“Ir
trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un
pārliecināt savas prezidentūras gados. Es būšu pateicīgs par
jūsu atbalstu un sadarbību. Šie virzieni ir: SOLIDARITĀTE,
PIEDERĪBA un MODERNA, ILGTSPĒJĪGA VALSTS.” (08.07.2019.,
E. Levita runa Saeimā, stājoties amatā)
Piederība
Katras
Latvijas vietas vērtība, unikalitāte un būtiskums (vienvērtība)
Valsts
prezidents pirmajā prezidentūras gadā ir veltījis īpašu
uzmanību tam, lai izceltu katras Latvijas vietas pašvērtību,
unikalitāti un būtiskumu. Nav svarīgas un mazāk svarīgas vietas
Latvijā.
2019. gada
jūlijā, augustā un septembrī Valsts prezidents Egils Levits
pirmajās darba vizītēs apmeklēja Indru Krāslavas novadā,
Mazirbi Dundagas novadā, Skaistkalni Vecumnieku novadā un Ipiķus
Rūjienas novadā – vietas, ko Valsts prezidents pieminēja savā
inaugurācijas runā. Šīs vizītes teju tālākajos valsts
austrumu, rietumu, ziemeļu un dienvidu punktos ļāva izcelt šo
vietu unikālo kultūrvēsturisko mantojumu, sastapt iedzīvotājus,
kā arī uzsvērt nozīmīgus tematus – vienotas informatīvās
telpas nozīmi, televīzijas un radio apraidi pierobežā un
pārrobežu attiecības.
Gan
šajos apmeklējumos, gan tāpat citos novados Valsts prezidents
uzsvēra vienvērtības
principu:
“Vienalga,
kur tu Latvijā dzīvo, tev ir jābūt tādām pašām dzīves
iespējām kā citās Latvijas daļās, it sevišķi Rīgā. Un šis
vienvērtības princips ir jāievēro visos aspektos.”
(30.09.2019.,
Ipiķi)
Demokrātiskā
pārstāvniecība
Visa
gada garumā Valsts prezidentam ir bijušas neskaitāmas tikšanās
un domu apmaiņa gan novados, gan Rīgas pilī par Administratīvi
teritoriālo reformu.
Tiekoties
ar iedzīvotājiem, pašvaldību vadītājiem, ministriem, Saeimas
deputātiem, NVO pārstāvjiem, zemniekiem un uzņēmējiem, šī
reforma bija starp centrālajiem sarunas tematiem. Debatēs Valsts
prezidents vienmēr uzsvēra demokrātiskās pārstāvniecības un
pilsoniskās aktivitātes nozīmi, aizstāvēja priekšlikumu par
vēlētāju
apvienībām
pašvaldību līmenī, kā arī nāca ar likumdošanas iniciatīvu
par vēlētu
iedzīvotāju pārstāvniecību
pilsētās un pagastos.
“Manuprāt,
galvenais ir tas, ka arī pēc Administratīvi teritoriālās
reformas paliek šī lokālā vienība. Proti, šis pagasts nedrīkst
pazust no Latvijas teritorijas reformas rezultātā. Ipiķi vienmēr
ir bijuši, un tiem ir jāpaliek arī turpmāk. Jautājums ir par to,
cik daudz uzdevumu tiek uzlikti pagastam un cik daudz uzdevumu tiek
uzlikti novadam tādam, kāds tas ir patlaban. Tas ir vairāk
tehnisks jautājums, taču no identitātes viedokļa šie vēsturiskie
veidojumi (un Ipiķi un Rūjienas novads noteikti pieder pie tiem) ir
ļoti būtiski no visas valsts viedokļa un no latviešu nācijas un
nacionālās identitātes viedokļa.” (30.09.2019.,
Ipiķi)
Vēsturiskās
zemes
Atzīstot,
ka Administratīvi teritoriālā reforma ir nepieciešama, lai
sekmētu visas Latvijas vienmērīgu un ilgtspējīgu attīstību,
ekonomisko izaugsmi un pašvaldību pakalpojumu efektivitāti, Valsts
prezidents kritiski vērtēja veidu, kādā šī nozīmīgā reforma
tika veikta.
