Ir
pēdējais brīdis beigt izlikties, ka 370 tūkstoši aizbraukušo
nav nekas. Tā ir piektā daļa Latvijas iedzīvotāju! Vai tiešām
gaidīsim brīdi, kad pēdējais latvietis pametīs
Latviju, izslēdzot gaismu Rīgas lidostā? Latvijas tautsaimniecība
grimst “purvā”!
Iznīkst ne tikai latviešu tauta.
Katrs aizbraukušais ir robs mūsu valsts tautsaimniecībā. Tiek
iznīcināta Latvijas ekonomika. Uz ko mums norāda
arī Eiropa. (1*) Aizbraukušie ir enerģiska tautas daļa,
mūsu valsts darbaspēks, kas svešumā
tiek augstu novērtēts. Viņi ir arī
Latvijā ražotās produkcijas pircēji un patērētāji. Mūsu
valsts ir devusi viņiem iespēju iegūt kvalifikāciju un daudziem
arī labu izglītību, taču nav devusi iespēju realizēties savā
dzimtenē un celt savas valsts tautsaimniecību.
Valstī
ir šodien pat nepieciešamas pārmaiņas.
“Pastāvēs, kas pārvērtīsies, “ teicis J. Rainis. Pretējā
gadījumā mūs gaida skumjšs scenārijs. (2*)
Mums ir tikai viena izeja –
valsts vadībai un ik katram Latvijas iedzīvotājam salikt galvas
kopā, vienoties par risinājumiem un rīkoties.
Vairākkārtīgi
Saeimas komisijas sēžu laikā esmu uzdevis jautājumu, ko darīsim,
kad beigsies EU fondu nauda?! Bankrotēsim???
Lai mainītu situāciju, esam izstrādājuši valsts
likumprojektu kopumu. Tajā ir ierosinātas un skaidri definētas
pārmaiņas, kas radīs motivāciju valstij un pašvaldībām
attīstīt tautsaimniecību, padarīs prognozējamāku valsts
attīstību un cels iedzīvotāju labklājību.
Darīsim to kopā!
No Jums gaidu konstruktīvu kritiku un ierosinājumus, kas,
jūsuprāt, būtu nepieciešams, lai celtu labklājību Latvijā.
Pirmais solis!
Politiķiem,
kuriem ir dota vara lemt pār mūsu valsti, jābūt
motivētiem attīstīt Latvijā
tautsaimniecību. Lai
sev uzticētos
pienākumus veiktu kā labi saimnieki, kuri
ir ieinteresēti attīstīt Latvijā tautsaimniecību
un celt valsts labklājību, (3*)
Tāpēc „Valsts un pašvaldību
institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”
16. pantā “Prēmijas” ir piedāvāti šādi
grozījumi:. “(4) Ministru prezidents var prēmēt Ministru
Kabinetu un tā pakļautībā esošo iestāžu darbiniekus 10% apmērā
no gada budžeta ieņēmumu pieauguma, ja iepriekšējā gada laikā
Latvijas tautsaimniecībā (neskaitot valsts pārvaldi) ir radītas
vismaz 10 000 jaunas darba vietas un netiek palielināti nodokļi.
(6) Pašvaldības vadītājs var prēmēt pašvaldības darbiniekus
25% apmērā (salīdzinot ar iepriekšējo gadu) no ieekonomētā
pašvaldības darba algu fonda pašvaldībā, tās budžeta iestādēs
un tai piederošo kapitālsabiedrību vadībai”, kā arī citi
grozījumi.
Otrais solis!
Minimālajai algai Latvijā ir jābūt
vismaz 1000 eiro mēnesī. (4*) Tāpēc ierosinājums ir veikt šādus
grozījumus „Noteikumos par minimālo mēneša darba algu un
minimālo stundas tarifa likmi”. Izteikt 2. punktu šādā
redakcijā: “2. No 2018. gada
01.janvāra minimālā mēneša darba alga normālā darba laika
ietvaros ir 999 euro. Minimālā stundas tarifa likme ir 5 euro.”
Savlaicīgi brīdinot
un valstī vienlaikus ieviešot 999 eiro minimālo mēnešalgu, tas
neiespaidos vietējo uzņēmēju
savstarpējo konkurenci. No aplokšņu algu maksātājiem uzņēmēji
kļūs par godājamiem LR pilsoņiem, kuri ievēro valsts nodokļu
likumus. Pašlaik vidējā alga Latvijā ir ap 800 eiro, tāpēc 200
eiro pielikums dramatiski neietekmēs preču pašizmaksu. Preču un
pakalpojumu cena var pieaugt augstākais par 10-15%. Mūsu valstī
ir zems darba ražīgums. Lielākas algas darbiniekiem motivēs
uzņēmējus paaugstināt darba ražīgumu un uzlabot darba
organizēšanu, plānošanu un vadīšanu. Esmu pārliecināts,
ka darba ražīgumu Latvijā ir iespējams celt vismaz par 25% un
samazināt preču pašizmaksu.
Minimālās algas palielināšana var
negatīvi ietekmēt eksportējošos uzņēmumus, valsts un pašvaldību
pārvaldi. No otras puses – gan uzņēmējus, gan valsti un
pašvaldības tas mudinās efektīvāk izmantot darbaspēku, analizēt
valsts un pašvaldību funkcijas un tam nepieciešamo darbinieku
skaitu. Eksportējošiem uzņēmumiem, lai tie nezaudētu
konkurētspēju tirgū, var tikt piemērota speciāla atbalsta
programma.
