Nesen sabiedrībā izvērtās asas diskusijas par Saeimas deputāta Imanta Parādnieka ideju ieviest bezbērnu nodokli 0,5 % apmērā, kas nebūtu jāmaksā tiem, kuriem bērni nevar būt. Pašreiz bezbērnu nodoklis ir, piemēram, Vācijā. Interesanti, ka Latvijā jau 1938.gadā bezbērnu nodokli 4 % apmērā maksāja visi valsts darbā nodarbinātie, kas saņēma vairāk par 110 latiem mēnesī. Arī toreiz bezbērnu nodoklis jau bija Itālijā, Vācijā un vēl dažās Eiropas valstīs, turklāt līdzīgu nodevu iekasēja jau senajā Romā. Padomju Savienībā šo nodokli ieviesa 1941.gadā 6 % apmērā no algas, ko maksāja bezbērnu vīrieši vecumā no 20 līdz 50 gadiem un bezbērnu sievietes vecumā no 20 līdz 45 gadiem. 1958.gadā sievietes no šā nodokļa atbrīvoja, taču vīrieši to maksāja līdz pat Padomju Savienības sabrukumam. I.Parādnieks uzsver, ka bezbērnu nodeva valsts budžetā dotu papildus desmit miljonus eiro. Finanšu ministrijai vēl ir jāsniedz atzinums par I.Parādnieka ierosinājumu.
Viss nešķiet tikai melns vai balts
Anda Podziņa, internetveikala “www.gatveshop.lv” vadītāja
Bezbērnu nodoklis – pirmajā mirklī izdzirdot pārņem šausmas, visur valda spriedze un sociālajos tīklos ir vesela vētra! Esam arī mājās un darbā par šo diskutējuši, salīdzinājuši valstis, kurās tas ir ieviests. Pasēžot un padomājot tomēr viss nešķiet tikai melns vai balts, noliekot emocijas malā un apdomājot, kāpēc man būtu jāmaksā (jo man nav bērnu). Manā vecumā daudzām sievietēm ir ne tikai viens, bet pat vairāki bērni. Teorētiski, ja ir pāris, kam nav bērnu – viņi savu budžetu tērē, kā vēlas šie divi cilvēki; ja ģimenē ir bērni, ar tiem rēķinās un pāra ienākumi dalās uz trim vai četriem… Un tās ir muļķības, ka bērnu zābaki maksā septiņas reizes lētāk nekā pieaugušo! It kā mums paliek vairāk naudas izklaidei, kultūrai nekā ģimenei ar bērniem. Teorētiski bērnu laišana pasaulē ir brīva izvēle. Vai tas, ka kāda sieviete ir nolēmusi to darīt vēlāk par, piemēram, 27 gadiem, ir nosodāms? Droši vien ne. Ir pāri, kam nemaz nav iespējams kļūt par vecākiem veselības problēmu dēļ – iet ar medicīnas izziņām un stāvēt rindā, lai nesamazina ienākumus, gan būtu diezgan traki un nepatīkami. Ko darīt tām dāmām, kam nemaz nav attiecību? Domāju, ka ir sievietes, kas apzināti nemaz nevēlas kļūt par mātēm. Tāpat arī ir vīrieši, kam ir bērni, bet par tiem neliekas ne zinis – nepiedalās audzināšanā un arī neatbalsta finansiāli. Patiesībā šķiet, ka problēma nav ne ceļa, veselības vai bezbērnu nodokļos, bet ticībā, kur šī naudas summa tiks tērēta. Ja mans nodoklis X tiek pārskaitīts konkrētam mērķim – daudzbērnu ģimenei, kultūras nama remontam vai jaunām segām pansionātā – es piekrītu, bet, ja tas nonāk kopējā katliņā, no kura teorētiski uzlabojam kādu X sistēmu, esmu pret. Cilvēkiem, kaut ko uzspiežot un sakot, ka tas būs obligāti, ieslēdzas vēlme oponēt un darīt pretēji. Līderim ir jāspēj motivēt un izskaidrot jebkuru plānu, kāpēc tas ir nepieciešams, lai cilvēki notic tam, ka tas ir visu mūsu labā. ◆
Neredzu šādam nodoklim jēgu
