ATKLĀTA VĒSTULE: Kāpēc veikalu slēgšana brīvdienās ir slikta ideja?

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidentam H. Danusēvičam

Latvijas Tirdzniecības darbinieku arodbiedrības (LTDA)
priekšsēdētājai Mairai Muceniecei

Kopija:

Latvijas Republikas ekonomikas ministram Arvilam Ašerādenam

Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājam Romānam
Naudiņam

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektoram
Norim Krūzītim

ATKLĀTA VĒSTULE

Kāpēc veikalu slēgšana brīvdienās ir slikta ideja?

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) augusta sākumā, pārstāvot
tikai atsevišķu nelielu tirgus spēlētāju intereses, nāca klajā
ar paziņojumu, ka strādā pie priekšlikuma brīvdienās slēgt
lielos pārtikas veikalus, kuros ir vairāk nekā 2000 darbinieku,
ļaujot strādāt tikai mazajiem. Savukārt Latvijas Tirdzniecības
darbinieku arodbiedrība (LTDA) rosināja visu veikalu un
tirdzniecības centru slēgšanu valsts svētku dienās. Iniciatīva
tiek pamatota ar vēlmi ļaut pārdevējiem vairāk laika pavadīt
kopā ar ģimenēm.

Motivācija stiprināt ģimenes ir apsveicama. Tomēr mums,
Latvijas lielāko tirdzniecības centru vadītājiem, kuru
pārraudzītajos centros strādā vairāk nekā 10 000 pārdevēju un
gadā tiek apgrozīti vairāk nekā 670 miljoni eiro, šī iniciatīva
šķiet pārspīlēta un ekonomiski nepamatota. Tam ir vismaz pieci
nopietni iemesli.

1. Latvijas iedzīvotāji ir pieraduši iepirkties brīvdienās.
   Daudziem tā ir iespēja nesteidzīgi iepirkt nepieciešamās preces
   un pārtiku nedēļai, jo darba dienās veikalu apmeklējumam
   vienkārši nepietiek laika. 2015.gadā katru svētdienu Rīgas
   lielākos tirdzniecības centrus apmeklēja vairāk nekā 200
   tūkstoši cilvēku jeb piektdaļa rīdzinieku. Lai iepirktos
   lielajos tirdzniecības centros, brīvdienās uz pilsētām dodas
   arī tuvējo novadu iedzīvotāji un, vairākas reizes gadā, arī
   liela daļa Latvijas reģionu iedzīvotāju, jo šo cilvēku
   dzīvesvietā attiecīgs preču piedāvājums nav pieejams. Viņiem
   ir ērti visus pirkumus veikt vienā tirdzniecības centrā.

Veikalu īpašnieki rūpīgi seko pircēju ieradumiem un pielāgo
veikalu darba laiku iepirkšanās tendencēm. Piemēram, Jaungadā,
Jāņu dienā, Līgo vakarā, Ziemassvētku vakarā veikali ir slēgti
vai strādā īsāku laiku.

Sabiedrības atbalsts tirdzniecības centru un lielveikalu
slēgšanai brīvdienās ir nenozīmīgs. Piecos mēnešos kopš šāda
iniciatīva iesniegta līdzdalības portālā Manabalss.lv, par to
parakstījušies tikai 1774 cilvēki.

1. Pēdējos gados Eiropā novērojama ierobežojumu atcelšana
   veikalu darba laikam. Ungārijas pieredze rāda, ka veikalu slēgšana
   izsauca lielu sabiedrības neapmierinātību. 2015.gada martā tika
   pieņemts likums slēgt tirdzniecības centrus svētdienās, taču
   68% iedzīvotāju to neatbalstīja, tādēļ šā gada maijā likumu
   atcēla.

Dānija liberalizēja regulējumu laikā no 2010. līdz 2012.
gadam.

