Ja ekoloģiju iedomājamies kā apli, tad tajā ir daudz segmentu: vide, pārtika, būves, apģērbs, iesaiņojums un pat rotaļlietas.
Ja ekoloģiju iedomājamies kā apli, tad tajā ir daudz segmentu: vide, pārtika, būves, apģērbs, iesaiņojums un pat rotaļlietas. Pēdējā laikā arvien vairāk uzmanības pievērš dabīgi audzētas pārtikas nozīmei cilvēka veselībā. Tomēr tā nav vienīgā, kas ietekmē mūsu dzīves kvalitāti.
“Veidosim veselības saimniecību. Vēlos iegūt kredītu jaunas ēkas būvei. Tā būs veselības māja, kur uzņemt viesus. Līdz pavasarim apgūšu zināšanas, kas ir vajadzīgas veselības atgūšanai un nostiprināšanai. Pēc tam sakārtošu apkārtni un ierīkošu veselības taku, pa kuru varēs doties uz nākamo veselības saimniecību – Ziemeru pagasta “Poliešiem”. Te būs vieta, kur ne tikai iepazīt, bet arī izjust bioloģiski sertificētas lauku saimniecības priekšrocības, kā arī, protams, baudīt veselīgu pārtiku,” stāsta Veclaicenes pagasta zemnieku saimniecības “Mauliņi” īpašniece Gunita Virka.
Ciemiņi varēs ogot vai ravēt
Veselības saimniecības ideju viņa guvusi Kuldīgas rajona Rendas pagasta zemnieku saimniecībā “Upmaļi”. Tās īpašnieki ierosinājuši bioloģiskās lauku saimniecības iesaistīt vienotā vides veselības sistēmā. “Ja nedēļu lieto dabiski audzētus pārtikas produktus, veselība uzlabojas arī bez medikamentiem,” atzīst G.Virka. Viņa kļuvusi par reģiona kuratori, kas informēs apkārtnes interesentus par iespējām apgūt zināšanas semināros vai kursos par veselības saimniecībām. Zemniece aicina arī citas lauku sētas iesaistīties veselības saimniecību sistēmā.
“Mauliņu” īpašnieces meita Kristīne apgūst psihologa specialitāti. Viņa ar ciemiņiem pārrunās, cik svarīgi ir dzīvot saskaņā ar dabu un sevi.
Varēs arī kopā strādāt dārzā vai barot trušus, sivēnus un govis, kas brīvi ganās ap māju. Veselības māja nebūs līdzīga viesu namiem, kur atpūtnieki dīki pavada laiku. “Iespēju ir daudz, jo lauku saimniecībā nekad netrūkst darba un nav garlaicīgi. Vajadzīga tikai vēlme baudīt skaistās Veclaicenes dabas dziedinošo iedarbību, ” skaidro G.Virka. Kustības un nodarbības veicina labu pašsajūtu, un pastaiga pa apmēram sešus kilometrus garu veselības taku līdz “Poliešiem” noteikti veicinās apetīti.
Veselīgu pārtiku iegūst tīrā vidē
Skeptiķi apgalvo, ka bioloģiskajā lauksaimniecībā augu ražība un dzīvnieku produktivitāte ir zemāka kā integrētajā ražošanā, kur izmanto mākslīgo mēslojumu un ķimikālijas. “Mauliņos” vasarā govis ēd to, ko pašas atrod un atzīst par vērtīgu. Ziemu tās pavada nojumē, un, protams, saņem barību. “Sivēni piecu nedēļu vecumā ir sasnieguši 17 kilogramu svaru. Bet es tiem vairākas reizes dienā vāru putru, nevis pērku speciālo barību. Daudzi lauku sētu īpašnieki labprāt iegādājas sivēnus no mums. Viņi cūku nobarošanai neizvēlas pirkto barību, tāpēc priecājas, ka mūsu rukši nav pie tās pieraduši,” atzīst G.Virka.
Pagaidām trušus Zaļajam tirgum ir atļauts kaut mājas apstākļos. “Mauliņu” garaušu gaļu labprāt izmanto arī pazīstamā restorāna “Vincents” šefpavārs Mārtiņš Rītiņš. Veclaicenes pamatskola gatavojas uzņemt bērnu ar speciālām vajadzībām grupas, kam varētu piedāvāt bioloģisko saimniecību produkciju. “Problēmas var rasties ar bioloģiski iegūtu pienu. To droši vien vajadzētu pasterizēt. Truša gaļu, saknes un ievārījumus noteikti iespējams piegādāt skolai,” saka Pārtikas un veterinārā dienesta Alūksnes pārvaldes bioloģiskās lauksaimniecības produktu aprites un uzraudzības inspektors Marģers Kamerāds.
Paveras Eiropas valstu tirgus
Ziemeru pagasta bioloģiskā saimniecība “Polieši” piegādā saknes pamatskolai, tāpēc veikusi nitrātu analīzi dārzeņos. Galda bietēs pieļaujamā nitrātu norma ir 1400 miligramu vienā kilogramā, bet tajās ir tikai 308 miligrami nitrātu. Pupiņās un ķirbjos to ir vēl mazāk. Sevišķi laba bijusi ķirbju raža. Nelielā platībā izauga tik daudz lielo ogu, ka tās vajadzēja vest divās traktora piekabēs. “Augsne bija bagāta ar kūtsmēsliem, bet dobei blakus tecēja avots,” noslēpumu atklāj saimniece Nora Pavloviča. “Nezāles iznīcina rušināšana un vagošana. Šovasar laika apstākļi bijā tādi, ka sakņu audzētāji nevarēja izmantot uguns kultivatoru. Mēslošanai lietojam tikai kūtsmēslus – 40 tonnas uz hektāru,” stāsta Arvis Pavlovičs.
“Polieši” specializējušies gaļas lopu audzēšanā. Ganāmpulkā ir 22 liellopi, tos realizē ar vidējo svaru 420 kilogrami. Zemnieki priecājas, ka beidzot Zaubē būs kautuve bioloģiski audzētu lopu realizācijai. Tad produkciju varēs pārdot Zaļajā tirgū un par to saņemt lielāku samaksu, kā arī nodrošināt lielāku gaļas daudzumu restorāniem un kafejnīcām. Tiklīdz bioloģiskie saimnieki iekļausies pārtikas apgādes sistēmas vairumtirdzniecības tīklā, pavērsies arī eksporta iespējas. Lietuvas zemnieki tās jau izmanto. Mūsu zemnieki spētu sekmīgi konkurēt Eiropas Savienības tirgos, jo šo valstu patērētāji pieprasa arvien vairāk bioloģiskās lauksaimniecības produktu.
A.Pavlovičs uzsver, ka ir jāsakārto vide, lai cilvēkiem būtu interesanti iepazīt veselības saimniecību. Zemnieks joko, ka vajadzētu rīkot konkursu “Veselīgākie bērni”. Tajā uzvarēt iespējams tikai, ēdot bioloģiskās lauksaimniecības produkciju.
