Grēkojam,
samierinoties ar emocionālo un fizisko diskomfortu darbā
Mūsdienu
cilvēks nereti ir karjerists, kurš radis lielāko dienas daļu
veltīt darbam, un tehnoloģiju attīstība ļauj darbam kļūt par
neatņemamu ikdienas sastāvdaļu arī tad, kad izejam no biroja –
īpaši, ja runājam par intelektuālo darbu. No līdzcilvēkiem
bieži dzirdam frāzi “Man nav laika, jāstrādā”, un tāds ir
mūsdienu cilvēka portrets – bieži pārstrādājamies,
nepiedomājot, cik būtiska ir arī pilnvērtīga atpūta un ar kādām
sekām šāds nepārdomāts skrējiens ilgtermiņā var rezultēties.
Nav pārsteigums, ka tas var beigties gan ar fiziskās, gan
psihoemocionālās veselības problēmām. Turklāt cilvēki par jau
ieilgušo slikto pašsajūtu satraukties pārsvarā sāk vien tad,
kad bez ārsta vizītes neiztikt un pārstrādāšanās rezultātā
zaudēto labsajūtu nav iespējams atgūt paša spēkiem.
Latvijā
viens no 15 piedzīvo izdegšanas sindromu
Nesen
veiktā pētījuma “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”
rezultāti liecina, ka gandrīz 40 % Latvijas iedzīvotāju
piedzīvojuši profesijas izraisītas veselības problēmas, arī
katrs trešais (31 %) saskāries ar fiziskās veselības problēmām,
ko izraisījuši vai pastiprinājuši darba apstākļi, bet katrs 15.
piedzīvojis izdegšanas sindromu. Šie dati, manuprāt, diezgan
precīzi parāda patieso ainu Latvijā, un tas ir satraucoši. Pēdējā
laikā bieži dzirdētais izdegšanas sindroms ir sastopamākais
psihoemocionālās veselības traucējums, kas rodas darba pienākumu
ietekmē. Fiziskās veselības problēmas visbiežāk ir individuāli
vērtējami gadījumi, ko ietekmē gan kaitīgi darba vides faktori,
piemēram, putekļi, troksnis un ergonomika, gan arī darbinieka
zināšanas par darba drošību. Savukārt izdegšanas sindroma
gadījumā iemesls nereti ir neefektīvi organizatoriskie procesi
uzņēmumā, kā arī pārlieku liela slodze un pārstrādāšanās.
Tāpēc būtiski ir katram apzināties savas darba spējas un stresa
noturību, jo vadība nevarēs iekāpt kolēģa kurpēs un noteikt to
brīdi, kad pienākumu, iespējams, ir par daudz.
Visbiežāk
izdegšanas sindromu piedzīvo intelektuālā darba darītāji –
piemēram, radošo industriju pārstāvji, arī pedagogi, medicīnas
speciālisti – tas saistāms ar lielu emocionālo slodzi. To pamato
arī “Veselības indekss”, kas rāda, ka tieši starp
iedzīvotājiem ar augstāko izglītību ir visvairāk to, kas
piedzīvojuši izdegšanu (13 %). Tas saistīts ar liela informācijas
daudzuma apstrādi ikdienā, emocionāli iesaistošu darbu,
visticamāk, arī lielāku atbildību un lielāku pienākumu skaitu.
Nereti arī jaunie speciālisti vēlas sevi pierādīt izvēlētajā
profesijā, ik dienas izaicina sevi un strādā vairāk darba stundu,
nekā paredzēts. Patlaban arī diezgan izteikta problēma ir
darbinieku trūkums dažādās nozarēs, un arī tas nereti
rezultējas ar esošo darbinieku pārslodzi.
