„Ultravioletās
radiācijas indekss (UV indekss) ir salīdzinoši jauns rādītājs,
kas pieejams katrā mūsdienīgā laika prognozes pielikumā.
Diemžēl, Latvijas iedzīvotāji nav pieraduši veltīt pienācīgu
uzmanību indeksam pat vasaras periodā – tieši šajā periodā
ultravioletā starojuma rādītāji pieaug četrkārt”, – atzīmē
kosmetoloģe Ludmila Stavro – Freiberga.
Terminu
„ultravioletās radiācijas indekss” mūsu dzīvē ieviesa
Pasaules Veselības Organizācija (PVO). Indekss raksturo
ultravioletā starojuma intensitāti uz Zemes virsmas, tam ir
skaitliska izteiksme: no 0 līdz 11. Jo lielāks ir skaitlis, jo
lielāka ir potenciālā bīstamība.
Ultraviolets
ir postošs ādai un cilvēka acīm
Ultravioletajam
starojumam ir savi plusi un mīnusi, taču vairākumam saules staru
tomēr ir postošs efekts.
Ozona
slānis atstaro tikai daļu no ultravioletā starojuma, bet
ekoloģijas izmaiņu rezultātā pēdējo gadu garumā šis slānis
ir kļuvis ļoti plāns. Vienkopus, ultravioletā starojuma ietekme
kļūst aizvien negatīvāka.
Ultravioletais
indekss mainās diennakts gaitā un dažādos gadalaikos. Vasaras
mēnešos, kā arī pusdienlaikā, tas ir būtiski augstāks. Īpaši
jāatzīmē laika posms no 12:00 līdz 14:00. Šajā periodā nav
ieteicams atrasties aktīvā saulē, neatkarīgi no saules
aizsarglīdzekļu izmantošanas. Taču arī mākoņainā dienā, kad
nav vērojama aktīva saule, indekss var saglabāties pietiekami
augsts – tieši par to mēs parasti arī aizmirstam.
Latvijas
iedzīvotājiem UV indekss no 6 līdz 7 ir gandrīz ekstremāls
UV
indeksa cipari apzīmē saules iedarbības pakāpi. Par zemu tiek
uzskatīts rādītājs 0-2. Vidējs ir no 3 līdz 5. Augsts – 6 un
7. Ļoti augsts – no 8 līdz 10. Ekstremāls – vairāk par 11.
Latvijas teritorijā UV indekss visdrīzāk nekad nesasniegs
„ekstremālu” līmeni, bet jāatceras par to, ka Latvijas
iedzīvotāji ir otrā un trešā fototipa pārstāvji – viņi nav
pārāk noturīgi pret saules iedarbību.
Latvijas
iedzīvotāji par augstu UV indeksa līmeni var uzskatīt indeksu
4-5, šāda rādījuma gadījumā kategoriski nav ieteicams atrasties
saulē bez aizsardzības, bet 6-7 līmeņa rādītājus Latvijā var
uzskatīt par „ekstremāli” augstiem, kad vispār nav ieteicams
rādīties saulē. Šāda indeksa gadījumā saules aizsargkrēmi
pārstāj labi „sargāt” ādu, kā arī šādos gadījumos
ieteicams izmantot krēmus ar augstāku filtru – SPF 30 un SPF 50.
Papildus jāmin, ka aizsardzības faktoram vienmēr jāsastāda
vismaz 15 SPF, taču es vēlētos ne tikai ieteikt izmantot saules
aizsargkrēmus, bet arī biežāk nēsāt apģērbu ar garām
piedurknēm, platmales, kā arī obligāti nēsāt saulesbrilles, kad
ārā ir saule. Cilvēki, kuri nav pieraduši nēsāt saulesbrilles,
diemžēl, tiek pakļauti augstākam riskam, līdz pat kataraktas
attīstībai.
Ar
ko mēs riskējam? Kādas procedūras palīdz vasarā?
Nesargājot
savu ādu no ultravioletā starojuma, vairākkārtīgi pieaug agrīnas
novecošanas risks, kā arī tiek traucēta ādas šūnu
funkcionalitāte, kas, savukārt, veicina vēža saslimšanu rašanos.
Lai
atbalstītu ādas kvalitāti vasaras sezonā, jāpadomā par dažādām
mitrinošām procedūrām – tās var būt manuālas, aprūpes
procedūras, kā arī procedūras, izmantojot fizioterapijas
aparātus: ultraskaņa, eletroporācija, lāzeroforēze. Ar minēto
metodiku palīdzību dziļi zem ādas var ievadīt mitrinošus,
antioksidējošus līdzekļus, kā arī vitamīnu C, sasniegt
kvalitatīvu mitrinošu efektu, kā arī cīnīties ar
fotonovecošanos”, – secina Ludmila.
