Saeima 7. maijā galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Administratīvo sodu
likumu par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts
valodas lietošanas jomā, informē aģentūra LETA.
Jaunā likuma mērķis ir nodrošināt pārvaldes un sabiedrisko kārtību,
kā arī valsts valodas lietošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem valsts
valodas jomā un atturēt personas no pārkāpumu izdarīšanas šajās jomās.
Likumā ietvertas vairākas normas, kuras pašlaik ir noteiktas Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā, bet kas būtu zaudējušas spēku līdz ar
plānoto Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanos 1.jūlijā.
Tostarp jaunajā likumā pārnestas normas par nepamatotu speciālo dienestu
izsaukšanu, aizliegumu atrasties uz ūdenstilpes ledus pārkāpšanu, kā
arī par alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošanu
publiskā vietā vai atrašanos publiskā vietā reibuma stāvoklī.
Ar likumu cita starpā noteikta administratīvā atbildība par uzbrukumu
dienesta sunim vai zirgam, kā arī par tā darbības ietekmēšanu. Par šādu
pārkāpumu piemēros brīdinājumu vai naudas sodu līdz 2000 eiro.
Jaunā likuma normās, kas regulē ar valsts valodu saistītus
jautājumus, salīdzinājumā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu
būtiski palielināts to pantu skaits, kuru sankcijā paredzēts
administratīvā soda veids – brīdinājums. Tādējādi soda apmērs fiziskajām
personām tiek samazināts, veicinot sabiedrības pozitīvu attieksmi pret
valsts valodas lietošanu uzraugošo iestādi un valsts valodas lietošanas
noteikumu ievērošanas nepieciešamību, likumprojekta anotācijā atzīmē tā
autori.
Savukārt par klajas necieņas izrādīšanu pret valsts valodu turpmāk varēs piemērot naudas sodu no 35 līdz 700 eiro.
Saistībā ar valsts valodas pārkāpumiem jaunajā likumā paplašināta
juridisko personu atbildība.
Lielākajā daļā gadījumu līdz šim kā
atbildīgās personas par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu tika
noteiktas fiziskas personas, piemēram, veikalu pārdevēji, vadītāji,
nevis uzņēmums kā juridiska persona. Līdz ar to ne vienmēr tika
nodrošināts administratīvā soda mērķis – audzināt to personu, kura
izdarījusi administratīvo pārkāpumu, teikts likumprojekta anotācijā.
Turpmāk juridisko personu atbildība noteikta par tādiem pārkāpumiem
kā, piemēram, darba līguma noslēgšana ar darbinieku, neievērojot valsts
valodas zināšanu apjomu (paredzot sodu no 140 līdz 1400 eiro), nosaukumu
neveidošana un nelietošana valsts valodā (paredzot sodu no 140 līdz 140
eiro) un valsts valodas lietošanas nenodrošināšana lietvedībā (paredzot
sodu no 140 līdz 1400 eiro).
Likumā ietverts arī jauns regulējums par informācijas sniegšanas
noteikumu neievērošanu. Regulējumā cita starpā paredzēta atbildība par
prospektu, biļetenu, katalogu vai citu materiālu nosūtīšanu vai
izsniegšanu fiziskajai vai juridiskajai personai līdztekus valsts
valodai arī svešvalodā bez personas pieprasījuma, ja to izdarījusi
publiskas personas institūcija vai privātpersona, pildot deleģētu
pārvaldes uzdevumu. Par šo pārkāpumu paredzēts piemērot brīdinājumu vai
naudas sodu fiziskajām personām no 35 līdz 140 eiro, amatpersonām – no
70 līdz 300 eiro, bet juridiskajām personām – no 140 līdz 1000 eiro.
Likums stāsies spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu – 1.jūlijā.