Diagnosticē
mazāk, nekā ir realitātē
Izdegšanas
sindroms kā nopietna veselības problēma Latvijā aktualizējusies
pēdējo gadu laikā. Diemžēl ārsti diagnosticē daudz mazāk
saslimstības gadījumu, nekā ir realitātē. Iemesls tam
galvenokārt ir tāds, ka cilvēki paši bieži vien nemāk atpazīt
izdegšanas sindroma simptomus, kā arī – retais vēršas pēc
palīdzības. Lielākajā daļā gadījumu pacients cer, ka tiks galā
bez citu cilvēku iejaukšanās, kā arī izjūt kaunu, ka piedzīvo
emocionālas dabas veselības problēmas. Arī “Mana Aptieka &
Apotheka Veselības indekss” rāda – jau otro gadu pēc kārtas 12
% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka izjūt vajadzību pēc psihologa
vai psihoterapeita apmeklējuma, taču pie ārsta nav vērsušies. 5
% aptaujāto arī atzinuši, ka piedzīvojuši trauksmes lēkmes, bet
4 % – veģetatīvo distoniju. Domāju, ka arvien sabiedrība
nespēj pieņemt, ka piedzīvot psihoemocionālās veselības
problēmas un izjust vajadzību doties pie ārsta ir normāli, par to
nav jāizjūt kauns. Rezultātā arī tie izdegšanas sindroma
gadījumi, kurus diagnosticē, visbiežāk jau ir ļoti ielaisti.
Izdegšanas
sindromu dažkārt var sajaukt ar depresiju, bet te būtiski minēt,
ka izdegšanas sindroms var noritēt kopā ar depresiju. Taču
galvenā atšķirība starp šīm abām slimībām ir tāda, ka
izdegšanas sindroma gadījumā pacientam ir skaidrs, ka šo
emocionālo diskomfortu rada tieši darbs. Proti, darbs izraisa
negatīvo emociju uzliesmojumu, pat tikai iedomājoties par to. Ir
grūti rast motivāciju strādāt, ir nepārtraukta noguruma sajūta,
cilvēks cenšas izolēties no pārējiem, un šis viss piemeklē
tieši saistībā ar darbu. Vēlāk, ignorējot šīs pazīmes un
padziļinoties izdegšanas sindromam, psihoemocionālie traucējumi
sāk ietekmēt arī citas dzīves jomas.
Priekšvēstnesis
– ātra aizkaitināmība par darba lietām
Ja
runājam par priekšvēstnešiem slimībai, tad pirmais noteikti ir
pastiprināta emocionālā reakcija uz dažādām ar darbu saistītām
niansēm, aizkaitināmība. Īpaši, ja iepriekš cilvēkam nav bijis
raksturīgi pastiprināti emocionāli uztvert līdzīgas situācijas
darbā. Šādas izmaiņas no malas nereti var manīt arī kolēģi
vai ģimenes locekļi, tādēļ labi, ja esam vērīgi. Otrs – ja
darba dēļ tiek piedzīvoti miega traucējumi, ja nevar aizmigt, jo
visu laiku prātā ir ar darbu saistītas lietas. Ja šo iemeslu dēļ
nākas pat mosties naktī, noteikti jāpārdomā, vai nevajadzētu
vērsties pēc palīdzības. Trešais – atmiņas pasliktināšanās.
Nereti tas saistās ar to, ka darba pienākumu ir tik daudz, ka visu
vairs nav iespējams paturēt prātā.
