Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, skatot otrajā lasījumā
grozījumus Darba likumā, atbalstīja priekšlikumu darba sludinājumā
norādīt algu.
Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK
deputāts Rihards Kols bija iesniedzis priekšlikumu, ka darba sludinājumā
tiek norādītā attiecīgā amata kopējās mēneša vai gada summas bruto vai
stundas tarifa likmes paredzētās samaksas amplitūda.
Šis priekšlikums komisijā nonāca jau otro reizi – pirms diviem gadiem
Kola priekšlikumu komisija noraidīja, jo toreiz to neatbalstīja
valdības sociālie partneri.
Kols deputātiem skaidroja, ka priekšlikums veicinātu darba vides
kultūras uzlabošanos, veselīgas konkurences veidošanos, kā arī,
iespējams, mazinātu ēnu ekonomikas apmēru, jo šādas normas ieviešana
veicinātu caurspīdīgumu.
Vienlaikus, kaut arī daudzās Eiropas valstīs ir prakse norādīt
atalgojumu sludinājumos, Kols atzina, ka nevienā valstī gan šī prasība
ar likumu nav noteikta.
Labklājības ministrijas (LM) Darba attiecību un darba aizsardzības
politikas departamenta direktors Māris Badovskis norādīja, ka
ministrijai nav iebildumu pret šo priekšlikumu, ja tas tiek saskaņots ar
valdības sociālajiem partneriem.
Priekšlikumu joprojām neatbalsta Latvijas Darba devēju konfederācija
(LDDK), kuras darba tiesību eksperts Andris Alksnis skaidroja, ka
saistībā ar piedāvājumu ir pietiekami daudz juridisku neskaidrību,
turklāt alga uzņēmumiem var būt komercnoslēpums.
Latvijas brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāja
vietniece Irēna Liepiņa sacīja, ka LBAS būtībā atbalsta šo priekšlikumu,
tomēr, lai nodrošinātu, ka tam ir arī “juridiska slodze”, arodbiedrību
ieskatā, šo jautājumu vajadzētu regulēt caur ģenerālvienošanos. Šādam
risinājumam piekritu arī LDDK.
Savukārt Saeimas Juridiskā biroja juridiskā padomniece Daina Ose
sacīja, ka šim priekšlikumam patlaban nav “juridiskas slodzes”, jo
uzņēmums var noteikt ļoti plašu algas amplitūdu.
Vienlaikus Ose sacīja, ka šī iemesla dēļ nav skaidrs, kāpēc šāda
norma jāieraksta likumā. Tomēr, ja tiek paredzēts, ka priekšlikumam
tomēr ir juridiskas sekas, tad ir jānosaka, kādas sekas tās ir, piebilda
padomniece.
Priekšlikumu atbalstīja pieci deputāti, bet četri atturējās no balsojuma.
Vienlaikus šodien grozījumus Darba likumā komisija nodeva otrajam
lasījumam. Izmaiņas regulējumā saistītas ar darba līguma uzteikšanu
darbinieku arodbiedrības biedram.
Šos likuma grozījumus sagatavoja LM, un tie tika atbalstīti Ministru kabinetā.
LM skaidroja, ka likuma grozījumi paredz – turpmāk, ja darba līgums
darbiniekam tiks uzteikts, pamatojoties uz to, ka viņš nespēj veikt
nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums, kā
arī tad, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk
nekā sešus mēnešus, darba devējam nebūs jāsaņem arodbiedrības
iepriekšēja piekrišana uzteikumam. Šajos gadījumos, uzsakot darba līgumu
darbiniekam, kas ir arodbiedrības biedrs, darba devējam būs iepriekš
jāinformē arodbiedrība un jākonsultējas ar to.
Tāpat likuma grozījumi precizē piezīmes un rājiena izteikšanas un
apstrīdēšanas kārtību. Turpmāk gadījumā, ja pēc sūdzības izskatīšanas
darba devējs neatceļ piezīmi vai rājienu, tad darbiniekam ir tiesības
celt prasību tiesā viena mēneša laikā. Savukārt gadījumā, ja darba
devējs septiņu dienu laikā neizskata sūdzību un nesniedz atbildi par
pieņemto lēmumu, tad tiks uzskatīts, ka darba devējs piezīmi vai rājienu
ir atcēlis.
Lai līdzsvarotu abu darba tiesisko attiecību pušu tiesības,
likumprojektā arī ir noteiks, ka tajā gadījumā, ja darbinieks uzsaka
darbu svarīga iemesla dēļ un darba devējs piekrīt tam, ka darbinieka
norādītais iemesls ir svarīgs, tad darba devējs izmaksā atlaišanas
pabalstu likumā noteiktajā apmērā. Savukārt tajā gadījumā, ja starp
pusēm ir strīds par uzteikuma pamatu, tad darbiniekam ir tiesības celt
prasību tiesā par atlaišanas pabalsta piedziņu. Šāda prasība ceļama
viena mēneša laikā no darbinieka atlaišanas dienas.
Likuma grozījumi tika izstrādāti, ņemot vērā sociālo partneru –
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju
konfederācijas – panākto vienošanos Nacionālās trīspusējās sadarbības
padomes sēdē.
