Izglītības likumā vairs neesot pāraudzināšanas iestādes termina. Taču Latvijā joprojām šis nosaukums ir divām iestādēm.
Izglītības likumā vairs neesot pāraudzināšanas iestādes termina. Taču Latvijā joprojām šis nosaukums ir divām iestādēm. Strautiņos pāraudzina nepilngadīgos likumpārkāpējus zēnus, Naukšēnos – meitenes. Abās iestādēs ar tiesas spriedumu tiek nosūtīti nepilngadīgie no 11 līdz 16 gadu vecumam.
“Izglītības likumā ir sociālās korekcijas iestāde. Ko nu tur pāraudzināsi. Bērnus un jauniešus būtu jācenšas tuvināt tiem standartiem, ko vairums sabiedrības izprot kā uzvedības normu. Tāpēc svarīgi, lai pedagogi un audzinātāji būtu izglītoti un sagatavoti darbam sociālajā korekcijā,” saka izglītības valsts inspektors Gulbenes rajonā Arnis Šķēls, kas bija bērnu tiesību ievērošanas pārbaudei Strautiņos izveidotās piecu cilvēku komisijas priekšsēdētājs, līdz ar to personīgi ir iepazinies ar situāciju šinī iestādē.
Trūkst kvalificētu speciālistu un kārtības
Pēc viņa domām, Strautiņos ir problēmas tieši ar audzinātājiem, par kuriem strādā nepiemēroti cilvēki. Bērni no mācībām brīvajā laikā tiek nodarbināti vienveidīgi. Taču atrast piemērotus darbiniekus neesot viegli, kaut arī par darbu šinī iestādē ir paredzētas nelielas piemaksas algai. Šī neesot iestāde, uz kuru strādātgribētāji stāvētu rindā. Turklāt jāsaprot, ka svarīgi, lai te pārsvarā pedagogi un audzinātāji būtu vīrieši, jo bieži vien problēmbērni nāk no nepilnām ģimenēm. Tāpēc iestādē ir jārada “tēva piemērs”.
“Tā bija kļūda vai sava veida neizdarība, ka, zinot vai nojaušot par audzēkņu vidū notiekošo fizisko un morālo ietekmēšanu, administrācija centās un risināja savas saprašanas līmenī. Ar prieku gan jākonstatē, ka komisijas darbs vainagojies ar panākumiem tāpēc vien, ka direktors Jurijs Jevdokimovs tagad nekavējoties informē tiesībsargājošās institūcijas par dažādiem pārkāpumiem Strautiņos. Tātad viņš ir izdarījis secinājumus. Varbūt tā vajadzēja darīt jau agrāk,” saka A.Šķēls.
Esot “jābūt noteiktai kārtībai, cik tālu iestādē paši var risināt problēmas un kad tomēr ir jāziņo tiesībsargājošajām institūcijām”.
“Ja ir aizdomas, piemēram, par seksuālo izmantošanu un ja nav skolā speciālistu (psihologu), kas var konstatēt, vai tā ir bijis, tad ir jāpieaicina attiecīgo institūciju pārstāvji, profesionāļi, kas šīs lietas noskaidro un pasaka, bija tā vai nebija. Ja izliekamies problēmu neredzam, tā neatrisinās,” saka A. Šķēls.
Audzēkņiem ir tieksme veidot savu hierarhiju
Pēc viņa domām, Strautiņu audzēkņu vecuma atšķirība esot ievērojama. Daļa no šeit nokļuvušajiem ir jau “apgrozījušies kriminālajās aprindās”, zina, ka tur ir hierarhija. Līdz ar to “viņiem ir vēlme veidot pašiem savu”. Jāņem arī vērā, ka visi Strautiņu puikas ir pīpētāji. Cigarešu paciņa viņiem ir svēta, un, kad tā piesolīta, zēni var izdarīt daudzus pakalpojumus.
Viņš uzsver, ka šinī iestādē “ir daudz riska faktoru”. Jācer, ka tikšot ņemts vērā komisijas ieteikums un iestādē uz pilnu slodzi strādās psihologs, kam “noteikti būs, ko darīt, jo Strautiņu audzēkņiem ir daudz psiholoģisku problēmu”.
A.Šķēls atturas paust viedokli, vai pareiza ir soda punktu sistēma, kas lietota Strautiņos. Taču viņš izteica šaubas par to, cik korekta ir šī soda punktu sistēma. Pārbaudes laikā Strautiņos esot apstiprinājies, ka bijuši gadījumi, kad viena pārkāpēja dēļ soda visu grupu. Tas esot diskutējams jautājums.
Taču A.Šķēls noliedz, ka, liekot audzēkņiem sakopt savas guļamistabas, mazgāt tanīs grīdu, būtu pārkāptas bērnu tiesības. “Tās ir elementāras pašapkalpošanās iemaņas, kas jāapgūst katram. Tā tikai vēl trūka, ka viņi dzīvos uz valsts rēķina un kāds vēl guļamistabās mazgās grīdu,” viņš saka.
Komisijai nebija izmeklēšanas funkciju
A.Šķēls uzsver, ka komisija darbu Strautiņos paveikusi, iztaujājot audzēkņus un pedagogus, audzinātājus. Taču komisijai nebija un nav jārīkojas kā izmeklētājiem. Tas ir tiesībsargājošo iestāžu kompetencē, kas paveiks savu darbu, pārbaudot komisijas konstatētos faktus. A.Šķēls arī uzsvēra, ka J.Jevdokimova atbilstība ieņemajamam amatam ir ministrijas kompetence.