Administratīvi
teritoriālā reformas mērķos, kādu to bija sagatavojusi valdība,
neietilpa kultūrvēsturiskās piederības, unikālo kultūrtelpu un
vietējo kopienu identitātes saglabāšanas jautājumi, tāpēc
Valsts prezidents jau drīzumā ir apņēmies iesniegt Saeimā
Latviešu vēsturisko zemju likumprojektu: “Katrai
vietējai kopienai ir jāsaglabā sava identitāte
un
sava vienreizība, un tas ir būtiski kā no visas valsts ilgtermiņa
kopējām interesēm, tā no latviešu nācijas un mūsu nacionālās
identitātes perspektīvas.” (19.06.2020.,
E. Levita paziņojums presei par Administratīvi teritoriālās
reformas īstenošanu)
Valsts
valoda
Valsts
prezidents vērsās ar likumdošanas
iniciatīvu
Saeimā noteikt 15. oktobri kā Valsts valodas dienu, tādējādi
uzsverot latviešu valodas lomu Latvijas valstiskuma pastāvēšanā
un tās nozīmi saliedētas sabiedrības veidošanā. Diskusijās,
tai skaitā tiekoties ar Latviešu valodas un literatūras skolotāju
asociācijas valdi tika pārrunātas latviešu valodas pozīcijas
topošajā “Skola
2030”
mācību saturā un iespējas stiprināt latviešu valodu valstiskā
līmenī.
Nacionālā
pretošanās
mūsu vēsturiskajā atmiņā
Valsts
prezidenta
likumdošanas iniciatīva paredz noteikt 17. martu
kā Nacionālās pretošanās dienu:
“Nacionālās pretošanās kustības dalībnieki pamatīgi un
nopietni pretojās visus Latvijas okupācijas 50 gadus. Pretošanās
veidi bija dažādi – gan bruņotā pretošanās no pēckara gadiem
līdz pat 1950. gadu vidum, gan nevardarbīgā pretošanās
dažādos veidos, kur beigās bija iesaistīta liela Latvijas tautas
daļa. Latviešu tautas nacionālajā atmiņā, kas ir svarīga
ikvienai nācijai, ir ļoti būtiski iekļaut šo pretošanās
kustību, kas beigu beigās noveda mūs pie Latvijas valsts
atjaunošanas. Ja nebūtu pretošanās kustības, būtu izzudusi
valstsgriba un nebūtu neviena, kurš gribētu atjaunot Latvijas
neatkarību.” (08.06.2020.,
Renda)
Tāpat
tika iecerēts Rīgas pilī pirmo reizi rīkot forumu “Nacionālā
pretošanās kustība Latvijas vēsturiskajā atmiņā”, kas
Covid-19 dēļ tika pārcelts uz 2021. gadu.
Valsts
prezidents arī nosūtīja Saeimai otrreizējai izskatīšanai
“Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības
likumā”:
“Latvijas Republikas Satversmes ievads paredz valsts un sabiedrības
pienākumu nosodīt komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu
un to noziegumus. Viena no šī pienākuma īstenošanas formām ir
arī attiecīgo režīmu simbolu un to totalitāro un noziedzīgo
dabu īpaši izceļošu atribūtu izslēgšana no publiskās telpas.”
(02.05.2020.)
Demokrātijas
nedēļa
Pozitīvu
rezonansi ieguva Valsts prezidenta aicinājums sabiedrībai iedibināt
jaunu tradīciju un maija sākumā rīkot Demokrātijas nedēļu no
1. līdz 9. maijam, veicinot izpratni sabiedrībā par
demokrātijas, valstiskuma un Eiropas vērtībām. Lai arī
ārkārtējās situācijas dēļ norises notika virtuālajā telpā,
bija liela interese no dažādām nevalstiskā sektora organizācijām
un pašvaldībām šo tradīciju turpināt iedibināt. Īpaši
iepriecinoši, ka šī iniciatīva guva atsauksmi tieši jauniešos.
