Ja vasaras karstumā savā privātmājā
“cepāties” kā uz pannas, tad ļoti iespējams, ka ziemā
šādā mājā salsiet un maksāsiet lielus apkures rēķinus. Lai
cik skarbi nebūtu – dzīvojot šādā mājā, tās mikroklimats
iemītniekiem pakāpeniski grauj imunitāti. Tāpēc, ja vien tas ir
iespējams, mūciet no šādas mājas,” iesaka “RB&B”
ekobūvnieks Harijs Tučs.
To, ka senāk būvētās ēkās un
mūsdienu privātmājās “pilīs” mikroklimats ir pilnībā
atšķirīgs, var sajust uzreiz. Ieejiet, piemēram, kādā lauku
mājā vai kādā no senajām senču mājām Brīvdabas muzejā, un
jutīsiet, ka arī vasaras karstumā tajās ir vēss un patīkams
mikroklimats, turklāt tas ir dabiski – bez kondicioniera vai gaisa
dzesēšanas iekārtām. Turpretim ļoti daudzās modernajās
privātmājās vasarā ir karsts kā pirtī. Ja vasarā mājas
augšējos stāvos temperatūra pārsniedz 25-28 grādus, liecina, ka
ēka ir izbūvēta nepareizi.
No malas skatoties, daudzi cilvēki
domā – kā gan gribētos dzīvot šādā pilī, taču pašiem
mājiniekiem šādā mājā uzturēties ir neciešami un pat kaitīgi
veselībai.
Ierīkojot privātmājā dārgu gaisa
dzesēšanas/ kondicionēšanas iekārtu, vēsums tiks nodrošināts,
taču ņemiet vērā, ka dzīvot mājā, kur nepārtraukti tiek pūsts
aukstais gaiss, ir tieši tāpat kā karstā vasaras dienā braukt
automašīnā ar kondicionieri. Krasas temperatūras maiņas dod
pamatīgu belzienu mājas iemītnieku imunitātei, tā tiek
novājināta.
Privātmājai pārkarstot, arī ir ļoti
slodze ēkas būvmateriāliem, tie tiek bojāti. Kā arī mūsdienās
ēkām bieži tiek izmantoti moderni būvmateriāli, kas var saturēt
nezināmas izcelsmes ķīmiskas vielas, un krasu temperatūras
svārstību ietekmē tās var izdalīties dzīvojamās telpās. Grūti
paredzēt, kā tas var ietekmēt iemītnieku veselību.
RB&B ekobūvnieks Harijs Tučs,
apsekojot modernās privātmājas, novērojis to, ka, būvējot sev
“pilis”, saimnieki bieži vēlas, lai mājā būtu pēc
iespējas vairāk stikla – liek milzīgus logus, stikla sienas u.c.
Tas nav racionāli! Jāsaprot, ka caur vienu kvadrātmetru stikla
vasarā mājā ieplūst apmēram viens kilovats siltuma. Tāpēc
liels stikla logs vai siena, īpaši mājas augšējā stāvā vasarā
darbojas kā kilovatu sildītājs, savukārt ziemā caur to aizplūst
ļoti daudz siltuma.
Protams, var saprast mājas saimniekus,
kas vēlas, lai mājā būtu daudz gaismas. Taču šādam nolūkam
var izbūvēt verandu vai ziemas dārzu. Tajā varēs baudīt plašumu
un gaismu, savukārtu mājas dzīvojamo daļu ieteicams būvēt, lai
tajā ir patīkami uzturēties vasarā un adekvāti maksāt par
apkuri ziemā.
Tas, ka ēku būvniecībā tiek
pieļautas šādas kļūdas, lielā mērā ir projektētāju
atbildība. Reālajā dzīvē visbiežāk notiek tā – mājas
saimnieks izstāsta projektētājam savu vīziju par to, kādu māju
vēlas, un projektētājs šādu māju arī uzprojektē. Taču daudz
praktiskāks rezultāts būtu, ja projektētājs nevis vienkārši
izpildītu ēkas pasūtītāja fantāzijas, bet izskaidrotu, kāda
būs dzīvošana šādā mājā – ziemā un vasarā, kā arī
piedāvātu risinājumus, kas novērstu mājas uzkaršanu. Būtu arī
godīgi, ja projektētājs mājas projektēšanas stadijā
saimniekiem izstāstītu, kādas būs mājas apkures un
ekspluatācijas izmaksas un piedāvātu piemērotākos risinājumus.
RB&B ekobūvnieki, apsekojot ēkas,
kurās cilvēki sūdzas par dzīvošanai nepiemērotu mikroklimatu,
bieži arī novērojuši, Latvijā neprot pareizi aprēķināt un
izbūvēt jumta ventilāciju, un tas,protams, arī ļoti ietekmē
ēkas mikroklimatu. Redzētas arī tādas ēkas, kur Latvijas
būvnormatīvos noteikto minimālo 50 mm vietā jumta ventilācija ir
izbūvēta tikai 25 mm.
Harijs Tučs uzsver: “Ja saimnieki
vēlas ,lai māja būtu ne tikai vizuāli skaista, bet tajā būtu
labs mikroklimats, vislabāk ir izmantot pēc iespējas vairāk
dabīgo materiālu, piemēram, koku, kokšķiedras plātnes, kuras
var iestrādāt grīdā, griestos, sienās. Tās nodrošina to, ka
dzīvojamās telpas tik strauji neuzkarst un regulē mitrumu telpās,
radot ļoti labu mikroklimatu, kokšķiedras plātnēm ir arī
augstas siltumizolācijas spējas. Tāpat izcils apdares materiāls
ir māls, izmantojot to kombinācijā ar kokšķiedras plātnēm, var
uzbūvēt ļoti siltu māju, kas neuzkarst un gaisā nav lieka
mitruma.
Harijs Tučs uzsver – Latvijā cilvēki
pagaidām ļoti maz aizdomājas par to, kā telpu mikroklimats
ietekmē viņu veselību, un pēc tam no savas kabatas maksā
ārstiem. Attīstītajās Eiropas valstīs, kur medicīna ir valsts
apmaksāta, telpu mikroklimats tiek regulēts valstiskā līmenī –
ar būvniecības likumu aizliedzot cilvēkiem dzīvot ēkās, kur ir
veselībai kaitīgs mikroklimats.
