Latvijai priekšā stāv izaicinājums sakarā ar Ignalinas elektrostacijas slēgšanu – rodas elektroenerģijas deficīts līdz 45 procentiem. Elektroenerģijas deficīts nepārprotami skar gan katru privātpersonu, gan Latvijas ekonomikas attīstību kopumā.
Valdība šī izaicinājuma pārvarēšanai izstrādāja programmu, kurā paredzēts septiņos rajonos izveidot mazas koģenerācijas elektrostacijas un uzbūvēt divas lielas elektrostacijas. Programmas galvenais mērķis ir Latvijas enerģētikas neatkarības paaugstināšana. Tas nozīmē – elektroenerģijas ražošana uz vietējo energoresursu pamata.
Sakarā ar to, ka Alūksnes novads ir viens no mežu resursu bagātākajām teritorijām, valsts programmā paredzēts Alūksnē izveidot mazas koģenerācijas elektrostacijas, kas atkarībā no sezonas saražotu no 1 līdz 2 MWh elektroenerģijas no kurināmās šķeldas.
Pati par sevi siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas apvienošana objektīvi ir efektivitātes celšana, jo siltumražotājs no sezonas uzņēmuma pārvēršas par visu gadu strādājošu uzņēmumu. Turklāt preču produkcijas palielinājums sastāda 1,5 miljonus latu gadā, no kuriem 50 procenti būtu Alūksnes novada īpašumā.
Līdz šim uzņēmums “Simone” ražoja siltumenerģiju ar pašizmaksu aptuveni 19 lati par 1 MWh, bet siltumenerģijas cena patērētājam sastādīja 39 latus par 1 MWh bez PVN un 47 latus par 1 MWh ar PVN. Siltumenerģijas sadārdzinājums atkarīgs no siltumtrases sliktā stāvokļa. Taču Alūksnes novada pašvaldībai nav līdzekļu, lai rekonstruētu siltumtrases tīklu, un krīzes laikā nevar būt.
Alūksnes novada pašvaldībai līdzekļi varētu rasties, ja būtu īstenota elektroenerģijas ražošana, kuras pamatā ir koģenerācija, reorganizāciju un rekonstrukciju finansējot no Eiropas Savienības fondiem.
10.augustā Alūksnes novada tautsaimniecības komiteja nolēma atteikties no koģenerācijas projekta. Tas nozīmē – krīzes laikā atteicās no Eiropas Savienības investīcijām un faktiski atteicās no gaidāmās peļņas – 500 000 latu gadā pēc rekonstrukcijas pabeigšanas, ko realizētu 18 mēnešos no 2010.gada 1.janvāra. Taču atbalstīja projektu – trīs gadus (2010., 2011., 2012.g.) neko nemainīt pēc būtības un siltumenerģijas ražotni nodot apsaimniekošanai kaimiņvalstu firmai!
Šā lēmuma absurds ir acīm redzams, jo uzņēmums “Simone” kā siltumenerģijas ražotājs saražoja siltumenerģiju samērīgi efektīvi ar pašizmaksu 19 lati par 1 MWh, tāpēc siltumražotāja maiņa ir absolūti nepamatota.
No siltumenerģijas ražotāja maiņas siltumtīklu kvalitāte neizmainās, bet par siltumtīklu kvalitāti atbildīga pati Alūksnes novada pašvaldība, nevis uzņēmums “Simone”.
Loģiski būtu jālemj par siltumtīklu atbildīgo personu, kas ir Alūksnes novada pašvaldība, maiņu vai siltumtīklu atbildīgajai personai nepieciešams atrast finansēšanas avotu siltumtīklu rekonstruēšanai, kas ir siltumtīklu efektivitātes celšana. Ar koģenerācijas projekta realizēšanu Alūksnes novada pašvaldība reāli var nodrošināt finansēšanas avotu siltumtīklu rekonstrukcijai.
Interesanti, bet fakts, ka Alūksnes novada tautsaimniecības komiteja “pati sevi nopēra”, domādama, ka nopēra uzņēmumu “Simone”. „Saskaņas centra” deputāts Jānis Nīkrencis principā nevarēja balsot par absurdu lēmumu un nobalsoja par koģenerācijas projektu.
Līdz 21.augustam bija jāiesniedz visi nepieciešamie aprēķini par koģenerācijas projektu Alūksnē Ekonomikas ministrijai, lai saņemtu Eiropas Savienības investīcijas. 10.augustā Alūksnes novada tautsaimniecības komiteja izdarīja “lielu izvēli”, kas noved Alūksnes iedzīvotājus uz bezcerību par labklājības celšanu.
