Šodien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisija lems par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības
likumā, kas paredz noteikt ierobežojumus patērētājiem noteiktajās
kredīta kopējās izmaksās.
Pagājušajā nedēļā komisijas sēdē bija iesniegti vairāki priekšlikumi
uz likumprojekta trešo lasījumu par procentlikmju ierobežojumiem, taču
komisija tos neatbalstīja. Aģentūra LETA jau vēstīja, ka otrajā lasījumā
atbalstītais likumprojekts paredz, ka patērētājam noteiktās kredīta
kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,07% dienā no kredīta summas,
uzskatāmas par nesamērīgām un nav atbilstošas godīgai darījumu praksei.
Latvijas Bankas pārstāvis komisijas sēdē informēja par darba grupā
neatbalstītu priekšlikumu, kas paredz, ka par godīga darījuma praksei
neatbilstošām procenta likmēm uzskata tās, kuras kredīta izsniegšanas
brīdī vairāk nekā trīs reizes pārsniedz sešu mēnešu vidējo svērto gada
procentu likmi patēriņa eiro kredītiem rezidentu mājsaimniecībām.
Latvijas Banka reizi pusgadā varētu izvērtēt sešu mēnešu vidējo svērto
gada procentu likmi un noteikt likmi maksimālajām kredīta izmaksām
dienā.
Šā brīža situācijā šis priekšlikums paredzētu kredīta kopējās
izmaksas 0,13% dienā jeb aptuveni 60% gadā. Pašlaik spēkā esošais
regulējums par neatbilstošām nosaka kredīta kopējās izmaksas, kas
pārsniedz 0,55% dienā no kredīta summas no pirmās līdz septītajai
kredīta izmantošanas dienai, 0,25% dienā – no astotās līdz
četrpadsmitajai kredīta dienai un 0,2% – no 15.kredīta dienas jeb kopumā
aptuveni 180% gadā. Līgumos, kas paredz kredīta atmaksu pēc
pieprasījuma vai kredīta izmantošanas termiņu virs 30 dienām, par
prasībām neatbilstošām uzskata izmaksas, kas pārsniedz 0,25% dienā no
kredīta summas.
Komisijas deputāti pagājušajā nedēļā vienojās, ka šis priekšlikums
var tikt virzīts kā komisijas priekšlikums un nolēma, ka par to lems
nākamajā komisijas sēdē 25.septembrī.
Gan Finanšu ministrijai, gan Ekonomikas ministrijai Latvijas Bankas
priekšlikums šķiet atbilstošākais, taču darba grupa par to nav
vienojusies, jo to neatbalstīja nozares pārstāvji.
Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints
Āboltiņš komisijas sēdē uzsvēra, ka, nosakot ierobežojumus, jāņem vērā
arī kredīta izsniegšanas izmaksas, kuras Latvijā ir augstākas nekā
pārējās Baltijas valstīs. Asociācija uzskata, ka kredīta kopējās
izmaksas patērētājiem varētu ierobežot līdz 0,24% dienā, lai negrautu
nozari.
Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama uzsvēra, ka nosakot
pārāk zemes likmes, pakalpojums var kļūt nepieejams un no tirgus var
iziet kādi dalībnieki. Ābrama aicināja komisijas deputātus ieklausīties
uzņēmēju viedoklī, jo augstās kredītu izsniegšanas izmaksas ir jāņem
vērā.
Kā ziņots, otrajā lasījumā atbalstītais likumprojekts paredz, ka
patērētāju kreditēšanas līguma, kas noslēgts uz laiku līdz 30 dienām un
paredz kredīta atmaksu vienā maksājumā, summa nevarēs pārsniegt 50% no
valstī noteiktās minimālās algas jeb 215 eiro. Tāpat plānots, ka šo
aizdevumu atmaksas termiņu būs aizliegts pagarināt vairāk nekā divas
reizes. Nosacījums neattieksies uz gadījumiem, kad kredīta atmaksai tiks
piedāvāts maksājumu grafiks, saskaņā ar kuru pamatsumma atmaksājama pa
daļām.
Savukārt, lai atbilstoši likuma prasībām kredīta devējs varētu
novērtēt patērētāju spēju atmaksāt kredītu, paredzēts noteikt, ka uz
informāciju, kas saņemta no paša patērētāja, iespējams balstīties tikai
tad, ja tā ir pietiekama un dokumentāri pamatota. Tāpat likumprojektā
kredīta devējiem noteikts pienākums ar kredītinformācijas biroja
starpniecību savstarpēji apmainīties ar ziņām par patērētāja un
galvinieka saistībām, kā arī to izpildes gaitu.
