Apes arodvidusskolas mācību daļas lietvede un muzikālā audzinātāja Lauma Zālīte ar meitu Signiju jūlijā apmeklēja Londonu.
Apes arodvidusskolas mācību daļas lietvede un muzikālā audzinātāja Lauma Zālīte ar meitu Signiju jūlijā apmeklēja Londonu.
Šo braucienu L.Zālītei uz 50 gadu dzimšanas dienas jubileju dāvāja viņas bērni. Iespaidi – paši labākie, sevišķi palikuši atmiņā laipnie cilvēki. Bet Londonas policisti labprāt ļāvušies fotografēties ar viņiem kopā. Kad ļaužu burzmā Lauma netīšām pat uzkāpusi policistam uz kājas, viņš pirmais atvainojies. Atvainošanās kā brīdinājums skanējis bieži – visur uz ielām un laukumiem.
Pirmajā dienā iepazinušās ar svarīgākajiem Londonas objektiem, piemēram, Vestminsteras abatiju, kas celta krusta veidā un kurai vienmēr piederējis statuss “būt par sevišķu karalisko baznīcu”. Lauma jūsmojusi par tās iekšējo krāšņumu, kuru pastiprināja krāsaino vitrāžu mirdzums saulainajā dienā.
Vestminsteras abatijā milzīgu telpu aizņem karaļu, ievērojamu valsts darbinieku, zinātnieku, rakstnieku, dzejnieku un muzikantu apbedījumi. Zem metāla plāksnēm grīdā apbedīti vienkāršie iedzīvotāji. Atsevišķā kapelā atrodas Anglijas karalienes Elizabetes I skaistais sarkofāgs.
Bet abatijā ne tikai apbedīja monarhus, tur kronēja arī karaļus. Pirmais tika kronēts Vilhelms Iekarotājs. Tas notika 1066.gadā. Vēlāk šī katedrāle bija aculieciniece citām bezgalīgām valstiskajām, karaliskajām un reliģiskajām ceremonijām: no karaļa Eduarda iecelšanas svēto kārtā līdz prinča Endrju un Sāras Fergisones kāzām, karalienes Elizabetes I un lēdijas Diānas krāšņajām bērēm.
Laumai patika Big Bens, kas pareizo laiku rāda jau kopš 1859.gada. Tā celtniecība sākusies 1837.gadā pēc karalienes Viktorijas nākšanas tronī.
Cilvēkiem uzbrūk kraukļi
No Tauera tilta pavēries krāšņs skats uz Londonu no augšas. Tauera apmeklējums gan atstājis diezgan drūmu iespaidu. Pie ieejas Tauerā viņi ieraudzīja skaistos melnos kraukļus, kuri kļuvuši par sava veida britu kroņa talismaniem. Kad jautā, cik ilgi pastāvēs britu monarhija, atbilde skan: “Tik ilgi, cik ilgi Tauera teritorijā atradīsies šie seši kraukļi.” Tauera kraukļu vēsture sākusies jau 17.gadsimtā, kad šie putni bija izplatītākie Londonā. 1666.gadā notika lielais Londonas ugunsgrēks, kura laikā izdega Londonas lielākā daļa. Tad kraukļi pameta pilsētu, bet, kad atgriezās, izrādījās, ka viņu iepriekšējās ligzdas saglabājušās galvenokārt tikai Tauera teritorijā. Šie agresīvie putni burtiski aplenca pili, uzbruka cilvēkiem un kāvās savā starpā. Tad Tauera vietējā vara nolēma iznīcināt kraukļus. Tajā laikā tronī bija karalis Kārlis II no Stjuartu dinastijas. Galma ļaudis viņam atgādināja leģendu, ja visi kraukļi pametīs Taueru, britu monarhija kritīs.
Vai nu tādēļ, ka karalis Kārlis II bija māņticīgs cilvēks, vai, ka viņa vara nebija sevišķi stabila, viņš 1667.gadā izdeva speciālu dekrētu, ka kraukļiem Tauerā jābūt sešiem – britu monarhijas drošības labad.