Ja
neārstē, var iedzīvoties kaitīgos ieradumos
Izdegšanas
sindroma ārstēšanas metodes parasti ir psihoterapeitiskas. Ja šāda
problēma ir piemeklējusi, pirmais, kas jādara – jāsaprot, kas
tieši ir galvenais sliktās emocionālās pašsajūtas iemesls, un
tad tas jārisina. Svarīgi atrisināt psihoemocionālās pārslodzes
iemeslus, uzlabot darba organizāciju, komunikāciju starp kolēģiem,
izvērtēt nepieciešamos cilvēku resursus. Ielaistos gadījumos
nereti pacientam arī jālemj par darba maiņu, jo viņš nespēj
turpmāk strādāt tajos pašos apstākļos, kas izraisījuši šīs
veselības problēmas. Izdegšanas sindromu izārstēt nepalīdzēs
arī ilgāks atvaļinājums, jo, tiklīdz persona atgriezīsies
nekomfortablajā vidē, atgriezīsies arī simptomi un veselības
problēmas. Šo iemeslu dēļ ir būtiski situāciju risināt laikus,
vērsties pie vadības, ja tas nepieciešams, – negaidīt to brīdi,
kad pārslodze un emocionālais nogurums vairs nav izturams. Ja
izdegšanas sindromu neārstējam un mēģinām tikt galā saviem
spēkiem, nereti talkā nāk dažādi kaitīgi ieradumi –
pastiprināta alkohola lietošana, smēķēšana vai pat narkotiku
lietošana, lai “noņemtu stresu”. Tas, protams, var rezultēties
vēl smagākās sekās. Tāpēc uzskatu, ka ļoti svarīgi arī runāt
par šādu slimību, par tās simptomiem un cēloņiem jau no skolas,
augstskolas sola – lai ikviens apzinās un laikus var atpazīt un
meklēt palīdzību.
Fiziskā
un garīgā labsajūta – vienmēr mijiedarbībā
Cilvēks
ir vienots organisms, tādēļ fiziskā pašsajūta var ietekmēt
garīgo un otrādi. Tāpēc ikdienā jāseko līdzi arī tam, cik
labi jūtamies fiziski, un arī to var ietekmēt dažādi darba vides
apstākļi. Darba izraisītās fiziskās veselības problēmas
iedalāmas divās grupās – darba trauma, kas visbiežāk ir
nelaimes gadījums darbavietā darba maiņas laikā, un arodslimības
vai ar darbu saistītie veselības traucējumi, kas attīstījušies
ilgākā laika posmā darba vides ietekmē. Tie var būt arī dažādi
traucējumi, kas piemeklējuši, darba videi ietekmējot jau iepriekš
konstatēto slimību attīstību. Kā rāda “Veselības indekss”,
ar darbu saistītas fiziskās veselības problēmas visbiežāk
piedzīvojuši iedzīvotāji ar pamatizglītību (39 %). Domāju, ka
arī šeit tas saistāms ar darba specifiku – vairāk fiziska
rakstura darbs.
Redzes
problēmu cēlonis – apgaismojums
Ja
runājam par biežākajiem fiziskās veselības traucējumiem, ko var
veicināt darba apstākļi – tās, pirmkārt, ir muguras sāpes –
visbiežāk muguras lejasdaļā un sprandā. Tas var būt gan no
nepareizas darba pozas, gan no fiziskas piepūles, gan no
mazkustīguma un nepareiza darba režīma. Fiziska darba gadījumā
bieži cieš rokas, plaukstas, elkoņi, plecu locītavas. Savukārt,
ja pieminam, piemēram, redzes traucējumus, biežs cēlonis ir vājš,
nepietiekams vai pārāk spilgts apgaismojums, kas izraisa acu
nogurumu, neskaidru redzi, galvassāpes. Arī nepietiekams gaisa
mitrums telpā var veicināt acu gļotādu izžūšanu un iekaisumu.
Putekļi vai citi elementi, kas var nokļūt acīs, var traumēt aci,
izraisīt iekaisumu un tādējādi arī pasliktināt redzi. Tikmēr
darbs ar datoru, ko nereti bieži vien kā pirmo vainojam pie redzes
problēmām, to ietekmē daudz mazāk. Tas saistāms arī ar monitoru
kvalitāti – mūsdienīgi modeļi ir veidoti tā, lai neradītu
redzes bojājumus.
Jāatceras,
ka bez ergonomiskas darba vides liela nozīme ir arī dzīvesveidam
– vai paši ikdienā esam pietiekami aktīvi, vienlīdz būtisks
ir arī uzturs. Arī “Veselības indekss” rāda, ka ar darba
vides veicinātām fiziskajām veselības problēmām biežāk sirgst
neveselīga dzīvesveida piekritēji (38 %).
Jeļena
Reste, Dr. Med., arodslimību ārste, RSU Darba drošības un vides
veselības institūta vadošā pētniece
