Veiksmīga vakcinēšana pasaulē ir radījusi problēmas pati sev – bīstamām slimībām izzūdot, cilvēki paliek bezrūpīgāki un biežāk apstrīd potēšanās nepieciešamību, secina epidemiologi. Kuru vairs uztrauc bakas, garais klepus vai poliomielīts? Tomēr profilakse vienmēr ir labāka par ārstēšanos, bet diskusijas ir nepieciešamas, lai varētu izvērtēt visas nianses. Ne tikai savas tiesības nedarīt to, ko ārsti tomēr iesaka.
Mainās “saturs un forma”
Pērn Latvijā bērnus sāka potēt pret vējbakām. No nākamā gada sākuma vakcinācijas kalendāru papildinās pote pret pneimokoku, bet no septembra 12 gadus vecas meitenes tiks potētas pret dzemdes kakla vēzi izraisošo cilvēka papilomas vīrusa infekciju. No 2011. gada tiks ieviesta vakcinācija pret rotavīrusu.
“Vakcīnas pret vējbakām ir atzītas par efektīvām, vajadzīgām un drošām. Parasti uzskata, ka šī infekcija ir viegla, un tā ir taisnība, bet var noritēt arī smagi,” pirmos rezultātus komentē Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) Infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītājs Jurijs Perevoščikovs. Pērn ar vējbakām 275 bērni nonākuši slimnīcā, tātad slimojuši smagā formā.
Taču Latvija nākamgad ne tikai papildina imunizācijas valsts programmā noteikto obligāto pošu kalendāru, bet arī pāriet uz heksavalentu – sešu komponentu – vakcīnu, kas ES reģistrēta jau 2000. gadā un ko izmanto Beļģija, Vācija, Austrija, Slovākija un Čehija. Sešu dūrienu vietā būs tikai trīs.
Pasargāt savlaikus
“Rotavīrusa gadījumā bīstama ir organisma atūdeņošanās. Pediatri parasti saka – vecākiem vajag iemācīties dzirdināt bērnu. Bet kā tu divus, trīs mēnešus vecu zīdainīti dzirdināsi? Un ja viņš vemj visu laiku?” pārjautā infektoloģe Ilze Irēna Vingre. Rotavīruss bīstamākais ir bērniem vecumā līdz diviem gadiem, vēlāk jau organismam ir lielākas iespējas un izredzes pretoties. Un ģimenēs ar skolas vecuma bērniem “vēdera gripa” vai akūtas respiratora saslimšanas “ar zarnu simptomiem” vispār vairs nav lielāko veselības problēmu sarakstā. Tāpēc aprēķināts, ka pote no saslimšanas varētu pasargāt apmēram līdz piecu gadu vecumam, nepārspīlējot ar atkārtotu vakcināciju. Otrajā gadā aizsardzība joprojām ir 90 procenti.
Savukārt 12 gadi meitenēm izvēlēts kā laiks, kad vēl nav sākta dzimumdzīve – cilvēka papilomas vīrusa infekcija faktiski ir seksuāli transmisīva slimība, vērtē J. Perevoščikovs. Vīrieši kalpo kā vīrusa nēsātāji, taču visvairāk cieš tieši sievietes. “Mēs dzīvojam konkrētu dienu, maz rūpējamies par nākotni, bet nākotne gaida. Tā nekur nepazudīs un pienāks. Ja dzemdes kakla vēža dēļ mirst trīsdesmit, četrdesmit gadus jauna sieviete, paliek mazi bērni, tā ir traģēdija,” viņš uzsver.
Savukārt pneimokoks ir izraisītājs vairākām bīstamām saslimšanām, kuru ārstēšanā plaši tiek pielietotas antibiotikas. Tātad, ierobežojot slimības izsaucēju, samazināsies vajadzība pēc antibiotikām un iespējas, ka arvien vairāk mikrobu kļūst pret tām rezistenti.
Noliedz draudus
Labs piemērs gan slimības izskaušanai, gan vakcīnas progresam esot pote pret garo klepu. Joprojām esot atsevišķi gadījumi, kad slimo pusaudži, bet varot apgalvot, ka garais klepus Latvijā nav sastopams. 1959. gadā tika uzsākta bērnu masveida vakcinācija, un kopš 70. gadiem statistikas ailēs ir nulles, daži saslimšanas gadījumi reģistrēti kopš 2006. gada.
“Iesākumā vakcīna bija novārdzināta baktērija ar trīstūkstoš antigēniem. Tagad – tikai maza daļa antigēnu, pašas baktērijas nemaz nav,” galveno atšķirību skaidro J. Perevoščikovs. Cilvēkos gan saglabājušās atmiņas no 60.–70. gadiem par blakusparādībām. Tagad blakusparādības ir retas, vairāk varētu būt saistītas ar pašu dūrienu, injekciju, kādu “cilvēcisko faktoru”. Šos riskus palīdzēs samazināt pāreja no sešām uz trim injekcijām. Turklāt būtiski samazināsies izmantotie resursi, mazāk medicīnisko atkritumu, mazāk noslogotas medmāsas un mazāk jāmaksā par darbu. “Ja vecākiem bērns pēc mēneša atkal jāved uz poti, lielāka varbūtība, ka viņu tā arī neatved,” novērojis epidemiologs.
Ja vecāki nolemj bērnu nevakcinēt, ir nepieciešams rakstisks atteikums. Tomēr jārēķinās gan ar iespējamām sekām veselībai – “apkārtējo imunitāte jūsu bērnu nepasargās” –, gan ar cita veida sarežģījumiem. J. Perevoščikovs zina stāstīt, ka ASV privātās mācību iestādēs strikti seko līdzi un pieprasa audzēkņu potēšanās pases “ar pilnu programmu”.