Pēc
Valsts prezidenta iniciatīvas Latvijas skolu vecāko klašu skolēni
4. maija priekšvakarā bija aicināti noklausīties Valsts
prezidenta virtuālo
lekciju
par Latvijas neatkarības un demokrātiskās valsts iekārtas
atjaunošanu pirms 30 gadiem, tās nozīmi Eiropas un pasaules
vēsturē.
Kultūra
Valsts
prezidents gan publiskās runās, gan sarunās ar politiķiem ir
uzsvēris kultūras nozīmi Latvijas kā nacionālas valsts
pastāvēšanā: “Mēs
varam teikt, ka kultūras kodi ir veidojuši latviešu nāciju, kas
ir prasījusi, izveidojusi un izcīnījusi savu valsti, un pēc
okupācijas gadiem to atjaunojusi. Mūsu konstitucionālajās
tiesībās ir atzīta šī kauzalitāte jeb cēloņsakarība, kas
apraksta ceļu no kultūras uz nāciju, no nācijas uz valsti.
Latvijas valstij tātad ir dots uzdevums, kas vienlaikus ir arī
iemesls, kādēļ valsts pastāv, nodrošināt latviešu nācijas,
tās valodas un kultūras pastāvēšanu cauri gadsimtiem, tātad
bezgalīgi ilgi.”
(15.05.2020.,
E. Levita lekcija “Kāpēc kultūra?”
Latvijas
Kultūras akadēmijas 30. jubilejas svinīgajā sēdē)
Tāpat
E. Levits pievērsa uzmanību lībiešu kā Latvijas
pamattautības kultūras un sociālekonomiskajiem jautājumiem.
Valsts prezidents ir uzturējis dialogu par kultūrpolitikas
jautājumiem ar kultūras darbiniekiem un Kultūras ministrijas
pārstāvjiem, kā arī iestājies par valsts ārkārtas finansiālu
atbalstu kultūrai kā stratēģiski svarīgai nozarei, ko smagi
skāra ārkārtas situācijas ierobežojumi.
Valsts
prezidents aicināja sabiedrību gan apceļot Latviju, gan atbalstīt
krīzē cietušo kultūras nozari, apmeklējot daudzveidīgos
Latvijas muzejus, un 2020. gada maijā un jūnijā devās uz
vairākiem muzejiem Latvijas reģionos: “Latvieši
ir kultūrnācija, un neatņemama kultūras sastāvdaļa, protams, ir
muzeji. Tiem allaž ir nepieciešami apmeklētāji, bet šajā laikā,
kad sociālā dzīve pieklususi, it īpaši. Aicinu, ievērojot
ierobežojumus un izvērtējot iestāžu telpu un teritoriju dotās
iespējas, apmeklēt Latvijas dažādos muzejus, pavadīt tur vairāk
laika nekā agrāk, kad dzīvojām steigā, un smelties mūsu
daudzveidīgo muzeju kultūras piedāvājumu.” (27.05.2020.,
Rundāle)
Solidaritāte
2019. gada
29. novembrī Valsts prezidents Rīgas pilī rīkoja
Solidaritātes
sarunu domnīcu
“Latviešu
nācija un saliedēta Latvijas valsts”.
