Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzeja vecākā speciālista Gunāra Ozoliņa darba telpā uzziedējusi alveja.
Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzeja vecākā speciālista Gunāra Ozoliņa darba telpā uzziedējusi alveja. Uz apmēram 70 centimetru augsta kāta pamazām veras divas ziedu vārpas, kuru zvani atgādina naktsvijoles ziedus. Smaržas gan tiem nav.
“Pirms diviem mēnešiem nebija nekādu pazīmju, ka alveja ziedēs. Sākumā zieda kāts ir līdzīgs lapai, tāpēc ir grūti prognozēt tā pārmaiņas. Tās ir straujas. Pagājušajā ziemā alveja ziedēja divas reizes. Tiesa, tad alveja pirmo reizi uzplauka agrāk,” klāsta G.Ozoliņš.
Tiek apgalvots, ka alvejas zied ļoti reti. Turklāt tikai tad, kad sasniegušas 15 gadu vecumu. G.Ozoliņš norāda, ka šai puķei ir tikai trīs gadi, un ziedi tai plaukst otro reizi. Ziedējusi ir arī otra alveja, kam ir seši gadi. Tiesa, šogad tai vēl nav bijusi bāli dzeltenīga vārpa. Alveja ir silto zemju augs. Par to dzimteni uzskata Āfriku, kur tās sasniedz pat 20 metru augstumu. G.Ozoliņš secina, ka viņa kabinetā tai ir piemēroti augšanas apstākļi – gaisma un sauss gaiss. Puķe var iet bojā, ja to pārlieku laista vai ziemošanas laikā novieto pārāk siltā istabā.
“Es laistu reizi nedēļā, bet pamatīgi. Tropu lietus taču arī nelīst katru dienu,” spriež G.Ozoliņš. Viņš uzsver, ka daudzi šo puķi izmanto ārstniecībai, bet ne reizi nav redzējuši, ka alveja zied. Tās lapas mīkstums, sajaukts ar medu, noder asa klepus mīkstināšanai. Alveju plaši lieto arī dažādām kuņģa kaitēm un aknu slimībām. Dziļas strutojošas vātis var izmazgāt ar atšķaidītu alvejas sulu. To var lietot apdegumiem un arī kā kompresi iekaisušām acīm. Plašāk šo augu izmanto kosmētikas ražošanā.