Nepieciešamība maksāt lielākas
algas mudinātu uzņēmējus mainīt virzību tirgū – piedāvāt
nevis lētākas preces un pakalpojumus, bet kvalitatīvākas,
ekoloģiski tīrākas un arī dārgākas preces un pakalpojumus.
Turklāt, pieaugot iedzīvotāju pirktspējai, šī produkcija kļūtu
pieejama un patērēta arī vietējā tirgū.
Lietojot ekoloģiski tīru un veselīgu
pārtiku, tas ļautu cilvēkiem potenciāli ietaupīt uz zāļu
rēķina, tātad radītu ekonomiju katras ģimenes, kā arī
Veselības ministrijas budžetā, kuru pašreizējā situācijā
nevar nodēvēt citādi kā vien Beļēviča vārdiem – par Slimību
ministriju.
Tāpēc priekšlikums ir ap 2018.
gadu celt gan minimālo algu, gan minimālo neapliekamo minimumu.
Šiem likumu un Ministru Kabineta noteikumu grozījumiem ir jābūt
saistītiem un jāfunkcionē kopā ar valsts un pašvaldības vadības
motivācijas sistēmu. Tas radītu vadītājiem lielāku motivāciju
ieguldīt enerģiju un prātu tautsaimniecības attīstībā, kā arī
plānveidīgāku un prognozējamāku pašvaldību un valsts vadības
darbu, ietverot arī valsts veselības apdrošināšanas risinājumus.
Trešais solis!
Ir jārada
iedvesmojoša, skaidra Latvijas attīstības
vīzija – kādu vēlamies redzēt mūsu
valsti nākotnē, lai
kopīgs mērķis vienotu Latvijas
iedzīvotājus, motivētu tos maksāt
nodokļus un dot ieguldījumu valsts attīstībā. Svarīgi,
lai šī vīzija būtu zināma un saprotama ikvienam valsts
iedzīvotājam. Cilvēkiem ir jāzina, ka
valsts tos atbalstīs. Iedzīvotājiem
jābūt drošiem, ka vajadzības gadījumā saņems kvalitatīvu
medicīnisko aprūpi, savukārt vecumdienās varēs rēķināties ar
cilvēka cienīgu pensiju.
Ceturtais solis!
Ir jāveido
reāls un funkcionēt spējīgs ilgtermiņa rīcības plāns,
kuru gadā pieļaujams mainīt ne vairāk kā par 10%,
lai valsts attīstība būtu prognozējama. Valsts
budžetu jāplāno, pamatojoties uz šo rīcības plānu.
Šāds rīcības plāns ir
nepieciešams, jo tieši neplānota un neprognozējama valsts
attīstība ir viens no iemesliem, kāpēc Latvija pašlaik atrodas
“purvā”.
Valstij un pašvaldībām ir
jāpilnveido atbalsta rīki tautsaimniecības attīstības
veicināšanai. Tās var būt nodokļu atlaides, privātās
partnerības projekti u.c. Taču tas jau būtu nākamais solis, kuru
jāīsteno pēc likumprojektu kopuma
apstiprināšanas Saeimā kopā ar motivētu
valsts un pašvaldību vadību
Svarīgi
ir arī noteikt skaidras valsts funkcijas,
lai ikkatrs nodokļu maksātāju cents tiktu lietderīgi izmantots.
Lūk, ko iedzīvotāji iegūs, ja tiks
ieviesti tautsaimniecības attīstību veicinošie likumprojekta
grozījumi.
– Cilvēka cienīgu minimālo
atalgojumu un lielāku pirktspēju.
-Attīstoties tautsaimniecībai,
lielāku apgrozījumu un nodokļu ieņēmumus valsts un pašvaldību
budžetā.
-Uzņēmējiem vairāk iespēju
realizēt savas preces un pakalpojumus vietējā tirgū, attiecīgi
arī lielāku apgrozījumu un peļņu.
-Uzņēmējiem, valstij un pašvaldībām
iespēju piesaistīt kvalificētāku un motivētāku darbaspēku.
– Latvijas tautsaimniecības nozarei
iespēju atgūt svešumā aizklīdušo darbaspēku.
Ar likumprojektu
grozījumu kopumu var iepazīties mājas lapā www.kalnozols.lv,
kā arī Valda Kalnozola facebook
un draugiem.lv profilā.
Izmantotie raksti:
1*
http://www.delfi.lv/bizness/pasaule/svf-zinojums-masu-migracija-no-austrumeiropas-kavejusi-regiona-izaugsmi.d?id=47698281
vai SVF ziņojums: masu migrācija no Austrumeiropas kavējusi
reģiona izaugsmi LETA | 20.
jūlijs 2016
2*
http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/224289/labaku-ekonomisko-apstaklu-del-latviju-gatava-pamest-tresa-dala-iedzivotaju
vai Labāku ekonomisko apstākļu dēļ
Latviju gatavi pamest trešā daļa iedzīvotāju.
25.jūnijs
2016
3*
http://apollo.tvnet.lv/zinas/godmanis-iesaka-valsts-parvalde-celt-algas-un-prasibas-pret-darbiniekiem/736609
vai Godmanis iesaka valsts pārvaldē celt algas un prasības pret
darbiniekiem 2016. gada 13. jūlijs
4*
http://www.la.lv/tiesibsargs-jansons-minimala-alga-nolemj-iedzivotajus-vergu-eksistencei/
vai Tiesībsargs Jansons: Minimālā alga nolemj iedzīvotājus vergu
eksistencei. 20. aprīlis, 2016)