Dažādu
paaudžu sabiedrības pārstāvji – pētnieki, interešu grupu
pārstāvji, politikas veidotāji, žurnālisti, pedagogi, mūziķi,
karavīri, skolēni un studenti, biedrību un NVO pārstāvji –
diskutēja par to, kā veicināt latvisko identitāti un piederību
Latvijas valstij un Eiropas kultūrtelpai, kā sekmēt jauniešu
pilsonisko kultūru un patriotismu, kā stiprināt iedzīvotājos
vēsturisko atmiņu, kā veicināt iedzīvotāju iesaistīšanos
lēmumu pieņemšanā un sabiedriski nozīmīgu jautājumu
risināšanā. Savukārt ar skolēniem īpaši tika pārrunāti
dažādi solidaritātes un demokrātijas jautājumi, lai veicinātu
viņu izpratni un kritisko domāšanu, kā arī rosinātu viņos
pārdomas par solidaritāti kā vērtību ceļā uz stipru un
saliedētu Latvijas nāciju.
No
dalībniekiem izskanēja dažādas ierosmes, kā Latvijai kļūt par
modernu, ilgtspējīgu Ziemeļeiropas valsti ar spēcīgu iedzīvotāju
piederības izjūtu, tai skaitā iedzīvināt terminu ‘līdztautieši’.
Ar
šo domnīcu tika aizsākts solidaritātes sarunu cikls, lai izvērstu
Satversmes ievadā nostiprinātā solidaritātes principa saturu un
veidotu plašāku izpratni par tā tvērumu, kā arī nospraustu
virzienus tā iedzīvināšanai likumdošanā, rīcībpolitikas
veidošanā un sabiedrībā. Ņemot vērā ārkārtas situācijas
ierobežojumus, 2020. gadā diskusijas par solidaritātes
tematiem un nepieciešamajām izmaiņām valsts politikā turpinājās
strukturētā veidā, pievēršoties atsevišķām jomām.
Uzsverot
nepieciešamību gan uzlabot veselības sistēmas organizāciju un
pieejamību, gan tās finansējumu, E. Levits rīkoja
diskusijas par veselības
sistēmas problēmām
ar Latvijas lielāko slimnīcu vadītājiem, ar veselības sistēmu
saistītajiem nevalstisko organizāciju vadītājiem un veselības
ministrijas pārstāvjiem.
Valsts
prezidents ārkārtas stāvokļa laikā regulāri uzturēja dialogu
ar pašvaldību vadītājiem,
pārrunājot situāciju attiecīgajā pašvaldībā un nepieciešamo
valsts institūciju atbalstu.
10. janvārī
Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti viesojās
Valsts sociālās aprūpes centrā “Rīga” Kapseļu ielā 31, kur
pārrunāja aktuālos
sociālās jomas jautājumus
ar nozares pārstāvjiem un ģimenēm, kur aug bērni ar
invaliditāti. Īpaši tika izcelti temati saistībā ar adopciju,
infrastruktūras pilnveidošanu un vides pieejamību, sabiedrības
attieksmi un valsts iesaisti jomas sakārtošanā. Uzklausot dažādos
viedokļus un pieredzes stāstus, Valsts prezidents norādīja, ka
“valstī
nav attīstīta sistemātiska pieeja jautājumu risināšanā un viss
tiek darīts sektoru līmenī, nevis horizontāli,
starpinstitucionāli”. (10.01.2020.)
Tādēļ
Valsts prezidents aicināja valsts pārvaldes institūcijas uz jauna
līmeņa izpratni, pieeju un sadarbību, lai starpinstitūciju
sadalījumā nepazustu tie cilvēki, kuriem sociālais atbalsts ir
nepieciešams: “Lai
sakārtotu sociālās aprūpes jomu, ir jāmaina
valsts pārvaldības modelis
– ir jāsāk saistīt kopā nozares – izglītība, ekonomika,
finanses, labklājība u. tml., nevis viss jādara vienai
iestādei. Uz problēmām un to risinājumiem jāskatās kompleksi,
ilgtermiņā, un jābūt skaidram redzējumam par to, kur vēlamies
nokļūt un ar kādiem soļiem to sasniegsim. Šobrīd šāda
uzstādījuma iztrūkst, tāpēc arī sistēma
nemainās.”(10.01.2020.)
