Par pundurvalstiņu Monako cilvēki parasti daudz vairāk dzirdējuši, nekā to redzējuši.
Par pundurvalstiņu Monako cilvēki parasti daudz vairāk dzirdējuši, nekā to redzējuši. Interesanti, ka šī valsts aizņem tikai 195 hektārus, bet ar saviem 30 tūkstošiem iedzīvotāju tā ir visblīvāk apdzīvotākā valsts pasaulē. Monako atrodas pie Francijas robežas, un, lai gan tā ir neatkarīga, starptautiskajās attiecībās tās intereses pārstāv Francija.
Patiesībā Monako liekas lielāka, jo atrodas Alpu kalnu nogāzē, un, lai to kājām izstaigātu, vajadzīga pamatīga piepūle. Visa valsts ir viena pilsēta, kura sadalās vecpilsētā (Monaco Ville), Monte Karlo ostā (La Condamine) un industriālajā rajonā (Fortvielle). Kopš 13. gadsimta beigām valsti pārvalda Grimaldi ģimene.
Dzīvo beznodokļu valstī
Kroņprincis Alberts Grimaldi ir aizrāvies ar bobsleju un piedalījies piecās olimpiskajās spēlēs, diemžēl bez redzamiem panākumiem. Viņu dēvē par bobsleja autsaideru (nespeciālists), bet sportista azartu un cīņas gribu tas neietekmē. Princis Alberts bijis arī Siguldas bobsleja trasē, un viņam ir labas attiecības ar Latvijas bobslejistiem. Monako dzīvo tādi pazīstami sportisti kā pirmās formulas braucēji Mihaels Šūmahers, Mika Hakinens, tenisists Boriss Bekers un daudzi citi.
Monako droši var saukt par miljonāru pilsētu. Ikviens ļoti bagāts eiropietis kāro tur dzīvot, jo Monako ir beznodokļu valsts. Par tādu tā kļuva 19.gadsimta otrajā pusē, kad pēc Montekarlo spēļu nama uzcelšanas tas valstij deva tik daudz naudas, ka citi nodokļi nav nepieciešami.
Es spēļu Meku aplūkoju tikai no ārpuses, bet ar to gana, lai saprastu, kāda publika tur apgrozās. Tik daudz visdārgāko mašīnu pasaulē vienuviet nekur citur laikam nav iespējams skatīt. Montekarlo spēļu namā neskaitāmi aristokrāti atstājuši savas bagātības, izputinājuši dzimtas īpašumus. Šis process joprojām turpinās.
Dzirdēju interesantu atgadījumu (varbūt leģendu) par turienes spēļu namu. Vēl komunistu valdīšanas laikā kāds krievu karakuģis piestājis ostā, un kapteinis, būdams azartisks cilvēks, devās uz spēļu namu, kur iztukšoja visu kuģa kasi. No rīta atžirdzis, saprata, ka labi piedzīvojums nebeigsies, un pieprasījis naudu atpakaļ. Uz Montekarlo bijuši notēmēti visi kuģa lielgabali. Iejaucoties augstiem ierēdņiem, konflikts atrisināts par labu karakuģa kapteinim, bet spēļu nams joprojām valsts kasei dod naudu.
Ielas mazgā ar šampūnu
Runājot par Monako, gandrīz vienmēr situācijas raksturojumam būtu jāsākas ar “vis…”. Manu uzmanību saistīja kāds sludinājumu stends ar dzīvokļu cenām. Vienistabas vai divistabu dzīvoklis tur maksā apmēram pusmiljonu eiro. Par valsti, tās turību un augstāko aprindu ļaužu piedzīvojumiem tajā dzirdēts tik daudz leģendu un mītu, ka, atrodoties tur, ne par ko nenākas brīnīties. Arī par to, ka ielas mazgā ar šampūnu, ka daži ielu posmi ir pārklāti ar gumijotu asfaltu, un tas nozīmē, ka tie ir Formulas1 trases sastāvdaļa.
Kamēr Monako nav redzēta, tās popularitāte un pievilkšanas spēks nezin kādēļ ir milzīgs. Varbūt tādēļ, ka šī valsts vienmēr likusies tāla un neaizsniedzama, varbūt zemapziņā palicis kaut kas no bērna gadiem, kad, krājot pastmarkas, šīs valsts markas vienmēr bija lepnums katrā kolekcijā to krāšņuma dēļ.
