Pēdējā gada laikā
ginekologu apmeklējuši 50 % Latvijas sieviešu, pēdējoreiz pirms
1 līdz 2 gadiem pie ginekologa bijuši 27 %, savukārt pirms 3
gadiem vai senāk – 23%, liecina jaunākais “Mana Aptieka &
Apotheka Veselības indekss”. Sertificēta ginekoloģe Vija Plūme
skaidro, ka katrai sievietei pie ārsta būtu ieteicams doties reizi
gadā, bet, ja sūdzību nav, pieļaujama arī vizīte vienreiz 2
gados. Tomēr, neskatoties uz plaši pieejamo informāciju, joprojām
liela daļa sieviešu – katra ceturtā – ginekologu apmeklē
nepietiekami bieži, pakļaujot savu veselību nopietnam riskam.
Satraucoša tendence novērojama
arī jaunu sieviešu ginekologa apmeklējuma regularitātē – katra
33. sieviete vecumā no 18 – 24 gadiem, kad parasti tiek uzsākta
un dzīvota aktīva dzimumdzīve, nekad nav bijušas pie speciālista.
V. Plūme norāda, ka jaunām sievietēm dzimumdzīve ir nebijusi
pieredze, un šajā laikā ir jāvēršas pēc konsultācijas pie
ārsta un jāveic profilaktiskas pārbaudes. “Tieši pacientēm
šajā vecumposmā bieži esmu novērojusi neinformētību par to,
kādu sūdzību gadījumos ir jānāk pie ārsta. Jebkāds
diskomforts maksts apvidū, nieze vai dīvaini izdalījumi nav norma.
Sievietēm šajā vecumā arī bieži tiek diagnosticētas dažādas
infekcijas, nereti ielaistas, kas nozīmē, ka cilvēks ilgi dzīvojis
ar šiem veselības traucējumiem, neliekoties ne zinis par
ārstēšanu,” pieredzē dalās ārste. “Kad sieviete uzsāk un
dzīvo aktīvu dzimumdzīvi, ir ļoti ieteicams pie ginekologa
ierasties vismaz reizi gadā, bet jebkādu sūdzību gadījumā pie
ārsta jāierodas nekavējoties,” iesaka eksperte.
Dažkārt nesteidzas ar
pārbaudēm arī tad, kad simptomi var liecināt par vēzi
V. Plūme norāda, ka,
rūpējoties par veselību, liela nozīme ir informētībai un spējai
ieklausīties savā organismā, un, ja novēroti kādi satraucoši
simptomi, jādodas pie ārsta. Lai arī pacientu vidū ir daudz
pozitīvu piemēru, ne visas sievietes vienmēr pietiekami apzinīgi
seko līdzi veselības stāvoklim – ir daļa sieviešu, kuras mēdz
vieglprātīgi attiekties pret savu veselību, ne vien neapmeklējot
ārstu, bet arī neievērojot sniegtos norādījumus, piemēram,
ieteikumu veikt papildu pārbaudes un terapiju. Ginekoloģe ar nožēlu
atzīst, ka gadījumi, kad pacientēm diagnosticē onkoloģiskas
saslimšanas, nav reti, turklāt ļoti bieži audzēji ir
“ielaisti”. Lai no nopietnajām slimībām izvairītos, ikvienai
sievietei 25 – 70 gadu vecumā reizi trijos gados būtu jāveic
dzemdes kakla pārbaude, bet 50 – 68 gadu vecumā – krūšu
pārbaude reizi divos gados. “Lai arī sievietes saņem valsts
uzaicinājuma vēstules šīs pārbaudes veikt, ne visas diemžēl
atnāk. Pašas pieredzē bijuši arī gadījumi, kad paciente sūdzas
par simptomiem, kas var liecināt par vēzi, bet man viņa jāpierunā
veikt pārbaudes. Satraucoši nenopietna tā attieksme dažkārt,”
skaidro ārste.
Veselības indekss rāda, ka
pēc 45 gadu vecuma samazinās ginekologa apmeklējuma regularitāte:
sieviešu 45 – 54 gadu vecumā vidū pēdējā gada laikā pie
ginekologa bijuši 45 %, bet 55 – 74 gadu vecumā – 35 %. “Šajā
vecumā sievietes parasti jau ļoti labi pazīst savu organismu un
tiešām aicinu nekavēties ar vizīti pie ārsta, ja ir kādas
sūdzības, kā arī neatlikt ārsta rekomendētās papildu pārbaudes
vai ievērot noteikto ārstēšanos. Un, protams, sievietei jebkurā
vecumā ieteicams profilaktiski rūpēties par veselību – ikdienā
lietot piemērotus intīmās higiēnas līdzekļus, izvēlēties
veļu, kas nav sintētiska. Vienmēr iesaku dzert arī tējas
reproduktīvās veselības stiprināšanai – raspodiņu,
asinszāles, ganu plikstiņa tējas. Ļoti laba sievietes veselībai
ir arī naktssveces eļļa,” iesaka “Mana Aptieka” farmaceite,
Tukuma Centra aptiekas vadītāja Agnese Ritene.
Jo augstāki ienākumi, jo
biežākas vizītes pie ginekologa
Indeksa rezultāti norāda uz
korelāciju starp ienākumu līmeni un ginekologa apmeklējumu – ja
sieviešu ar augstiem ienākumiem vidū pēdējā gada laikā pie
speciālista bijuši 63 %, tad sieviešu ar zemiem ienākumiem starpā
– 33 %. V. Plūme, komentējot tendenci, uzsver, ka ne vienmēr
patiesais iemesls ir līdzekļu trūkums. “Skaidrs, ka
privātpraksēs pakalpojumi nav lēti, tomēr ir pieejami arī valsts
apmaksātie. Jā, šajā gadījumā var nākties gaidīt rindā, taču
pārāk bieži ir gadījumi, kad pacients neierodas arī uz valsts
apmaksātu vizīti. Gadījies arī pieredzēt, ka pacientes atsakās
no terapijas vai papildu analīzēm, jo nevēlas tam atvēlēt
līdzekļus – tā vietā tos iegulda, piemēram, ceļojumā.
Attieksmes jautājums ir pamatā un gribētos novēlēt sievietēm
iemācīties par prioritāti noteikt savu veselību un no tā
ieguvēja būs gan pati, gan vīrs, bērni un citi tuvinieki,” saka
ginekoloģe.
Pilsētās dzīvojošās
ārstu apmeklē biežāk
Pilsētās dzīvojošas
sievietes pie ginekologa dodas biežāk, liecina dati. Piemēram,
rīdzinieču vidū pēdējā gada laikā pie ginekologa bijuši 54 %
aptaujāto, bet citās pilsētās dzīvojošo vidū – 52 %. Tikmēr
lauku apvidū dzīvojošo sieviešu starpā ginekologu pēdējā gada
laikā apmeklējuši vien 42 %. V. Plūme atzīst, ka pilsētās
ginekologu pieejamība ir lielāka, taču norāda, ka speciālistu
Latvijā ir pietiekami daudz, lai ginekologs būtu pieejams ikvienai
– ja ne konkrētā ciematā, tad tuvākajā pilsētā. “Domāju,
ka tas atkal drīzāk ir attieksmes un prioritāšu jautājums –
ikvienai sievietei iesaku piedomāt, lai darāmo darbu apjoms un
citas lietas neaizēno rūpes par sevi un personīgo veselību,”
komentē eksperte.