Valsts
prezidents Egils Levits, tiekoties ar Latvijas Sociālās
uzņēmējdarbības asociāciju, izteica
atbalstu sociālās uzņēmējdarbības jomas tālākai attīstībai,
norādot uz šādu uzņēmumu nozīmi: “Sociālā
uzņēmējdarbība humānā sabiedrībā noteikti ir jāattīsta. No
politikas, cilvēku un vērtību viedokļa sociālā uzņēmējdarbība
viennozīmīgi ir atbalstāma!”
(06.03.2020.)
Sarunas laikā tika pārrunāti arī jautājumi saistībā ar Sociālā
uzņēmuma likuma darbību un ieviešanu, finanšu un investīciju
pieejamību un daudzveidību sociālajiem uzņēmumiem, lielo
uzņēmumu iespējām sadarboties ar sociālajiem uzņēmumiem, kā
arī sociālo uzņēmumu ikdienas darbs un izaicinājumi.
Valsts
prezidents aicināja Saeimas deputātus kritiski izvērtēt
pašreizējo Latvijas nodokļu sistēmu, kuras nepilnības skaidri
iezīmēja Covid-19 krīze: “Tā
izgaismoja mūsu sabiedrības nevienlīdzības un sašķeltības
cēloņus, ko rada gan ēnu ekonomikas īpatsvars, gan nodokļu
režīmi, kas krīzes situācijā atstāj ievērojamu daļu
iedzīvotāju bez valsts sociālajām garantijām. Nodokļi ir cena
par valsti, kādā mēs gribam dzīvot. Krīzē gūtā mācība
mērķtiecīgi jāizmanto, lai celtu mūsu valsts vērtību, kā arī
panākot viegli administrējamu nodokļu sistēmu, kas ir arī
jāievieš, un uzsverot nulles
toleranci pret
jebkādu krāpšanos ar nodokļiem. Tas Latviju vedīs modernas un
solidāras valsts virzienā.”
(18.06.2020.,
E. Levita runa Saeimas pavasara sesijas noslēguma sēdē)
Moderna
valsts
Stājoties
Valsts prezidenta amatā, Egils Levits kā vienu no savas
prezidentūras darba mērķiem izvirzīja Latvijas pārveidi modernā,
ilgtspējīgā Ziemeļvalstī šajā desmitgadē.
Pie
šī virziena pieder gan tiesiskuma stiprināšana, gan aktīva
iesaistīšanās Eiropas un globālo jautājumu risināšanā
starptautiskajās organizācijās un forumos, lai nostiprinātu
starptautiski tiesisko kārtību un veicinātu globālo drošību un
izaugsmi. Pie šī virziena pieder arī Ziemeļvalstīm raksturīgā
sabiedrības sociālā atbildība par neaizsargātām grupām, rūpes
par vidi, mūsdienīga pilsētplānošana u. c. iezīmes, kas ne
vienmēr prasa lielus līdzekļus, bet attieksmes maiņu un politisko
gribu.
Valsts
prezidents arī uzsvēra, ka “mēs
esam neatņemama Rietumu pasaules un Eiropas daļa – un nevis kāds
tilts starp Rietumiem un Austrumiem”
un “pie
manis iezīmētā modernas valsts un ilgtspējības virziena pieder
arī aktīva iesaistīšanās Eiropas un lielo globālo jautājumu
risināšanā”. (08.07.2019.,
E. Levita runa Saeimā, stājoties amatā)
Modernās
tehnoloģijas un digitalizācija
Valsts
prezidents ir uzsvēris, ka moderna valsts balstās uz mūsdienīgiem,
progresīviem risinājumiem, ietverot jauno tehnoloģiju izmantošanu
valsts darba organizācijā, lai uzlabotu efektivitāti un
pakalpojumu sniegšanas kvalitāti, analītiku.