Monako lielāko daļu aizņem privātās mājas un dārzi. Saprotami, ka privātajās villās tūristus neielaiž, bet nekādu slēgto rajonu tur nav. Mājas ieskauj lielāki un mazāki dzīvžogi, starp kuriem pavīd pat neticami stāvu kalnu nogāzēs ierīkoti baseini.
Monako turpmāk asociēsies ar divām lietām – eksotiskiem augiem, īpaši ar kaktusiem, un izmeklētiem parfīmiem. Nekur citur Eiropā dienas nogalē neesmu sajutis tik daudz smaržojošu cilvēku pēc visizsmalcinātākajām smaržām.
Kaktusu garumu mēra metros
Ap kalnu, kura galā atrodas Grimaldi dzimtas pils, ir neiedomājami daudz kaktusu. Daži valdnieka pili uzskata par vienu no viselegantākajām Eiropā. Bet es pievienojos tiem, kuri uzskata, ka tā nav elegantākā karaļpils, jo gadsimtu gaitā piedzīvojusi daudzas pārbūves – katrs valdnieks tajā centies atstāt kaut ko paliekošu.
Pilī dzīvo prinča Ranje III ģimene. Ja tūristam paveicas, viņš var sastapt pils dārzā Monako valdnieku, firstu Ranje III, kurš esot moderns un atvērts cilvēks. Man neizdevās apskatīt vienu no valsts lepnumiem – Žaka Ivo Kusto vārdā nosaukto okeonogrāfijas muzeju. Toties neskaitāmās kaktusu šķirnes var apskatīt bez grūtībām. Interesanti, ka kaktusi izskatās tieši tāpat kā pie mums podiņos, bet tie ir gigantiski – mērāmi metros.
Monako vecpilsēta atrodas nogāzē, uz kuru ved stāvu trepju serpentīns. Vecpilsētas ielas ir šauras un bruģētas. Daudziem bagātniekiem ir privātie helikopteri. Ja kādreiz, lasot par to žurnālos, iedomājos, ka tās ir tikai bagāto cilvēku kaprīzes, tad sapratu, ka tas nepieciešams laika ekonomijas labad.
Apskatīt var vienā dienā
Montekarlo notiek vairāki Eiropas un pasaules mērogā ievērojami notikumi. Janvārī tur skatāms autorallijs un cirka festivāls, bet maijā prestižās Formula 1 autosacīkstes pa pilsētas ielām. Vietu skaits sacensībās ir ierobežots. Biļetes cena uz tām ir apmēram 200 lati, turklāt to nereti iespējams nopirkt tikai komplektā ar dārgas viesnīcas numuru, un tad jāšķiras vēl no vairākiem simtiem latu. Sacīkstes iespējams redzēt arī no vairāku viesnīcu balkoniem. Monako pludmale nav līdzīga nevienai Baltijas jūras pludmalei. Krasts klāts sīkiem oļiem, kuros kājas iegrimst līdz potītēm. Viļņi ir viltīgi – ar lielu spēku neuzmanīgāku tūristu ieraus jūrā un saslapinās.
Vidusjūra būtu piemērota peldēt nepratējiem, lai iemācītos noturēties virs ūdens. Ūdens ir tik sāļš, ka, pareizi elpojot, var apgulties uz muguras un nekustoties ļauties viļņu varai. Pēc peldēšanas noteikti jānoskalojas dušā. Citādi ķermenis pārklāsies ar baltu sāls kārtiņu. Pludmalē ir restorāni, kur vakaros spēlē “dzīvo” mūziku. Oficianti centīsies jūs padzīt, ja neko nepasūtīsiet. Par divarpus latiem var dabūt mazo alus vai minerālūdens glāzi, bet pūšaminstrumentu džeza melodijas ir aicinošas un pievilcīgas.
Lai apskatītu valsti, pilnīgi pietiek ar vienu dienu. Brīvi klejojot pa Monako, neatstāj nerealitātes sajūta. Jūti, ka neesi piederīgs un nevari iekļauties šajā vietā. Tas ir kā būt uz skatuves cilvēkam, kuram nav tuvs teātris. Tā ir tik svešāda, auksta, bet ar zināmu magnētismu. Varbūt to rada visur jaušamie bagātības un zelta putekļi. Apskatot kādu pilsētu vai valsti, vienmēr uzdodu sev jautājumu, vai vēlos tur atgriezties. Monako ikvienam noteikti vērts apskatīt, bet es nekāroju tur atgriezties.
