Rajona Lauksaimniecības konsultāciju birojā līdz 15.februārim varēja pieteikties zemnieku saimniecības, kuras vēlas iegūt prakses saimniecības statusu.
Rajona Lauksaimniecības konsultāciju birojā līdz 15.februārim varēja pieteikties zemnieku saimniecības, kuras vēlas iegūt prakses saimniecības statusu. Tas ļauj saimniecībā kā praktikantus uzņemt studentus un lauksaimniecības skolu audzēkņus.
“Atsaucība ir maza. Acīmredzot zemnieki negrib apmeklēt darba aizsardzības kursus un pildīt citus noteikumus, lai uzņemtos atbildību par studentiem. Veclaicenes bioloģiskā saimniecība “Mauriņi” ir prakses saimniecība. Veterinārārsts Roberts Zellāns dod iespēju studentiem praktizēt veterinārmedicīnā. Arī tūrisma saimniecības vēlas praktikantus,” informē biroja vadītāja Viola Kaparšmite.
Jānodrošina sadzīves apstākļi
Vienai saimniecībai prakses statuss var būt vairākās nozarēs: laukkopībā, lopkopībā, stādu audzēšanā, bioloģiskajā lauksaimniecībā, lauku tūrismā un citās. Prakses vadītājam ir jābūt ar augstāko vai vidējo speciālo lauksaimnieka izglītību. Praktikants jānodrošina ar darba apģērbu, jābūt arī atbilstošiem sadzīves apstākļiem. Taču par praktikanta apmācību var saņemt 10 latus dienā. “Zemniekus vairāk interesē praktikants, kurš varētu strādāt ar traktoru. Tādu nav, turklāt studentiem ir jāapgūst prakses programma,” skaidro V.Kaparšmite. Viņa atzīst, ka prakses saimniecības iespējas ir labas gan zemniekiem, gan studentiem un lauksaimniecības skolu audzēkņiem.
Apmierina praktikantu darbs
“Manai saimniecībai ir lauku tūrisma un bioloģiskās lauksaimniecības prakses saimniecības statuss uz trim gadiem. 2006.gada vasarā praksē bija jaukas meitenes, esmu priecīga par viņu padarīto,” saka “Mauriņu” saimniece Gunita Virka. Neērtības rada tas, ka praktikantiem ir jānodrošina gan vieta dzīvošanai, gan arī ēdināšana.
Tagad tas rūpes neradītu, bet toreiz G.Virkai bija jāuzņemas papildu slogs. Viņa spriež, ka ne visi jaunieši grib kārtīgi strādāt. Tāpēc nereti zemnieki labāk paši visu izdara, lai nebūtu jākontrolē.