Izrādās, ka latvieši ir lieli makaronu ēdāji. Vidusmēra ģimene Latvijā apēd 32,550 kilogramus makaronu gadā.
Izrādās, ka latvieši ir lieli makaronu ēdāji. Vidusmēra ģimene Latvijā apēd 32,550 kilogramus makaronu gadā.
Tā pēc zviedru uzņēmuma “Cerealia AB” ātri vārāmo makaronu preču zīmes Kungsörnen Express uzdevuma izpētījusi starptautiskā tirgus pētījumu un analīzes organizācija “AC Nielsen”. Lai rastu atbildes uz jautājumiem par Latvijas ģimeņu iecienītākajām makaronu šķirnēm, to gatavošanas biežumu un pārtikas iegādes ieradumiem, pētījuma veidotāji ar tiešās intervijas metodi aptaujāja dažādu tautību un vecuma namamātes visā Latvijā. 36 procenti Latvijas ģimeņu gatavo makaronus vismaz divas līdz trīs reizes nedēļā, 75 procenti Latvijas ģimeņu makaronu ēdienus gatavo vismaz reizi divās nedēļās un biežāk. Savukārt viens procents aptaujāto ģimeņu atzīst, ka makaronus ēd katru dienu, bet 13 procenti ģimeņu makaronu ēdienus gatavo tikai reizi mēnesī vai retāk.
Makaronu ēdieni ir visiecienītākie 20 līdz29 gadu vecu jauniešu grupā (trešdaļa aptaujāto šajā vecuma grupā makaronus lieto vismaz divas līdz trīs reizes nedēļā), savukārt īpaši neliels makaronu patēriņš raksturīgs 50 līdz 60 gadus veciem aptaujātajiem, kuri 45 procentos gadījumu apgalvo, ka makaronu ēdienus gatavo retāk nekā reizi mēnesī. Interesanti, ka viscītīgākie makaronu ēdāji atrodami Rīgā, kurā koncentrējas 51 procents no visiem aptaujātajiem.
Absolūtā uzvarētāja gods, skatot visu vecumu, tautību un ienākumu grupu rezultātus, pienākas spirāļveida makaroniem – 35 procenti respondentu atzīst to par savu iecienītāko makaronu veidu.
Latviešu vidū populārākās ir spirāles (vairāk nekā 35 procenti respondentu min to kā iecienītāko makaronu veidu), ar 30 procentiem tām seko spageti un radziņi.
Citu tautību pārstāvju favorīti ir radziņi (30 procenti), nozīmīga vieta arī nūdelēm un spirālēm, bet ģimenēs ar ienākumu vairāk nekā 201 lats, kā arī rīdzinieku ģimenēs īpaši iecienīti ir spageti. Latvijā pagaidām vēl reti gatavo lazanju, apmēram pieci līdz astoņi procenti ģimeņu to atzīst par iecienītu makaronu veidu. Maz iecienīti arī sīkmakaroni – zvaigznītes, rīsu veida makaroni, kā arī makaronu gliemežvāki.
Izvērtējot Latvijas iedzīvotāju “iepirkšanās uzvedību”, “AC Nielsen” atklājis, ka vismaz pusei respondentu piemīt stagnātiskā iepirkšanās uzvedība. Cilvēki ietiepīgi pieturas pie jau zināmiem produktiem un neriskē ar tirgus jaunumu iegādi. Interesanti, ka stagnātu vidū ir gan jaunieši, gan vecāka gada gājuma cilvēki, bet mazāks kūtro izmēģinātāju procents rodams starp ļaudīm ar ienākumiem virs 201 latu mēnesī. Apmēram līdzīgi sadalās atlikušie 50 procenti – puse konservatīvu pircēju un puse novatoru. Pieminēšanas vērts ir fakts, ka liepājnieki ir īpaši aktīvi jaunumu baudītāji (40 novatori), savukārt daugavpilieši izceļas ar lielu (60procenti) “stagnātu” īpatsvaru.