Tajā
pašā laikā gan uzrunās Latvijā un pasaulē, tai skaitā Valsts
prezidenta pirmajā uzrunā ANO Ģenerālajā Asamblejā 2019. gada
septembrī, gan sarunās ar politiķiem un ekspertiem Valsts
prezidents ir norādījis, ka tehnoloģijas jāizmanto atbildīgi –
tā, lai tās kalpo cilvēkam, nevis otrādi: “Digitālā
transformācija nenozīmē naivu visu dzīves jomu digitalizāciju
bez sajēgas, bet gan gudru un kritisku – es uzsveru – kritisku
digitālo iespēju izvērtēšanu, ņemot vērā visus riskus – ne
tikai tehniskos, bet arī sociālos. Tā ietver arī rūpīga datu
aizsardzības politiku, apzinoties, ka tā saucamie lielie dati
kombinācijā ar mākslīgo intelektu kļūst par cilvēku
izsekošanas un manipulācijas sistēmu, kas beigu beigās var
apdraudēt brīvību un demokrātiju.”
(18.06.2020.,
E. Levita runa Saeimas pavasara sesijas noslēguma sēdē)
Valsts
prezidents uzrunāja šos jautājumus pasaules globālajos forumos –
ANO, Parīzes Miera forumā, Eiropas līderu tikšanās Atēnās,
Davosas tikšanās, Minhenes konferencē. Ārvalstu vizīšu laikā
Valsts prezidents tikās ar globālo tehnoloģiju kompāniju kā
Google,
Facebook
un Microsoft
vadītājiem, lai akcentētu minētos jautājumus un pārrunātu tos
detaļās. ANO vizītes laikā Ņujorkā Valsts prezidents tikās ar
nevalstisko organizāciju (Atlantic
Council)
un akadēmisko sektoru (Kolumbijas Universitāte, Prinstonas
Universitāte), lai padziļināti pārrunātu moderno tehnoloģiju
šodienas un nākotnes izaicinājumus.
Jau
tūlīt pēc stāšanās amatā, viesojoties kaimiņvalstīs –
Igaunijā un Lietuvā, tika pārrunāta digitālā politika un
sadarbības iespējas. Pandēmijas laikmets lika politiķiem un
diplomātiem visā pasaulē pārdomāt, kā izveidot un uzturēt
kontaktus, kas nepieciešami ārpolitikas sekmīgai īstenošanai.
Ieviešot virtuālu saziņu, ļoti sekmīga jauno izaicinājumu laikā
bija triju Baltijas valstu sadarbība, tai skaitā ietverot regulāru
dialogu starp Baltijas valstu prezidentiem un izveidojot “mazo
Šengenu” – pirmo brīvo mobilitātes zonu Eiropā pēc
ārkārtējās situācijas. Valsts prezidents ir arī paudis atbalstu
kontaktu apziņošanas lietotnes “Apturi Covid” ieviešanai.
Pēc
ārkārtējās situācijas pasludināšanas 23. martā Valsts
prezidents rīkoja attālinātu tikšanos ar valsts
konstitucionālajiem orgāniem, lai runātu par konstitucionāli
pamatotu un modernu virtuālo Latvijas parlamenta darbības
nodrošināšanu, e-parlamenta izstrādi un ieviešanu. Valsts
prezidents akcentēja nepieciešamību izmantot radušos apstākļus
un veicināt valsts digitālās politikas un instrumentu mērķtiecīgu
attīstību. Tāpat tika spriests par Satversmes 81. panta
mūsdienīgas, demokrātiskai valstij atbilstošas redakcijas
iekļaušanu Satversmē.
Likumdošana
un tiesiskums
Stiprinot
likumdošanas procesa kvalitāti, Valsts prezidents ir iedibinājis
jaunu instrumentu – Valsts prezidenta viedoklis pirms likuma
izsludināšanas, kas prezidentam vēl pirms likuma pieņemšanas dod
iespēju norādīt Saeimai uz likumdošanas trūkumiem un iespējamiem
riskiem.
