Brīvība ir vislielākā vērtība, jo par to esam spējuši un bijuši
gatavi maksāt visaugstāko cenu, preses notikumā par Latvijas neatkarības
atjaunošanas gadadienai veltītajiem notikumiem sacīja kultūras ministrs
Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK).
Pēc ministra teiktā, patlaban, pēc 30 gadiem, kopš Latvija baudījusi
brīvību, 4.maija svinēšanas iespējas atšķiras no citiem gadiem.
“Es joprojām aicinātu katru no jums savās mājās radīt šo īpašo svētku
noskaņu – varbūt ielikt logā plakātu ar sveicienu 4.maijā, lai
iepriecinātu kaimiņus, izmantot šo laiku, lai izzinātu Atmodas laika
notikumus, atcerētos notikumus pirms 30 gadiem un apzinātos, svinētu
milzīgo vērtību – brīvību, kas mums visiem pieder,” teica Puntulis.
Kā aģentūru LETA Kultūras ministrijas (KM) Latvijas valsts simtgades
biroja vadītāja Linda Pastare, Saeima 4.maijā plkst.12 pulcēsies uz
svinīgo sēdi, kurai ikviens interesents varēs sekot līdzi tiešraidē
Saeimas mājaslapā, kā arī Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio.
Latvijas neatkarības atjaunošanas 30.gadadienā svētku uzrunu teiks
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.
Ievērojot nepieciešamību ievērot fizisko distanci, Saeimas sēde
notiks, deputātiem atrodoties nevis visiem vienkopus Sēžu zālē, bet
vairākās atsevišķās parlamenta telpās. Tāpat šajā dienā plkst.9
attālināti notiks ekumeniskais dievkalpojums, tam tiešraidē no Rīgas
Doma varēs sekot līdzi Latvijas Televīzijā.
Rīgu pie Brīvības pieminekļa rotās kompozīcija “Ziedu Latvija”, vides
mākslas objekts “Goda vārti” virtuāli vēstīs par Latvijas valsts karogu
un himnu “Dievs, svētī Latviju!”. Stāsta videoversiju būs iespējams
redzēt ikvienam interesentam tīmekļa vietnē “kultura.riga.lv”.
Svētku programmu virtuālā vidē sagatavojuši arī Rīgas pašvaldības
kultūras centri, muzeji, orķestris “Rīga” un Rīgas Centrālā bibliotēka.
Iepazīstinot ar Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienai
veltītajiem notikumiem, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Viduslaiku,
jauno un jaunāko laiku vēstures nodaļas vadītājs Imants Cīrulis uzsvēra,
ka universālās vērtības kā brīvība, pilsoniskās tiesības un politiskā
brīvības ir tieši tas, ko arī muzejs vēlētos uzsvērt ne tikai 4.maija
jubilejas kontekstā, bet arī 1.maijā gaidāmās Satversmes sapulces
sasaukšanas simtgades kontekstā.
Šogad muzeja pieeja ir tāda, ka divas lietas apskatītas kā vienots
kopums – demokrātijas dzimšana pirms 100 gadiem un demokrātijas
atdzimšana pirms 30 gadiem. Mērķis ir ne tikai svinēt jubilejas, bet
ļaut izprast demokrātijas elementu pēctecību un pārmaiņas 100 gadu
garumā, proti, no 1918. līdz 1934.gadam un no 1990. līdz 2020.gadam,
vēsturiski salīdzinošā perspektīvā, sacīja Cīrulis.
Muzejs iespēju robežās ir izveidojis plašu aktivitāšu programmu
demokrātijas vērtību stiprināšanai digitālajā vidē. Viens no tiem ir
digitāls ekskursijas maršruts “1990.gada 4.maijam pa pēdām”, kura
aplikācija ir pieejama platformā “Google Maps”.
Cilvēki aicināti virtuāli vai individuāli doties izzinošā pastaigas
maršrutā Vecrīgā un Rīgas centrā, iepazīstot vietas, kur tika
apspriesta, rakstīta un pieņemta neatkarības atjaunošanas deklarācija.
Maršrutu sagatavojusi Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tautas frontes
muzeja nodaļa.
Tāpat ir izveidota izzinoša spēle, digitālā darba lapa gan skolēniem,
gan ikvienam interesentam – “1990.gada 4.maijs”. Spēlei ir trīs dažādas
grūtības pakāpes.
Vēl viena no muzeja digitālajām aktivitātēm pavisam drīz noslēgsies,
un tā ir vizuālo darbu un dzejas konkursa “Brīvība, mana un mūsu”
virtuālās galerijas. Muzejs aicināja skolēnus iesūtīt savu versiju par
brīvības tēmu, un kopumā tika saņemti 240 darbi no 24 skolām.
Tāpat interesentiem ir pieejamas muzeja ekspozīcijās un izstādē
“Latvijas gadsimts” lietojamās digitālās aplikācijas brīvpieejas
platformā “emuzejs.lnvm.lv”, kā arī 68 muzeju izstādes “Latvijas
gadsimts” un interaktīvā galerija “Gadsimta albums”, kur cilvēki ir
aicināti pievienot savas ģimenes fotogrāfijas par Trešās atmodas
notikumiem.