Somijā tirdzniecības vietu darba laika regulējums tika atcelts
šā gada sākumā. Tagad ziemeļvalstī veikali, frizētavas un
bārddziņu saloni var brīvi noteikt savu darba laiku. Līdzīgas
tendences ir arī citās valstīs, ko apliecina EuroCommerce ES
likumdošanas pārskats.

1. Ierobežojot darba laiku, tiktu samazināts patēriņš,
   kas negatīvi atsauksies uz Latvijas ekonomiku kopumā.
   Tirdzniecības centri un to nomnieki, tostarp lielie pārtikas
   veikali, ir vieni no lielākajiem nodokļu maksātājiem, un
   dīkstāves dienas nozīmēs negūtus PVN un citus nodokļu
   ieņēmumus.

1. Liegums strādāt brīvdienās lielveikaliem vai tikai
   uzņēmumiem, kuros ir vairāk nekā 2000 darbinieku, radītu
   nevienlīdzīgas konkurences situāciju un neveicinātu mazo veikalu
   izaugsmi. Tas būs valsts sūtīts signāls, ka nav nepieciešams
   meklēt savu nišu un attīstīties, radot konkurētspējīgus
   produktus un pakalpojumus, jo peļņu varēs gūt nedēļas nogalēs,
   izmantojot negodīgas konkurences apstākļus.

Liegums arī neatbilst pašu idejas autoru postulētajam mērķim
– dot iespēju tirdzniecībā nodarbinātajiem vairāk laika
pavadīt kopā ar ģimeni. Kādēļ šāda iespēja būs lielveikalu
pārdevējiem, bet nebūs mazajos veikalos strādājošajiem? Vai
šiem cilvēkiem nevajag pavadīt laiku kopā ar ģimeni?

Šāds regulējums mazajiem veikaliem vēl vairāk apgrūtinās
labu darbinieku piesaisti, jo kurš gan vēlēsies strādāt
brīvdienās, ja zinās, ka lielveikalā var saņemt lielāku
atalgojumu un strādāt tikai darbdienās.

1. Samazinoties kopējam darba stundu skaitam, veikalu
   vadītājiem būs jāpārskata darbinieku maiņu kārtība. Tas
   novedīs pie štatu samazināšanas vai arī mazāk darba stundām
   un attiecīgi zemāka atalgojuma. Tādējādi ar liegumu uzņēmumiem
   ar vairāk nekā 2000 darbiniekiem strādāt brīvdienās daļai
   darbinieku būs radīta iespēja vairāk laika pavadīt kopā ar
   ģimeni, bet citi būs zaudējuši darbu un pievienosies
   bezdarbnieku pabalsta saņēmēju rindām.

Vai tiešām ir vērts radīt tik daudz negatīvi vērtējamus
pavērsienus, lai sagādātu vairāk brīvas dienas vienas nozares
darbiniekiem? Un kādēļ tieši tirdzniecības nozarei, nevis
mediķiem, apsardzes darbiniekiem, ugunsdzēsējiem un policistiem,
kuri arī strādā maiņu darbu. Nemaz nerunājot par aktieriem un
sportistiem, kuriem nedēļas nogales ir ražīgākais darba laiks.

Aicinām atteikties no pārsteidzīgām likumdošanas iniciatīvām,
atstājot darba laiku noteikšanu veikalu pašu ziņā.

Cieņā,

Iveta Lāce, SIA Tirdzniecības centrs Pleskodāle un SIA MKEE,

valdes locekle un direktore,

pārstāv tirdzniecības centrus Spice un Spice Home

Mārcis Budļevskis, SIA Linstow Center Management,

biznesa attīstības un iznomāšanas direktors,

pārstāv tirdzniecības centrus Origo, Galerija Centrs, Alfa,
Mols, Dole

Dina Bunce, tirdzniecības centra Domina direktore

Santa Rozenkopfa, CBRE direktore Baltijas valstīs,

pārstāv tirdzniecības centrus Riga Plaza un Galleria Riga