Beidzoties dīkstāves un dīkstāves palīdzības pabalstam un prognozējot
turpmāku bezdarbnieku skaita pieaugumu, ir izstrādāti vairāki
nodarbinātības pasākumi, liecina nākamajā valdības sēdē izskatāmais
Labklājības ministrijas noteikumu projekts.
Dīkstāves pabalstu izmaksa tiks pārtraukta pēc 30.jūnija.
Plānots veidot algu subsīdijas atbalsta pasākumu, kura laikā darba
devējiem tiktu piešķirtas subsīdijas 50% apmērā no darbiniekam noteiktās
mēneša darba algas četru mēnešu garumā. Subsīdijas maksimālais apmērs
būtu 430 eiro mēnesī.
Tādējādi, ja darbinieka mēneša darba alga ir 860 eiro, subsīdija
veidos 430 eiro mēnesī, savukārt, ja darba alga ir 430 eiro, būs
iespējams saņemt subsīdiju 215 eiro mēnesī.
Vienlaikus, lai mazinātu finanšu atbalsta negodprātīgas izmantošanas
risku, paredzēts, ka pie viena darba devēja kādā no subsidētās
nodarbinātības pasākumiem bezdarbnieki varēs iesaistīties tikai vienu
reizi. Tāpat plānots, ka darba devējs nevarēs dibināt darba attiecības
ar bezdarbnieku, ko iepriekš ir nodarbinājis pēdējo divu mēnešu laikā
pirms iesaistes pasākumā.
Tāpat kā to šobrīd paredz subsidētās nodarbinātības pasākuma
īstenošanas nosacījumi, lai veicinātu pastāvīgu darba vietu veidošanu,
darba devējam paredzēts uzlikt par pienākumu nodarbināt bezdarbnieku ne
mazāk kā trīs mēnešus pēc algas subsīdijas atbalsta pasākuma īstenošanās
beigām.
Turklāt, lai nodrošinātu sabalansētāku atbalsta sniegšanu, kā arī
ievērojot atšķirības dažādu uzņēmumu lielumā un nodarbināto skaitā,
paredzēts, ka viens darba devējs varēs iesaistīt algu subsīdijas
atbalsta pasākumā līdz 50% no kopējā nodarbināto skaita, bet ne vairāk
kā 20 bezdarbniekus.
Ievērojot, ka algas subsīdijas atbalsta pasākuma mērķis ir
nodarbinātības veicināšana pēckrīzes periodā, pieteikties dalībai šajā
pasākumā darba devēji varēs līdz 2021.gada 31.decembrim.
Lai pieteiktos algas subsīdijas pasākumam, darba devējam ne vēlāk kā
desmit dienas iepriekš būtu jāpublicē informācija par brīvo darba vietu
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vakanču portālā.
Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) sociālajā vietnē
“Twitter” norādījusi, ka algu subsīdiju mehānismu uzņēmējiem plānots
apstiprināt nākamās nedēļas valdības sēdē.
Ministre tostarp atzīmēja, ka minētais pasākums ir tikai viens no
Labklājības ministrijas izstrādātā sociālā spilvena, kas veidots,
apzinoties Covid-19 krīzes radīto ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un
iedzīvotāju ienākumiem.
Tostarp plānots atbalsts darbu zaudējušajiem studentiem, kā arī
plānots ieviest pagaidu sabiedrisko darbu cilvēkiem, kuriem beidzies
bezdarbnieka pabalsts. Ministre arī minēja, ka plānots ieviest “ātru un
efektīvu apmācību pie darba devēja”.
Projekta anotācijā tiek skaidrots, ka pagaidu sabiedriskajos darbos
tiks iesaistīti bezdarbnieki, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu vai
atsakās no tā saņemšanas. Atlīdzības apmērs par dalību būs 200 eiro
mēnesī, un tā tiek izmantota patēriņam un pamatvajadzību nodrošināšanai,
kā arī nabadzības risku mazināšanai.
Patlaban Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka sabiedriskā darba
veikšanā iesaista bezdarbniekus ne vairāk kā četrus mēnešus 12 mēnešu
periodā, tomēr paredzēts pagarināt šo periodu līdz sešiem mēnešiem, jo,
kā skaidrots anotācijā, “tautsaimniecība pēc krīzēm atgūstas pakāpeniski
un uzlabojumi darba tirgū vērojami ar zināmu laika nobīdi”.
Algotos pagaidu sabiedriskos darbus īsteno pašvaldības, vietās, kas
pašvaldību institūcijās (izņemot pašvaldību komercsabiedrības),
biedrībās vai nodibinājumos izveidotas no jauna vai kurās vismaz četrus
mēnešus, pirms bezdarbnieks uzsācis dalību pasākumā, nav tikusi
nodarbināta neviena cita persona.
Pasākuma laikā par bezdarbniekiem tiek veiktas valsts sociālās
apdrošināšanas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai. Patlaban
sabiedrisko darbu nodarbinātības pasākums tiek īstenots no valsts
budžeta līdzekļiem, tomēr tiek apsvērts šim mērķim izmantot Eiropas
Sociālā fonda līdzekļus.
Vienlaikus Labklājības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes
ministriju ir izstrādājusi atbalsta pasākumu, kura mērķis ir palīdzēt
bez darba esošiem augstākās izglītības iestāžu studentiem pārvarēt
ārkārtējās situācijas izraisītās nelabvēlīgās sekas.
Pasākuma laikā bezdarbnieka statusu ieguvušajiem klātienes studentiem
paredzēta iespēja piedalīties prasmju un iemaņu attīstības pasākumā,
kas ļautu studējošajiem mācību laikā attīstīt pētnieciskās,
organizatoriskās, kā arī IT prasmes, veicot noteiktus uzdevumus savā
mācību iestādē.
Pasākumā iesaistītajiem studentiem tiks izmaksāta stipendija – 10
eiro apmērā par katru dalības dienu. Pasākuma ilgums ir līdz sešiem
mēnešiem un tas tiks īstenots uz tādiem pašiem nosacījumiem, kā darbam
nepieciešamo prasmju attīstība nevalstiskajā sektorā, kas ir viens no
NVA pasākumiem.
Paredzēts, ka kopumā minētajā aktivitātē par esošo finansējumu varētu iesaistīties līdz 3000 studējošo bezdarbnieku.
Plānots, ka minētie pasākumi stātos spēkā jau jūnijā.
Jau ziņots, ka šobrīd NVA ir reģistrēti kopumā 77 337 bezdarbnieki, no kuriem 897 šādu statusu ieguvuši jūnijā.
NVA apkopotie dati liecina, ka aprīlī, salīdzinot ar marta beigām,
reģistrēto bezdarbnieku kopskaits ir palielinājies par 10 991 cilvēku,
bet no 1. līdz 29.maijam, salīdzinot ar aprīļa beigām, reģistrēto
bezdarbnieku skaits bija pieaudzis par 3466 personām.
Pēc NVA direktores Evitas Simsones paustā, aprīlī bezdarbnieka
statuss tika piešķirts 15 826 cilvēkiem, kamēr no 1. līdz 27.maijam –
7713.
Reģistrētā bezdarba līmenis šī gada marta sākumā valstī bija 6,3%,
bet aprīļa beigās – 8%, divu mēnešu laikā reģistrētā bezdarba līmenis
bija pieaudzis par 1,7% procentpunktiem. Operatīvā informācija liecina,
ka uz 29.maiju reģistrētā bezdarba līmenis bija 8,4%.