Svinot 4.maiju, Latvijas Institūts īsteno jaunu multimediālu projektu
“The Latvian ABC”, kas angļu valodā būs pieejams dažādos formātos – kā
e-kartītes, kā klausāmgrāmata un kā iespiesta brošūra. Tāpat Latvijas
Institūts sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju Pils ielā realizējis
pilsētvides projektu “Svini savu brīvību. Radi un dari”, kas rāda
Latvijas jaunās paaudzes talantu skatījumu uz Latvijas brīvības un
neatkarības ceļu, pavēstīja Latvijas Institūta direktore Vita
Timermane-Moora pavēstīja
Pastare pavēstīja, ka Rēzeknes grupa “Kingi” plkst.18 sniegs svētku
koncertu tiešsaistē, bet Talsu Tautas nams organizēs neierastu pasākumu –
4.maijā plkst.13 norisināsies tiešsaistes sarunas un mūzika “Pie balti
klāta galda”. Galdā tiks celta Talsu pilsētas un novada uzņēmēju un
mājražotāju produkcija, savukārt kā viesi gaidāmi dažādu profesiju
pārstāvji no Talsiem.
Savukārt Cēsu un Ogres pašvaldības aicina iedzīvotājus dalīties ar
atmiņu stāstiem par 1990.gada 4.maiju. Savukārt Liepājā, lai radītu
kopīgu svētku sajūtu, īpaši liepājniekiem tiks atklāta elektroniskā
vietne, kurā aicinās rakstīt kopīgus novēlējumus Latvijai.
Latvijas Nacionālā Kino centra (NKC) pārstāve Kristīne Matīsa
pastāstīja, ka tradicionālais NKC 4.maija Latvijas filmu maratons šogad
notiks tiešsaistē portālā “filmas.lv”. Programmā iekļautās kinolentes
būs skatāmas ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē. Jāņem vērā, ka
laika zonu dēļ vietām filmu demonstrēšanas laiki atšķirsies.
Kultūras centra “Siguldas devons” direktore Jolanta Borīte aicināja
iedzīvotājus iesaistīties akcijā “ie[log]ojies”. Tās laikā 4.maijā pēc
iepriekš izziņota grafika daudzdzīvokļu namu iekšpagalmos un privātmāju
rajonos ielidos bezpilota lidaparāts, veicot novadnieku sveicienu
iemūžināšanu fotomirkļos pie atvērtiem logiem.
Borīte pavēstīja, ka akcijas “ie[log]ojies” fotogrāfs Alvis
Rozenbergs sociālajā tīklā “Instagram” jau aizsācis fotogrāfiju kolāžu
veidošanu no sveicieniem logos. Kultūras centra “Siguldas devons”
direktore aicināja novadniekus, sekojot šim piemēram, pienākt pie loga
un sveikt Latviju neatkarības atjaunošanas 30.gadadienā, sapošoties
svētkiem, izcepot kūku sarkanbaltsarkanā krāsā, uzklājot baltu galdautu
uz mazā galdiņa balkona stūrī vai uzspēlējot mūzikas instrumentu.
Fotogrāfiju kolāža ar sveicieniem tiks apkopta 5.maijā un publicēta
visos pašvaldības un kultūras jomas informatīvajos kanālos, parādot
novadnieku radošumu un aizrautību Latvijas neatkarības atjaunošanas
30.gadadienā, sacīja Borīte.
KM valsts sekretāres vietniece Latvijas valsts simtgades jautājumos
Selga Laizāne pastāstīja, ka sadarbībā ar Latvijas Nacionālo arhīvu un
“Latvijas Pasta” pakalpojumu “pastabalodis.lv” iedzīvotāji var Latvijas
neatkarības atjaunošanas svētkos iepriecināt tuviniekus, draugus un
paziņas, nosūtot īpašu Atmodas laika pastkarti.
Godinot deklarācijas “Par Latvijas Republikas neatkarības
atjaunošanu” pieņemšanu 1990.gada 4.maijā un vienlaikus esot klātesoši
šī gada svētkos, kad aprit 30 gadi, kopš deklarācijas pieņemšanas,
Latvijas Nacionālais arhīvs piedāvā skaistākās fotogrāfijas no
vēsturiskās dienas notikumiem.
Nosūtīšanai pieejamas četras dažādas fotogrāfijas, kas tapušas pie
Augstākās Padomes ēkas un 11.novembra krastmalā 1990.gada 4.maijā.
Pieejama arī piektā kartīte, kurā apkopotas visas četras fotogrāfiju
kopijas.
Arī ierastais tautastērpu gājiens šogad notiks citādāk nekā iepriekš –
4.maijā to varēs svinēt, nopublicējot uz “Facebook” sienas savu vai
grupas fotogrāfiju ar tēmturi “#tautastērpugājiens”.
Kā vēstīts, 1990.gada 4.maijā 138 no 201 Augstākās Padomes deputāta
pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”.
Augstākā Padome noteica valsts varas “de facto” atjaunošanai pārejas
periodu, kas beidzās ar Latvijas Republikas 5.Saeimas sasaukšanu.
1990.gada 4.maijā visu dienu pie parlamenta ēkas stāvēja cilvēku
tūkstoši, kas sekoja līdzi balsojumam. Deputāti, kuri pēc balsojuma par
Latvijas neatkarības atjaunošanu devās uz mītiņu Daugavmalā, tika
sveikti ar ziediem un skaļām gavilēm. Komunisti un interfrontieši, kas
atteicās piedalīties balsošanā, parlamenta namu atstāja pa sētas durvīm.
1990.gada 4.maijā Augstākās Padomes priekšsēdētājs Anatolijs
Gorbunovs nosūtīja vēstījumu PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam, kurā
teikts, ka Latvijas Republika sāk pārejas periodu. Šāds vēstījums tika
nosūtīts arī pasaules valstu valdībām un PSRS tautām un demokrātiskajām
kustībām.
