Vairāk nekā 60% skolēnu šobrīd mācībām velta vairāk laika, nekā tad,
kad tās notika klātienē, liecina tehnoloģiju uzņēmuma “Edurio” veiktā
aptauja.
Kā ceturtdien žurnālistiem atklāja Valsts izglītības satura centra
vadītājs Guntars Catlaks, aptaujā atklājies, ka arī skolotāji šobrīd
mācībām velta vairāk laika.
Pēc viņa paustā, tas esot saistīts ar lielu uzdevumu apjomu, tāpēc
Catlaks aicina skolotājus izmantot starppriekšmetu saikni uz uzdot
uzdevumus, kas ir mazāki, taču kompleksāki. “Skolotāji nedrīkst šādā
situācijā strādāt individuāli, skolotājiem ir jāsadarbojas,” uzsvēra
centra vadītājs.
Viņš piedāvā skolotājiem fokusēties uz galveno, būtiskāko vielu, kā
arī kritiski izvērtēt uzdoto uzdevumu apjomu. Vienlaikus Catlaks lūdza
dot laiku skolēniem pildīt uzdevumus, jo katra audzēkņa mācīšanās tempi
ir atšķirīgi, kā arī aicināja ļaut skolēniem pašiem meklēt informāciju
un kopsakarības.
Tai pat laikā, viņš aicināja pedagogus sniegt atgriezenisko saiti, jo
skolēniem tās pietrūkst, kā arī izmantot video nodarbības un
tiešsaistes stundas, lai skolēniem nodrošinātu mācību satura
skaidrojumu.
Catlaks norādīja, ka aptaujā atklājies arī tas, ka vecāku slodze ir
krietni pieaugusi. 70% pirmo klašu audzēkņu vecāki norāda, ka katru
dienu pavada vismaz trīs un vairāk stundas, palīdzot bērniem mācībās.
Esot vecāki, kuri bērniem palīdz arī piecas, sešas un vairāk stundas
dienā.
Tomēr Catlaks uzsvēra, ka aptaujā redzams, ka ir pietiekami daudz
skolu, kurām attālinātās mācības padodas gana labi, un arī kopumā visas
iesaistītās puses attālināto mācību procesu novērtējot kā labu. Visi
aptaujā iegūtie dati, tostarp par konkrētām skolām, ir nodoti
pašvaldībām, lai tās redzētu, kuras ir tās skolas no kurām citi varētu
mācīties un, iespējams, organizēt pieredzes apmaiņu.
Arī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) uzsvēra, ka
jebkura aptauja parāda galējības un arī šai aptaujai tas ir novērojams –
ir skolēni, skolotāji un vecāki, kuriem patīk attālinātais mācību
process, taču ir virkne, kuriem tas nepatīk.
“Attālinātais mācību process nav viegls, jo tam ir daudz
pārbaudījumu, kas saistīti ar ierasto darba ritmu. Tomēr tā ir iespēja
izaugt un iespēja uzrunāt skolotājus un docētājus izmantot digitālās
platformas,” pauda minstre. Viņa skaidroja, ka izglītības pamatuzdevums
nav tikai sniegt zināšanas, bet arī iemācīt neapjukt lielajā
informācijas klāstā, atlasīt šo informāciju, kā arī attīstīt katra
izglītojamā prasmes.
Šuplinska uzsvēra, ka skolēna plānotajai slodzei jābūt mazākai,
vērstai uz starppriekšmetu saikni, radošiem projektu uzdevumiem un
skolotājiem atgriezeniskā saite jāparedz virtuālajā vidē.
Aptaujā kopumā tika saņemtas 27 078 vecāku, 23 316 skolēnu, 9657 skolotāju un 790 skolu direktoru atbildes.
Aptaujas mērķis bija noskaidrot skolēnu, skolotāju, skolu direktoru
un vecāku viedokli par attālināto mācību norisi Latvijas skolās, kā arī
identificēt jomas, kurās IZM, pašvaldības un skolas var uzlabot mācību
procesu attālināti.
Kā vēstīts, aizvadītajā nedēļā Šuplinska TV3 raidījumā “900 sekundes”
atzina, ka viena no konstatētajām attālināto mācību blaknēm ir
daudzviet vēl esošā pārslodze un pedagogu savstarpējā plāna
nesaskaņošana, kas rezultējas tajā, ka vecāki un skolēni bieži vien ir
tuvu izmisumam.
Pēc viņas teiktā, skolēni un vecāki nesaprot, kāpēc viens vai otrs
darbs netiek izvērtēts, ja tiek prasītas ļoti regulāras atskaites, vai
tieši otrādi – kāpēc vērtējums ir ļoti strikts.
“Viena no blaknēm ir varbūt līdz galam nepārdomātā un bieži vien
tieši priekšmetu struktūrai pakļautā mācību darba plānošana un
atgriezeniskās saiknes saglabāšana ar summatīvo vai arī
ieskaitīts/neieskaitīts vērtējuma skalu, un mazāk aprakstošu un radošu
darbu došana un kompleksu risinājumu meklēšana,” atzina Šuplinska.
