tumsu, bet ir jācīnās par gaismu!” uzsver A.Ievedniece un piebilst, ka nezina, kad varētu pienākt tāds brīdis, kad cilvēki iemācīsies nepiesārņot, domāt patiesi zaļi.
Vēl A.Ievedniecei ir kāds jautājums. “Es gribētu zināt, vai kāds ir kādreiz saņēmis reālu sodu par to, ka nomet zemē papīru, pudeli vai maisiņu? Par ko mūs nevar noķert un sodīt, to mēs darām. Ne likumā ir spēks, bet gan mūsos pašos,” atzīst alūksniete. “Kādam šķiet – jo vairāk likumus pieņemsim, jo dižāk dzīvosim. Domāju, ka tā nav,” teic alūksniete.
— Laura Felša