Inese Muceniece, Apes novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītājas vietniece
Manuprāt, mūsu valsts vadītāji nu jau aizgājuši pārāk tālu. Tas izskatās pēc tā, ka tiek meklēts, kur tik ko vēl varētu dabūt, kur tik vēl varētu uzlikt kādu nodokli. Kur tad tā nauda paliks? Mēs maksājam tik daudz nodokļu un maksājumu, taču īsti nevar saprast, kur tā nauda paliek un kāpēc pašvaldībām tā ar katru brīdi samazinās. Es neredzu šādam nodoklim nekādu jēgu. Tas ir arī diskriminējošs. Varbūt cilvēkam nevar būt bērni, varbūt Dievs ir tā apdalījis, ka bērni nevar būt, par kādu gan nodokli vēl var būt runa? Kur gan vēl tālāk mēs varam aiziet? Nezinu gan, kā šis nodoklis tiktu piemērots tagad – arī tikai nabaga vīriešiem, kā senāk, vai arī visām sievietēm? Šāda nodokļa ieviešanu es neuzskatu par normālu rīcību. Mūsu valstī nodokļu slogs tā jau ir ļoti milzīgs! Jā, mēs varam runāt, ka mūsu valstī ir zemi nodokļi, taču mums ir salīdzinoši arī Āfrikas līmeņa algas. Protams, ne dažiem, kuri neredz tālāk par savu maku. Pārsvarā mums visiem ir mazas algas un mēs jau tā maksājam nodokļus visādos veidos. Var jau teikt, ka tā nauda aizietu mērķim, bet es uzskatu, ka neaizies. Es neticu nevienam vārdam, ko šādi sola. Atkal nauda aizies budžetā, lai atkal glābtu kādu grimstošu banku vai vēl kaut ko. Nodokļu mums tā jau pietiek, tāpēc bezbērnu nodokli noteikti nevajadzētu ieviest. ◆
Doma uz papīra ir cēla
Ainis Liepa, ziemerietis
Ja tas nozīmē, ka, piemēram, ja es neesmu atradis savas dzimtas turpināšanai nepieciešamo otro pusi un neesmu sācis laist saknes, man par to nāksies maksāt, – tad lai valsts vīri iet sēņot mežā, kur vilki gaudo! Jau bez tā pietiek, ko maksāt valstij par to, ka viņa vienkārši ir! Labāk tad lai pārdod trešo daļu sava autoparka – no tās naudiņas gan jau pabalstiem cipars labi uzlēktu. Viss, protams, atkarīgs arī no tā, kam šī nauda paredzēta. Gan jau ka doma uz papīra ir cēla, bet īstenībā kādam varasvīram ir parādījusies prasība pēc jauna limuzīnklases mersedesa. Es neiebilstu maksāt, ja man būtu ticība, ka tas tiešām man pēc tam palīdzēs. Dīvains šis nodoklis būtu arī tāpēc, ka tad jau tiešām sēžu mājās un vairojos, jo zinu, ka tie, kas strādā, man sametīs. Ja tiktu nodrošināts, ka uz šī nodokļa neparazitēs, tad es pat varētu maksāt ar domu, ka šī nauda nokļūst kā tādā lielā krājkasē, no kuras arī tev palīdzēs, kad vajadzēs. No šāda viedokļa skatoties, doma par šādu nodokli nebūt nav slikta, taču ir arī citas lietas, kuras varētu labāk aplikt ar nodokli. Piemēram, valdību varētu aplikt – pārāk daudz brenda un glamūra tur, manuprāt. Es neskatītos ļaužu virzienā, lai tiktu pie papildu naudām, labāk spogulī paskatīties un saprast, bez kā varam iztikt. Bet nevis tā, kā pusaugu meitene skatās uz mantu kasti, bet ar vecāku aci, kuriem jāmaksā par bērna skolu. Tāpēc uzskatu, ka ir svarīgi skaidri zināt, kur šī nodokļu nauda aizietu un kam tā nāktu par labu. Pretējā gadījumā pret šādu nodokli esmu negatīvi noskaņots. ◆