Mūsdienās kraukļu uzraudzīšanai ir iedalīts kraukļu sargātāja postenis un no Valsts kases tiek tērēti lieli valsts līdzekļi. Interesanti, ka kraukļiem esot arī vārdi, piemēram, Tors, Gundolfs, Boldiks, Hardijs un citi. Pašam jaunākajam krauklim esot gads, vecākajam – apmēram 20 gadu. Bet 30 gadus vecais krauklis kļuvis akls, nu viņš esot pensijā un viņam nodrošinātas mierīgas vecumdienas.
Lielākā pilsēta pasaulē
Mazliet no Londonas vēstures piebildīšu, ka to dibinājuši romieši apmēram 43.gadā, kad imperators Klaudijs iebruka Britānijā. Pilsētas romiešu nosaukums bijis Londinium. Bet pirmā galvaspilsēta bija Kolčestera. Pēc kāda laika Londona kļuva par romiešu Britānijas provinces galvaspilsētu. Apmēram 410.gadā romiešu vara beidzās, jo leģioni tika evakuēti no Britānijas un pilsoņiem pašiem bija jāaizstāvas no iebrucējiem.
Kad Viljams Iekarotājs pakļāva Angliju, Londona 1100.gadā kļuva par Anglijas galvaspilsētu. Tā sāka strauji attīstīties. Vairāk nekā puse Londonas ēku bija klosteri, baznīcas, abatijas un citas reliģiskas celtnes.
17.gadsimta beigās Londona jau kļuva par pasaules finanšu centru, bet 19.gs. sākumā – par lielāko pilsētu pasaulē. Pasaulē pirmais metro tika atklāts 1863.gadā Londonā. Tagad tajā ir 273 stacijas.
Otrā pasaules kara laikā Londonu bombardēja vācu aviācija un bojā gāja apmēram 35 tūkstoši iedzīvotāju. Olimpiskās spēles Londonā notika 1948.gadā, bet 2012.gadā tās tur notiks atkal. Iedzīvotāju skaits Londonā – 11,85 miljoni.
Tiso kundzes vaska figūru muzejā “satikušās” ar slavenām un bēdīgi slavenām personībām, ar valstu karaļiem un viņu ģimenes locekļiem, ar popmūzikas zvaigznēm, starp kurām Lauma atrada savu iemīļoto mūziķi un dziedātāju Robiju Viljamsu, aktieri Čarliju Čaplinu un citus.
Vaska figūru muzeja dibinātāja Tiso kundze, dzimusi Marija Grosholca, bija kļuvusi slavena Parīzē kā vaska figūru izgatavošanas meistare un kā humanitāro zinību pasniedzēja karaļa Ludviga XVI māsai. Franču revolūcijas līderi viņai lika izgatavot pēcnāves maskas no to upuru sejām, kuru galvas tika nocirstas giljotinējot.
Kad meistare apprecējās ar inženieri Fransua Tiso, viņi pārcēlās uz dzīvi Londonā 19.gadsimta. sākumā. Viņa nomira 89 gadu vecumā 1850.gadā, kad viņas darbi jau bija slaveni.
1884.gadā viņas mazdēls Džozefs Rendāls Tiso ievietoja vaska figūras muzejā netālu no Beikerstrītas, kur tās tagad atrodas.
Neaizmirstama atmiņā palikusi skaistā sardzes maiņas ceremonija Bekingemas pils priekšā. Redzējušas pie pils arī balto marmora pieminekli karalienei Viktorijai. Skaistā Bekingemas pils – britu monarhijas simbols. Virs tās pland karaliskais karogs – tātad karaliene Elizabete II ir pilī.
Skatījušas arī Svētā Pāvila katedrāli – pirmo protestantu katedrāli pasaulē. Tas ir Sitijas garīgais centrs, tā celtniecība ilgusi 35 gadus. Tur laulāja princi Čārlzu un princesi Diānu 1981.gadā, tur apglabāti admirālis Nelsons un Vilingtonas hercogs.
