Latvijā 32% aptaujāto iedzīvotāju vēlas strādāt attālināti, liecina mobilo sakaru operatora “Tele2” pētījuma dati.
Vislielākie attālinātās strādāšanas piekritēji ir tie, kuri šajā
krīzes laikā jau strādāja attālināti (62%), cilvēki vecumā no 18 līdz 39
gadiem, ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem, ar augstāko
izglītību, vadītāji (40%), kvalificēti speciālisti (38%) un
pašnodarbinātās personas (51%).
Pētījumā noskaidrots, ka pēc krīzes beigām strādāt attālināti vairāk
vēlas Rīgā (39%) un Pierīgā (36%) dzīvojošie. Vidzemē vēlmi strādāt
attālināti pauž 30% iedzīvotāji, Latgalē – 27%, Zemgalē – 25%, bet
vismazāk Kurzemē – 24%.
Ekonomikas antropologs Andris Šuvajevs komentēja, ka pētījuma
rezultāti atklāj, ka strādāšana attālināti ir zināma privilēģija un
pieejama ļoti konkrētu sociālo grupu pārstāvjiem, tostarp Latvijas
vidusslānim.
“Tas liek izvērtēt ne tikai šo darbu specifiku un to kā pandēmijas
apstākļi iespējams mainīs darba vides dinamiku, bet arī paturēt prātā
visus tos darbus, kurus “attālināt” nav iespējams. Kā redzējām, tieši
tās profesijas, kuru funkcija paredz klātesamību, ir bijušas sociāli
svarīgākās krīzes laikā. Šim novērojumam vajadzētu rosināt vispārēju
diskusiju par to, kuri darbi tiek augstāk novērtēti – gan morāli, gan
monetāri,” pauda Šuvajevs.
“Tele2″ personāla vadītāja Aija Bite-Ozere norādīja, ka, visticamāk,
Covid-19 pandēmijas krīzei būs lielāka ietekme ilgtermiņā. Ja pirms
krīzes daudzi īsti nedomāja par iespēju strādāt attālināti, tad dzīves
to faktiski piespieda un, kā izrādās, liels skaits iedzīvotāju vēlas arī
turpmāk strādāt attālināti. Tas būs jauns izaicinājums uzņēmumiem – kā
organizēt turpmāk savus iekšējos darba procesus, kā būt produktīviem
ilgtermiņā, kā sabalansēt uzņēmuma un darbinieku vēlmes,” viņa sacīja.
Lai noskaidrotu, kā ārkārtējā situācijā Latvijā mainījušās
iedzīvotāju prasmes, “Tele2” veica “#paliecmājās” iedzīvotāju pieredzes
pētījumu sadarbībā ar “Norstat”, un tajā piedalījās 1011 respondenti.
