Gandrīz trešdaļa jeb 30% iedzīvotāju domā, ka jaunais gads Latvijai
būs labāks par aizvadīto 2018.gadu, liecina pētījumu uzņēmuma SKDS
veiktās aptaujas dati.
Tikai 8% aptaujāto uzskata, ka jaunais gads Latvijai būs sliktāks par
aizvadīto, savukārt 48% respondentu domā, ka tas būs tāds pats kā
2018.gads. SKDS pārstāvji norāda, ka 2017.gada nogalē kopumā 31%
iedzīvotāju prognozēja, ka 2018.gads Latvijai būs labāks, 7% domāja, ka
sliktāks, bet 46% paredzēja, ka tas būs tāds pats kā tobrīd aizejošais
2016.gads.
Šī gada nogales pesimistu īpatsvars – 8% – ir otrs vēsturiski
vismazākais kopš 1999.gada, kad tika uzsākti regulārie gada beigu
noskaņojumu mērījumi. Vēl mazāk pesimistu respondentu vidū bija tikai
pagājušā gada nogalē – 7%.
Iedzīvotāju izteiktās prognozes par to, kāds viņiem personīgi būs
2019.gads, liecina, ka kopumā 42% paredz, ka nākamais gads būs labāks.
Tikai 4% uzskata, ka tas būs sliktāks, bet 37% domā, ka tas būs tāds
pats kā 2018.gads.
Šajā aspektā gan vērojams mazāks optimisms nekā pagājušā gada nogalē
paustais, kad 47% respondentu prognozēja, ka nākamais gads viņiem
personiski būs labāks, 4% domāja – ka sliktāks, bet 31% paredzēja, ka
tas būs tāds pats kā 2017.gads.
Arī prognozējot savu personīgo nākotni, gan šogad, gan pagājušogad
decembrī ir vērojams vēsturiski vismazākais pesimistu īpatsvars (tikai
4%), kopš tika sākti regulārie gada beigu noskaņojumu mērījumi. Līdzīgi
zems pesimisma līmenis bija vērojams pirms trim gadiem – 2015.gada
nogalē, kad 5% iedzīvotāju paredzēja, ka nākamais gads viņiem personīgi
būs sliktāks.
Vēsturiski vispesimistiskākās nākamā gada prognozes savai valstij
Latvijas iedzīvotāji sniedza 2008.gada nogalē, kad tikai 11% aptaujāto
prognozēja, ka nākamais gads Latvijai būs labāks par aizejošo, bet 52%
paredzēja, ka tas būs sliktāks. Lai gan nedaudz labāka, tomēr vēl
aizvien ļoti pesimistiska bija arī 2009.gada nogale, kad 12% respondentu
prognozēja, ka nākamais gads Latvijai būs labāks par aizejošo, bet 43%
paredzēja, ka tas būs sliktāks. Savukārt visoptimistiskāk uz Latvijas
nākotni aptaujātie ir raudzījušies pagājušās desmitgades pirmajā pusē,
kad 2002. un 2004.gada nogalēs attiecīgi 42% un 43% prognozēja, ka
nākamais gads Latvijai būs labāks par aizejošo, bet tikai 11% un 13% –
ka sliktāks.
Arī vēsturiski vispesimistiskākās personīgās nākotnes prognozes
Latvijas aptaujātie sniedza 2008.gada nogalē, kad tikai 18% paredzēja,
ka nākamais gads viņiem personīgi būs labāks par aizejošo, bet 36%
prognozēja, ka tas būs sliktāks. Lai gan nedaudz labāka, tomēr vēl
aizvien ļoti pesimistiska bija arī 2009.gada nogale, kad 22% respondentu
prognozēja, ka viņiem personīgi nākamais gads būs labāks par aizejošo,
bet 31% paredzēja, ka tas būs sliktāks. Visoptimistiskāk Latvijas
iedzīvotāji uz savu personīgo nākotni ir raudzījušies 2004.gada nogalē,
kad 56% aptaujāto prognozēja, ka nākamais gads viņiem personīgi būs
labāks par aizejošo, bet tikai 9% – ka sliktāks.
Jaunākie SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujas dati iegūti,
veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās. Laikā no šī gada
1.decembra līdz 15.decembrim ar stratificētās nejaušās izlases metodi
kopumā tika aptaujāti 1017 respondenti vecumā no 18 līdz 75 gadiem visā
Latvijā.
