Satiksmes ministrija prioritāro pasākumu plānā 2019.gada budžetā
papildus ir pieprasījusi finanšu līdzekļus 129,9 miljonu eiro apmērā,
kas paredzēti vairāku prioritāru pasākumu veikšanai, galvenokārt
autoceļu sakārtošanai, aģentūru LETA informēja ministrijā.
Satiksmes ministrijas galvenā prioritāte ir autoceļu sakārtošana, lai
apturētu pakāpenisku autoceļu sabrukumu un sekmētu to turpmāku
attīstību un turpināt iesāktās aktivitātes sabiedriskā transporta
sistēmas uzlabošanai. Tādēļ lielāko daļu no prasītajiem finanšu
līdzekļiem jeb 87 miljonus eiro plānots novirzīt prioritārā pasākumā
“Autoceļu sakārtošanas programma 2014.-2023.gadam”.
Īstenojot šo programmu, valsts autoceļu stāvoklis tiktu ievērojami
uzlabots, norādīja Satiksmes ministrija. Neapmierinoša autoceļu
kvalitāte ir viens no būtiskiem ceļu satiksmes drošības riskiem, kā arī
tranzīta attīstību kavējošiem faktoriem. Ministrija paredz, ka
ekonomiskais ieguvums, atjaunojot autoceļus, ir ieguldījuma
atgriezeniskā saite nodokļu veidā, jo investīcijas transporta
infrastruktūrā ir nepieciešams nosacījums valsts ekonomikas attīstībai
un konkurētspējas paaugstināšanai.
Papildus 14,2 miljonus eiro Satiksmes ministrijai ir nepieciešami
kompensācijai par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu. Izdevumi par
publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras maksu, kas veido vismaz
50% no kopējiem AS “Pasažieru vilciens” izdevumiem būtiski ietekmē
kopējos “Pasažieru vilciena” zaudējumus par pasažieru pārvadāšanu, tomēr
piešķirtā finansējuma apmērs nav pietiekams, lai segtu “Pasažieru
vilciena” faktiskos ar infrastruktūru izmantošanu saistītos izdevumus un
nodrošinātu pārvadājumus līdzšinējā apmērā.
Līdzīga situācija ir ar trešo lielāko nepieciešamo summu 12,6 miljonu
eiro apmērā. Satiksmes ministrija pieprasījusi papildus līdzekļus, lai
sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem reģionālās nozīmes
maršrutos un pilsētu nozīmes maršrutos segtu zaudējumus normatīvajos
aktos noteiktā kārtībā.
Bez iepriekšminētā Satiksmes ministrija ir norādījusi vēl vairākus
prioritāros pasākumus, tādus kā kompensāciju par abonētās preses
piegādi, rīcības plāna trokšņa samazināšanai valsts autoceļiem
īstenošanai, vairāki pasākumi, kas saistīti ar datu drošību. Kopumā
Satiksmes ministrija ir iesniegusi 17 prioritāros pasākumus
2019.-2021.gadam.
Jau ziņots, ka, neskatoties uz prognozēto negatīvo fiskālo telpu,
ministrijas 2019.gada budžetā prioritārajiem pasākumiem papildus prasa
1,1 miljardu eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija
par ministriju papildus finansējuma pieprasījumiem 2019.gada budžetā.
Ministrijā piebilda, ka tās apkopotajā informācijā var būt tehniskas
neprecizitātes, kas vēlāk tiks precizētas. Turklāt atsevišķu pasākumu
finansēšanai ministrijas var būt jau atradušas līdzekļus, pārskatot
savus izdevumus.
Pērn ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2018.gada budžetā prasīja
gandrīz 760 miljonus eiro. Šā gada aprīlī FM informēja, ka 2019.gadam
valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 6,73 miljardu eiro
apmērā, kas, salīdzinājumā ar budžeta ietvara likumā 2019.gadam
noteikto, nozīmē izdevumu palielinājumu par 75,5 miljoniem eiro.
FM apkopotā informācija arī liecina, ka 2020.gadā ministrijas
prioritārajiem pasākumiem vēlas papildus līdzekļus 1,4 miljardu eiro
apmērā, bet 2021.gadā – 1,8 miljardu eiro apmērā.
Atbilstoši Latvijas Stabilitātes programmai 2018.-2021.gadam, fiskālā
telpa nākamajiem gadiem ir aplēsta negatīva. Saskaņā ar prognozēm,
fiskālā telpa 2019.gadā ir plānota mīnus 45,2 miljonus eiro apmērā,
2020.gadā mīnus 37,8 miljonu eiro apmērā, bet pozitīva tā būs 2021.gadā,
kad fiskālā telpa aplēsta 3,2 miljonu eiro apmērā.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) iepriekš norādījis, ka
ministriju pieprasījumi pēc papildu finansējuma 2019.gada budžetā par
1,1 miljardu eiro nav reāli, tā drīzāk ir vēlmju domāšana.
Premjers norādīja, ka nevienu gadu ministriju budžeta pieprasījumi
nav bijuši mazāki par vienu miljardu eiro, turklāt patlaban ministriju
pieprasījumi ir vērtējami kā vēlmju domāšana. Kučinskis piebilda, ka
lielu līdzekļu pieprasījums ir raksturīgs arī tajos gados, kad neiekrīt
Saeimas vēlēšanas.
