Sabiedrībā nereti izskan viedoklis, ka Alūksnes novada pašvaldības komercsabiedrības SIA „Alūksnes nami” sniegtie apsaimniekošanas pakalpojumi ir dārgi un ka pieaug apsaimniekošanas maksā iekļauto administrācijas izdevumu apjoms. SIA „Alūksnes nami” valdes loceklis Mihails Kosinovs skaidro šo situāciju.
“Pirmais, ko es gribu uzsvērt, lai iedzīvotāji saprastu, ir fakts, ka administrācijas izdevumi nav tikai izdevumi darbinieku atalgojumam. Apsaimniekošanas maksu neesam palielinājuši un arī šobrīd to negrasāmies darīt, jo saprotam, ka iedzīvotāji nevarēs samaksāt. Administratīvajos izdevumos ietilpst arī daudzi citi izdevumi,” norāda M.Kosinovs.
SIA „Alūksnes nami” galvenā grāmatvede Inita Brice skaidro, ka, piemēram, šogad deviņos mēnešos vidēji 2168 latus katru mēnesi veido administratīvie izdevumi, kas nav saistīti ar darbinieku atalgojumu – biroja telpu noma, zemes noma, nekustamā īpašuma nodoklis, maksa par elektrību, ūdeni, atkritumu izvešanu, sakaru pakalpojumiem un apsardzi, kancelejas preces, pasta izdevumi, toneru uzpildīšana printeriem, gada pārskata revīzija, datorprogrammas abonementi, autotransports ar degvielu un remontiem, biroja telpu uzkopšana, semināru un kursu maksas, asociācijas dalības maksa, bankas pakalpojumi. I.Brice uzsver, ka ne viss administrācijas izdevumu apjoms tiek segts no apsaimniekošanas maksas, to sedz arī maksa no AS „Simone”, SIA „Rūpe” un SIA „Latvijas propāna gāze” par iedzīvotāju maksājumu administrēšanu.
“2007.gadā, neņemot vērā to, ka uzņēmumam bija 7,5 tūkstošu latu zaudējumi, pašvaldība pieņēma lēmumu, kas uzlika mums maksāt nomas maksu par biroja telpām, zemes nomu, nekustamā īpašuma nodokli. Gada beigās izveidoja padomi no trīs locekļiem, kuriem bija jāmaksā. Tomēr mēs nepaaugstinājām apsaimniekošanas maksu ne par santīmu. Tagad mums saka – padomes jums vairs nav, samaziniet apsaimniekošanas maksu. Bet mēs taču to neesam paaugstinājuši!
Šogad valsts palielināja pievienotās vērtības nodokli. Uzņēmums ir PVN maksātājs, taču mūsu galvenais pakalpojums – apsaimniekošana – ar pievienotās vērtības nodokli netiek aplikta. Ko tas nozīmē? Uzņēmums, kura sniegto pakalpojumu apliek ar PVN, nopērk preci un samaksā nodokli, tātad samaksātais nodoklis pēc tam atgriežas uzņēmumā. Mūsu gadījumā tā nenotiek. Uz apsaimniekošanas maksu tas iespaidu neatstāj, bet valsts atskaitījumi ir lielāki, tāpēc atlikums ir mazāks.
Tāpat šogad ir palielināta minimālā alga valstī, līdz ar to pieauga algas sētniekiem, kā arī sociālais nodoklis. Dārgākas kļuvušas arī sētnieku darba nodrošināšanai nepieciešamās lietas,” skaidro M.Kosinovs.
Savukārt pārmetumus par to, kādēļ SIA „Alūksnes nami” sniegtie pakalpojumi ir dārgi, raksturo kāds piemērs.
“Ja dzīvoklī ir sabojājies krāns, cilvēks pasauc kaimiņu, viņš nomaina blīvi un par to paprasa latu. Dārgi? Nē. Tagad skatāmies, kā veidojas izmaksas mūsu gadījumā. Lai to pašu latu uz rokas saņemtu mūsu santehniķis, nerēķinot transporta izmaksas, viņam jāaprēķina 1,47 lati, jo zināms, ka 32 % atskaitīs valsts. No šīs summas mēs samaksāsim valstij sociālo nodokli 24 %, tātad jau jāaprēķina 1,82 lati. Un, tā kā tas ir maksas pakalpojums, tam visam vēl klāt 21 % pievienotās vērtības nodoklis valstij. Ne uzņēmumam, ne strādniekam, bet valstij. Rezultātā – 2,21 lats. Jautājums – kurš tad pelna? Cilvēks saņem latu, valsts – 1,20 latus, bet visi domā, ka to saņem uzņēmums. Es atgādinu, ka uzņēmums maksā visus nodokļus valstij, pie mums nepastāv algas „aploksnēs”, kā tas ir daudzviet citur, tādēļ arī mūsu izmaksas ir tādas, kādas tās ir,” skaidro
M.Kosinovs
