“Liepājas brāļi” – Rodrigo Fomins, Dainis Virga, Uldis Marhilēvičs, Guntis Veits, Valdis Alviķis, Ainārs Virga un Andris Alviķis – sanākuši kopā, lai pirmo reizi dotos Vislatvijas koncerttūrē.
“Liepājas brāļi” – Rodrigo Fomins, Dainis Virga, Uldis Marhilēvičs, Guntis Veits, Valdis Alviķis, Ainārs Virga un Andris Alviķis – sanākuši kopā, lai pirmo reizi dotos Vislatvijas koncerttūrē. Pirmo viņi apmeklēja Alūksni, kur sniedza koncertu atpūtas klubā “Jolanta”.
Koncerta apmeklētājiem bija vienreizēja iespēja vienlaikus uz skatuves ieraudzīt mūziķus no grupām “Credo” un “Līvi”, brāļus, kam dzimtā pilsēta ir Liepāja. Visi nav brāļi, bet brālību viņi izprot citādākā nozīmē – kopā sēdēts Liepājas 1.vidusskolas solā, apmeklēta Liepājas mūzikas skola un darītas palaidnības. Tagad viņi ir kopā, lai spēlētu “Liepājas brāļu” dziesmas un izbaudītu vienotību uz skatuves.
Vājība ir satikties un parunāties
“Kāpēc esam sanākuši kopā? Rudenī mūzikas un mākslas festivālam “Bildes” bija 15 gadu jubileja. Ap to laiku mums bija sakrājies tik daudz dziesmu, ka izdevām albumu. Ja ir albums, ir arī koncerttūre. Vienojāmies, ka varam to izdarīt. Kopā sanākam reti, parasti lielos pasākumos – “Bildēs” un “Liepājas dzintarā”. Nevienā koncertā kopā neesam spēlējuši tik daudz gabalu kā Alūksnē. Šis ir nopietnākais koncerts “Liepājas brāļu” vēsturē 14 gadu laikā,” stāsta Igo.
“Tūres organizators ir Igo, mēs to neizdarītu. Satikties un parunāties – tā ir mūsu vājība. Sanākot kopā, varam būt, kādi esam, jo ikdienā katram ir savi darbi. Atceramies dzīvi Liepājā un mūzikas skolas laiku. Gadiem ejot, nejūtam atšķirību,” saka Uldis Marhilēvičs.
Brāļi atzīst, ka biežāk tikties nemaz nevajag, jo starplaikos kaut kas notiek, ir jauni piedzīvojumi, un tad ir interesanti visu pārrunāt. Vienu viņi zina skaidri – pēc gadiem atkal būs albums.
Alūksne ir brīnišķīga vieta Latvijā
Grupa “Liepājas brāļi” Alūksnē viesojās pirmo reizi. “Alūksne ir brīnišķīga vieta! Agrāk bieži uz šejieni braucu kopā ar televīzijas raidījumu “Imanta Babīte”. Alūksnes Pilssalas estrāde man atgādina Liepājas estrādi pie jūras,” saka U. Marhilēvičs.
“Ar Alūksni man saistās kāds kuriozs. Alūksnietis, mūziķis Dainis Dobelnieks mani uzaicināja uz zušu zveju Alūksnes ezerā. Šeit labi ķeroties, droši varot ņemt līdzi kasti, kur salikt. Es sevī domāju – ja jau tik daudz, paņemšu divas kastes. Aizbraucam pie Dobelnieka, bet viņš iziet pagalmā un saka: “Nē, šodien neiesim, nav īstais vējš.” Bet man tā gribējās. Aizbraucām, salikām šņores, bet, kad braucām izvilkt, tur nekā nebija – viens zutis, un tas pats tievāks par auklu. Dobelnieks skatās un saka: “Ar zušiem kaut kā nesanāca, brauksim vēžot!” Noķērām tikai dažus vēžus. Nu ko, kastes atstāju Alūksnē,” atceras Guntis Veits.
Dzimtās saknes vējš neizplēš
Mūziķi atzīst, ka Liepājā vienmēr atmiņā ataust bērnība, Liepājas mīļums, bet ilgāk par trim dienām tur uzturēties nevar, jo kaut kā trūkst. Tomēr ir kāds mistisks spēks, kas saista un velk uz turieni.
“Ir tā, kā dzied Imanta Kalniņa dziesmā: “…bet saknes jau vējš neizplēš.” Kad ir “Liepājas dzintars”, manī uzjundī neizsakāmas emocijas,” stāsta
U. Marhilēvičs.