Kopīgi
ar Saeimu un Satversmes tiesu Valsts prezidents 2020. gada
7. februārī diskusijā vērtēja Valsts padomes iedibināšanas
iespēju. Valsts padome būtu nobriedušas parlamentārās
demokrātijas adekvāta reakcija uz valstij risināmo jautājumu
pastāvīgi pieaugošo kompleksitāti. Valsts prezidents daudzkārt
ir uzsvēris nepieciešamību pilnveidot likumdošanas procedūras,
lai pieņemtie likumi būtu labi un kvalitatīvi un tie tiktu
apspriesti un izvērtēti pienācīgā procedūrā.
Valsts
prezidents vairākkārt ir aicinājis Tieslietu padomi izveidot
komisiju, kas izskatītu un izvērtētu ilgākos tiesvedības
procesus Latvijā un piedāvātu risinājumus, kas tos novērstu. Šī
iniciatīva ir atbalstīta, un Tieslietu padomes ziņojumu plānots
pabeigt rudenī: “…tiesu
sistēmas reputāciju mazina tieši šie ļoti garie procesi, tādēļ
man ir ierosinājums. Tieslietu padome varētu izveidot komisiju, kas
izskatītu, teiksim, desmit ilgākos procesus Latvijā. Proti, paņemt
šos desmit ilgākos procesus un izanalizēt, kādēļ šie garie
procesi varēja būt iespējami. Iespējams, ka tas ir likumdošanas
jautājums, sistēmas jautājums. Iespējams, tas ir tiesnešu
vadības, procesu vadības jautājums, bet es domāju, ka visiem
kolēģiem un ne tikai kolēģiem, bet arī visai sabiedrībai būtu
svarīgi uzzināt, kur ir problēmas, kādēļ šādi procesi
pastāv.” (01.11.2019.)
Pirmā
prezidentūras gada laikā Valsts prezidents ir izvērtējis un
izsludinājis kopā 284 likumus, no tiem 66 pieņemti ar lielo
steidzamību.
Gada laikā ir notikušas sešas jauno tiesnešu ceremonijas, kur
zvērestu devuši divi Augstākās tiesas tiesneši un septiņi
rajona tiesas tiesneši.
Tāpat
Valsts prezidents šajā laikā (no 2019. gada 18. septembra
līdz 2020. gada 20. maijam) ir izskatījis 89 notiesāto
personu apžēlošanas lūgumus, no kuriem četri ir atbalstīti.
Augstākā
izglītība
Valsts
prezidents aktīvi izmantoja savas pilnvaras un iesaistītājās
Izglītības un zinātnes ministrijas organizētajās diskusijās
pirms konceptuālā ziņojuma “Par augstskolu iekšējās
pārvaldības modeļa maiņu” iesniegšanas izskatīšanai Ministru
kabinetā. Noslēdzošo – piekto diskusiju ciklu Izglītības un
zinātnes ministrija sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju
organizēja Rīgas pilī.
Diskusiju
cikla noslēgumā
Valsts prezidents pauda atbalstu augstākās izglītības institūciju
iekšējās pārvaldības modeļa maiņai, aicinot turpināt strādāt
pie Latvijai piemērotākā modeļa un rosinot iesaistīt plašākās
diskusijās sabiedrību. Vienlaikus Valsts prezidents ir uzsvēris,
ka pārvaldības modelis ir tikai viens no plašākas un ilgstošākas
reformas elementiem, kuras mērķis ir sekmēt Latvijas augstākās
izglītības sistēmas kvalitāti un celt tās konkurētspēju.
Informācijas
telpa
Valsts
prezidents ir atkārtoti uzsvēris kvalitatīvu mediju nozīmi
demokrātijā, kā arī aicinājis valdību sniegt šai stratēģiski
svarīgajai nozarei nepieciešamo atbalstu. Īpaši Valsts prezidents
ir izcēlis sabiedrisko mediju lomu Latvijas informācijas telpā.
Valsts
prezidents iesniedza priekšlikumus Sabiedriskā mediju likuma
2. lasījumam, kas bija vērsti uz sabiedriskā medija
neatkarības un kvalitātes nostiprināšanu.
