Ar maizi mēs sastopamies katru dienu. Bez tās neiztikt brokastīs, pusdienās un svētku reizē. Maize cilvēku pavada no dzimšanas līdz sirmam vecumam un ir mūsu labākais draugs.
Ar maizi mēs sastopamies katru dienu. Bez tās neiztikt brokastīs, pusdienās un svētku reizē. Maize cilvēku pavada no dzimšanas līdz sirmam vecumam un ir mūsu labākais draugs. Tās vārdu visās valodās izrunā ar mīlestību.
Pēdējos gados ražotāji pircējiem piedāvā arvien jaunas maizes šķirnes. Ir pieprasījums, ir arī piedāvājums, jo daudzi šodien vēlas ēst ne tikai dienišķo maizi, bet arī baudīt to neikdienišķu. Latvijā ir gandrīz 200 dažādu maizes šķirņu.
Konkurence ir liela
Uzņēmēji atzīst, ka maizes tirgū konkurence ir liela. Latvijā tirgus šai jomā ir pārpildīts un brīvu nišu vairs nav. Šobrīd notiek cīņa par izdzīvošanu un uzņēmumu tālāku attīstību.
Viņa uzņēmums ik diennakti izmanto divas tonnas miltu un saražo četras tonnas maizes.
Pieaug pieprasījums
Pēdējos gados arvien iecienītāka kļūst rupjmaize. Pieprasītas ir tradicionālās šķirnes – saldskābā, klona, rudzu un ‘’ķieģelītis”, kā arī jaunās – rupjmaize ar aprikozēm, desu, speķi un citām piedevām.
Taču kopumā cilvēki rupjmaizi un baltmaizi vairumā gadījumu veikalos izvēlas vienādā daudzumā. Protams, ir, kas izvēlas tikai baltmaizi vai rupjmaizi.
Maizes ražotāji prognozē, ka maizes šķirņu daudzveidība nemitīgi pieaugs, jo šai jomā cilvēka fantāzija ir neierobežota. Eksotisks piemērs ir baltmaize ar sīpoliem, ko namamātes labprāt izmanto sāļo sviestmaižu pagatavošanai.
Maize ir veselīgāka
Maizi pērkam katru dienu, jo vēlamies ēst svaigu. Ražotāji iesaka to iegādāties tikai tik daudz, cik ģimenei nepieciešams, jo maizi nevar ilgstoši uzglabāt. Savukārt mediķi atgādina, ka iepriekšējās dienas maize ir veselīgāka par tikko ceptu, siltu maizi. Mūsdienās populāri kļuvuši maizes grauzdiņi. Izšķir vienkāršos un saliktos grauzdiņus. Vienkāršos sauc par tostētu maizi. Saliktos grauzdiņus gatavo, izmantojot visdažādākos produktus – dārzeņus, gaļu, zivis, olas, sieru un biezpienu. Visbiežāk grauzdiņus gatavo no cietas kviešu maizes.
Izmanto vietējos miltus
Latvijas maizes ražotāji miltus pērk no vietējiem dzirnavniekiem. Cepšanai izmanto kviešu augstākā labuma, pirmās un otrās šķiras, skrotētos, rupjos, bīdelētos, kā arī rudzu miltus. Pēdējos gados Latvijā laika apstākļi nebija labvēlīgi zemniekiem, lietavas bojāja ražu. Tāpēc arī iegūt kvalitatīvus miltus bija grūti.
Jauns piedāvājums no dzirnavniekiem ir miltu maisījumi: gan dažādu šķirņu, gan miltu un graudu. Tas dod iespēju cept visdažādākās maizes.
Tirgotāji atzīst, ka pircēji visbiežāk izvēlas dažādu firmu augstākā labuma miltus, retāk pērk pirmās vai otrās šķiras miltus. Pēdējā laikā audzis pieprasījums pēc klijām un gatavām miltu masām. Pēdējām noteiktās proporcijās piejaucot ūdeni vai pienu var izcept pankūkas, kēksu vai vafeles. Šāda iespēja atvieglo namamātes soli, jo nav jātērē laiks mīklas pagatavošanai.