Dārgākie veikali Eiropā
Kā visi, kas apmeklē Londonu, labprāt pastaigājušās pa slaveno Pikadili ielu līdz Pikadili laukumam. Tā ir ievērojama tikšanās vieta, kur izvietoti paši dārgākie veikli un restorāni Eiropā. Visapkārt valdījusi jautra atmosfēra, jo publika ir ļoti raiba, intereses dažādas. Bet drūmas sejas Lauma neesot redzējusi, tikai laipnas, pakalpīgas bez iztapības. Tās radījušas neatkārtojamu atmosfēru, kurā gribējies atgriezties vēl un vēl.
Anglijā populāri ir zivju ēdieni un dārzeņi, tāpēc viņi kādā restorānā nogaršojuši zivi ar kartupeļiem un zaļajiem zirnīšiem. Ļoti garšīga bijusi Stouback coffe”, kuru baudījuši. Nacionālais dzēriens angļiem ir tēja, kuru parasti dzer ar pienu un cukuru. No stiprākiem dzērieniem populāri ir viskijs, džins, sidrs, kurš arī esot diezgan stiprs.
“Look right!” (skaties pa labi!) – šis bijis Londonas ielās visbiežāk sastopamais uzraksts, kura visnotaļ cēlais mērķis ir pasargāt svešzemniekus no pakļūšanas zem auto riteņiem. Šī īsā, bet ārkārtīgi noderīgā, lieliem burtiem rakstītā pamācība rotājas uz asfalta teju pie katras gājēju pārejas.
Kā gan radusies šī dīvainā atšķirība, kas tik ļoti sarežģī citzemnieku gaitas Anglijā un angļu braucienus uz pārējām labās kustības joslas zemēm? Briti apgalvo skaidri un gaiši – savādi esam nevis mēs, bet visi pārējie. Jo, raugi, vēl senajā Romas impērijā leģionāri soļojuši gar ielas kreiso malu, jo šādi bijis ērtāk naski izraut zobenu no maksts.
Pie šādas kārtības vairāk vai mazāk stingri pieturējusies visa Eiropa līdz 1815.gadam, kad angļi kārtējo reizi Vaterlo kaujā sagrāvuši savus mūžsenos sāncenšus par noteicošo lomu vecajā kontinentā – francūžus. Napoleona impērija cieta kaunpilnu sagrāvi, un, lūk, it kā lai iespītētu Anglijai, kas nu diktēja politiskos noteikumus visai Eiropai, Francija nolēmusi ieviest vismaz pretēju satiksmes kustību, kaut vai šādi parādot joprojām nepārvarēto pretestības garu. Franči vismaz sadzīves kultūrā joprojām kalpoja par priekšzīmi pārējām kontinentālās Eiropas tautām, tāpēc šis jaunievedums, kas sakritis ar rosīgu transporta attīstības laikmetu, ieviesās visur. Kā izņēmums palikusi tikai Lielbritānija, tās bijušās kolonijas – Austrālija un Jaunzēlande -, kā arī Japāna.
Augstākais panorāmas rats
Pasaulē augstākajā panorāmas ratā varot baudīt Londonas panorāmu, 30 minūtēs veicot loku augstu pāri pilsētai. “Londonas aci” pirmajā savas darbības gadā (2000.g.) izmantojuši vairāk nekā 3 miljoni pasažieru. Vēl to sauc par “Mileniuma ratu”, un tas savu atrašanās vietu Temzas upes dienvidu krastā pret Parlamenta ēkas ziemeļrietumiem saglabāšot vēl ilgi. “Londonas acs” ir 135 metrus augsts panorāmas rats, tajā var izvietoties 800 pasažieru, svars (rats ar kapsulām) 2100 tonnas, rata perimetrs 424 metri.
Netālu no panorāmas rata pastaigājušās pa parku, kurā uzcelta interesanta siena, uz kuras fiksēti galvenie vēsturiskie notikumi pasaulē 100 gadu laikā.
Pirmās angļu vārdnīcas izdevējs Samuels Džonsons teicis: “Ja jūs esat noguris no Londonas, tad jūs esat noguris dzīvot, jo šeit ir viss, ko var gaidīt no dzīves.” Lauma gribot vēl atgriezties Londonā, jo tā ir ļoti iepatikusies un palicis tik daudz skatāma.