Drošas
Latvijas informācijas telpas nozīmi Valsts prezidents uzsvēra gan
Latgales apmeklējumu laikā Indrā un Viļakā, kur atklāti
apraides masti, uzlabojot apraides kvalitāti pierobežā, gan darbā
ar Saeimu par grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu
likumā, ieviešot TV pakās valsts valodas proporciju 80/20.
“Man
ir liels prieks, ka šodien tiek atklāts informatīvajai telpai tik
ļoti nozīmīgais tehniskais rīks – Aizpurves apraides masts, kam
pateicoties Latvijas informatīvā telpa tiek nosegta faktiski par
100 %. Informatīvā telpa ir pamats sabiedriskajai dzīvei
jebkurā demokrātiskā valstī, un tas ir ļoti būtiski, ka visi
Latvijas iedzīvotāji beidzot ir tajā iekļauti.”
(09.01.2020.,
Viļaka)
Zinātne
un tautsaimniecība
Valsts
prezidents pastāvīgi ir uzsvēris izglītības, zinātnes un
inovāciju nozīmi, lai valsts ekonomikas nozares attīstītos ar
augstāku pievienoto vērtību.
Tas
jāņem vērā arī domājot par Latvijas valdības un Eiropas
Komisijas ieguldījumiem valstī Covid-19 krīzes pārvarēšanā:
“Ieguldījumus nedrīkstam izmantot kā aizdegtu sērkociņu, kas
pēc brīža izplēn. Mums ir jāiegulda zinātnē un izglītībā,
kas nesīs ilgtermiņa iespaidu valsts attīstībā. Tas būtu visu
valdībā pārstāvēto partiju interesēs vienoties par šāda veida
atbalstu, kas arī ierakstīts visu šo politisko spēku vēlēšanu
programmās.” (28.05.2020.)
Valsts
prezidents gan savās runās Latvijā, gan Davosas Pasaules
ekonomikas forumā norādīja uz nepieciešamību strādāt pie
ekonomikas transformācijas: “Tie
ekonomikas pamatprincipi, kā kapitālistiskā ekonomika darbojās
līdz šim, lielā mērā noveduši pie šī rezultāta. Līdz ar to
mums jārunā nevis virspusēji, bet par to, kā mēs mainām
principus, pēc kā darbojas ekonomika. Tur es redzu divu veidu
nostāju. Viena ir tāda, ka tas mums radīs izmaksas, bet otra, ko
atbalstu es, ir, ka šīs pārmaiņas mums dod iespējas izaugt un
attīstīt ekonomiku. Mums jākoncentrējas uz to, lai mēs,
izmantojot pasaules ekonomikas transformāciju uz
“zaļo
ekonomiku“,
palielinātu Latvijas spējas. Protams, to var un darīs visa
pasaule.” (04.02.2020.,
E. Levita intervija portālam DELFI)
Valsts
prezidents Egils Levits, tiekoties ar Latvijas Bioloģiskās
lauksaimniecības asociāciju, uzsvēra, ka Latvijai, kas savā
zīmolā nes zaļas
valsts tēlu, ir jāiedibina rīcībpolitika, kas mudinātu Latvijas
lauksaimniecību perspektīvā un pakāpeniski vairāk orientēties
uz bioloģisku lauksaimniecību. To paredz arī Eiropas Komisijas
izvirzītais t. s. “Zaļais kurss”: “Latvijas
zīmols ir zaļums, un mums vajag šo zaļumu arī īstenot mūsu
politikā. Latvija jau iet šajā virzienā, šis pagrieziens notiek,
bet šim kursam ir jābūt pilnīgi skaidram, lai mēs zināmā laika
posmā tomēr “pagriežam kuģi” zaļās lauksaimniecības
virzienā.” (09.06.2020.)
Jāpiebilst,
ka E. Levits ir arī Lielās
Talkas
patrons, iesaistoties Latvijas vides ilgtspējas aktivitātēs.
