No 3.aprīļa līdz 29.maijam Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzejā skatāma mākslinieces Dzidras Ezergailes akvareļu izstāde. Tajā ir darbi, kas gleznoti sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados.
No 3.aprīļa līdz 29.maijam Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzejā skatāma mākslinieces Dzidras Ezergailes akvareļu izstāde. Tajā ir darbi, kas gleznoti sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados.
Šī ir trešā mākslinieces darbu izstāde Alūksnē. “Pirmajā izstādē bija grafikas un tušas zīmējumi, bet otrajā – lietišķā grafika. Nu ir pienākusi reize akvareļiem. Izstādei atlasīju darbus, kas savā starpā harmonē, lai tā nebūtu “lēkājoša”. Izstādes veidoju, lai sevi kontrolētu un redzētu no malas. Ja cilvēkiem patīk mana māksla, esmu gandarīta, ja nepatīk – tur neko nevar darīt, jo māksla ir gaumes lieta,” stāsta māksliniece Dz. Ezergaile.
“Apbrīnoju, kā mākslinieks Gunārs Ozoliņš ir iekārtojis manu izstādi. Es mājās darbus izkārtoju citādāk. Darbi tapuši pirms vairākiem gadu desmitiem, tāpēc pašai bija pārsteigums, tos ieraugot. Esmu zīmējusi apsveikuma kartītes, apstrādājusi un darbos izmantojusi bērza tāsi, kā arī veidojusi dažādus ādas ornamentus,” stāsta māksliniece Dz.Ezergaile.
Māksliniece atzīst, ka akvarelis vienmēr sevī glabā kādu nejaušību. “Katrs darbs ir veidots ar dziļu domu. Akvareļos var redzēt jūras attēlojumu manā skatījumā, ir darbi, kas tapuši bērnības atmiņu iespaidā, un ir arī portrets. Tos veidoju pa vakariem, lai sevī uzturētu krāsu izjūtu. Mākslinieku namā Rīgā man ir sava darbnīca, kur vēroju saulrietus un ledus iešanu Daugavā, tāpēc arī tas ir attēlots manos darbos,” saka Dz. Ezergaile.
