Gada nogalē plašu rezonansi radīja ziņa par Kalupes
aptiekas slēgšanu Daugavpils novadā, kas bija priekšpēdējā no novadā palikušajām
aptiekām. Taču līdzīga
situācija ir visā valstī. Iedzīvotāju laukos kļūst arvien mazāk un apgrozījums sarūk, bet prasības aptiekām pieaug. Laikraksta redakcijā vērsās Ilzenes pagasta iedzīvotāja Hilda Vāczema, kura pauda savu sāpi par to, ka Ilzenes pagastā vairs nav Zeltiņu aptiekas filiāles, kur varēja iegādāties medikamentus.
“Februārī man būs 86 gadi. Esmu 2. grupas invalīde. Līdz Alūksnei ir 33 kilometri. Pati braucu ar mašīnu, bet manos gados to darīt kļūst arvien grūtāk. Taču zāles vajag. Kāda jēga man aiziet pie ģimenes ārsta vai ārsta palīga, ja es nevaru iegādāties zāles? Esmu viena pati, cik ilgi var lūgt palīdzību citiem? Gandrīz katrā avīzē raksta, ka vajag palīdzēt suņiem un kaķiem, bet vai cilvēkiem palīdzība nav vairāk vajadzīga? Mums ir ļoti labs ārsta palīgs Iluta Medne. Viņa ir zinoša un pretimnākoša. Vai tiešām viņa nevarētu tirgot pašas nepieciešamākās zāles?” vaicā H. Vāczema.
Nav sertificēta
farmaceita
Ilzenes pagasta pārvaldes vadītāja Ingrīda Sniedze skaidro, ka sertificēta speciālista, kurš varētu atvērt aptieku Ilzenē, nav. Viņa interesējusies, vai būtu iespējams pagasta pārvaldes teritorijā atvērt aptiekas filiāli, kas sniedz pakalpojumus izbraukumā, vai atsūtīt zāles ar kurjerpastu, taču šādu iespēju nesaredz, jo aptiekas šādus pakalpojumus nepiedāvā.
“Visai sistēmai saistībā ar e – receptēm, zāļu uzskaiti un uzglabāšanu ir vajadzīga speciāla aparatūra, aprīkojums un atbilstošas telpas, kas izmaksā ļoti dārgi. Agrāk pagastos bija aptieku punkti, taču tagad prasības ir kļuvušas stingrākas un filiālēm tās ir tādas pašas kā aptiekām. Papildus atbilstošām telpām ir vajadzīgs gan dators ar speciālu programmu, gan interneta pieslēgums, lai varētu apkalpot klientus arī ar e – receptēm. Kamēr Zeltiņos bija aptieka, tās filiāle bija arī Ilzenē. Kad jautāju aptiekas vadītājai Guntai Vanagai, kādēļ viņa slēdza savu aptieku, viņa pamatoja, ka viens no iemesliem ir tieši lielās izmaksas, kas saistītas ar aptiekas uzturēšanu,” saka I. Sniedze.
Lielākā problēma – recepšu medikamenti
Pagasta pārvaldes vadītāja atklāj, ka pati ne reizi vien vedusi bezrecepšu medikamentus savu pagastu iedzīvotājiem un ir gatava to darīt arī turpmāk. Tāpat cits citam izpalīdz cilvēki laukos – radi, draugi, kaimiņi vai ārsta palīgs, braucot uz Alūksni un atvedot zāles no pilsētas. Vislielākā problēma ir recepšu medikamenti – lai iegādātos tos, ir vajadzīgs personu apliecinošs dokuments.
“Taču ir jau arī cita lieta – ja cilvēkam ir kāda akūta saslimšana un medikaments ir vajadzīgs tūlīt. Ir skaidrs, ka tad zāles jāiegādājas iespējami ātrāk. Braukt tām pakaļ uz Alūksni ar autobusu sanāk dārgi, jo jāmaksā ne tikai par zālēm, bet arī par braucienu. Arī Zeltiņu pagasta iedzīvotāji ir tādā pašā situācijā un pēc zālēm viņiem ir jābrauc uz Alūksni,” saka I. Sniedze.
Viņa uzsver – lai laukos atvērtu aptieku, strikti jāizpilda visi noteikumi. Taču cilvēku ir maz un arī pirktspēja nav tik liela, tādēļ atvērt jaunu aptieku mazā pagastā noteikti neatmaksājas.
Uzturēt aptieku
laukos ir dārgi
Kādreizējās Zeltiņu aptiekas vadītāja Gunta Vanaga apstiprina, ka uzturēt laukos aptieku ir ļoti dārgi. “Lai strādātu ar e – veselību, ir vajadzīga īpaša datorprogramma, dators, kases aparāts. Tāpat ir ļoti augstas prasības telpām, kurās atrodas aptieka vai tās filiāle – šādas prasības ir grūti izpildīt. Tas bija viens no iemesliem, kādēļ 2017. gada septembrī slēdzu aptieku Zeltiņos un arī filiāli Ilzenē, jo aptiekas darba nodrošināšanai un uzturēšanai būtu nepieciešami tūkstoši. Sagadījās, ka tobrīd jau varēju aiziet pensijā… Tagad uz mani attiecas tas pats, kas uz citiem pensionāriem. Ja vajag zāles, ir jāiet uz autobusu un jābrauc uz Alūksni. Vienīgi atšķirība ar Ilzeni ir tā, ka no Zeltiņiem uz Alūksni ir labāka satiksme,” saka G. Vanaga.
Gan I. Sniedze, gan G. Vanaga ir vienisprātis, ka lauku pagastu iedzīvotāju ierobežotās iespējas iegādāties viņiem nepieciešamos medikamentus ir problēma visā Latvijā, un tā ir jārisina valstiskā līmenī.
