Kopumā 23% Latvijas iedzīvotāju saņem nepietiekamu atpūtu, miegā
vidēji pavadot sešas stundas vai pat mazāk, secināts “BENU Aptiekas”
veselības monitoringa rezultātos, kas veikts sadarbībā ar pētījumu
centru “SKDS”. “Alūksniešiem.lv” uzzināja aģentūrā Leta.
No minētajiem 23% respondentu piecas stundas vai mazāk naktī miegā pavada 5%, bet sešas stundas – 18%.
Tāpat pētījumā atklāts, ka vidēji septiņas stundas guļ 42%
respondentu, astoņas stundas – 30%, deviņas stundas vai vairāk – 5%, bet
konkrētu atbildi nespēja sniegt 1% aptaujāto.
Trešdaļa jeb 33% respondentu katru vai gandrīz katru nakti pamostas,
17% mostas pāris reizes nedēļā, 15% pāris reizes mēnesī, kamēr 18% –
retāk nekā pāris reizes mēnesī. Tikmēr 14% respondenti snieguši atbildi,
ka naktī minēto iemeslu dēļ nekad nemostas.
Iegūtie dati liecina, ka, palielinoties vecumam, iedzīvotāji naktī
mostas biežāk. Piemēram, vecumā no 64 līdz 75 gadiem 66% mostas katru
vai gandrīz katru nakti, lai aizietu uz tualeti vai padzertos. Vecuma
grupā no 55 līdz 63 gadiem šis rādītājs ir 46%, savukārt vecumā no 45
līdz 54 gadiem – 26%. Iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 44 gadiem šādu
atbildi 22% gadījumu, savukārt vecuma grupās no 25 līdz 34 gadiem un no
18 līdz 24 šie rādītāji ir attiecīgi 17% un 13%.
“BENU Aptiekas” veselības monitoringa rezultāti atklāj, ka tieši
vecāka gadagājuma cilvēki biežāk norādījuši, ka guļ mazāk. Piemēram,
vecumā no 64 līdz 75 gadiem 22% aptaujāto norādījuši, ka katru nakti
vidēji guļ sešas stundas vai mazāk, kamēr vecuma grupā no 18 līdz 24
gadiem šādu atbildi sniedza 14% aptaujāto.
Attiecībā uz miega režīmu 40% aptaujāto dodas gulēt ap plkst.23, 25%
ap plkst.24, bet 21% ap plkst.22. Savukārt 9% gulēt dodas ap plkst.1 vai
vēlāk, kā arī 3% plkst.21 vai agrāk. Saistībā ar mošanos no rīta 36%
snieguši atbildi, ka parasti to dara ap plkst.7, kamēr 31% ap plkst.6.
Tikmēr 14% norādījuši, ka dodas gulēt ap plkst.8, bet 10% plkst.5 vai
agrāk. Vien 7% respondentu mostas plkst.9 vai vēlāk.
Pētījumā tostarp atklāts, ka kopumā 22% aptaujāto ar aktivitāšu
mērītāju vai sporta pulksteni mēdz sekot līdzi miega kvalitātei, kamēr
6% to dara regulāri, 6% – dažkārt, bet katrs desmitais – reti. Visbiežāk
ar dažādu viedierīču palīdzību miega kvalitātei seko līdzi jaunieši
vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Kopumā 36% šīs grupas respondentu
norādījuši, ka miega kvalitātes mērīšanai izmanto aktivitāšu mērītājus
vai sporta pulksteņus.
Ģimenes ārste Zane Zitmane norāda, ka ilgstoša neizgulēšanās, proti,
vismaz trīs mēnešu garumā pavājina imunitāti, kā arī paaugstina dažādu
saslimšanu riskus, sākot no dažādiem vīrusiem, līdz pat sirds slimībām
un diabētam problēmām. Nepietiekams miegs, pēc speciālistes paustā,
nozīmē, ka organismam nepietiek laika atjaunoties, kā rezultātā rodas
nespēks, grūtības koncentrēties, izteiktas garastāvokļa svārstības un
nomāktība.
Miega kvalitāti ietekmē vairāki faktori – miega režīms, pirmsmiega
rituāli, fizisko aktivitāšu daudzums, matrača un spilvena piemērotība,
kā arī gaisa temperatūra. Tāpat istabā nedrīkstētu būt pārāk gaišs un
trokšņains. Zitmane norāda, ka svarīgākais ir tas, cik daudz laika tiek
atvēlēts miegam. Ir cilvēki, kas nevar izgulēties, ja nav devušies gulēt
laicīgi, tomēr citi jūtas labāk, ja gulēt iet vēlu un vēlu arī ceļas.
Tāpat eksperte norāda, ka īsi pirms došanās gulēt ieteicams doties
pastaigā svaigā gaisā. Vēlams ieviest arī kādus rituālus pirms miega,
piemēram, lasīt grāmatu, lai organisms jau laikus var atslābt un būtu
vieglāk aizmigt. Ļoti svarīgi būtu ik dienu mosties un doties gulēt
vienā un tajā pašā laikā. Liela nozīme ir arī miega videi – matracim un
spilvenam jābūt ērtam un piemērotam individuālajām vajadzībām, istabai
jābūt klusai un tumšai, vēlamā gaisa temperatūra istabā ir 18 grādi pēc
Celsija.
Dienas otrajā pusē, pēc ģimenes ārstes paustā, nevajadzētu lietot
kofeīnu saturošus dzērienus. Stundu pirms gulētiešanas nevajadzētu
skatīties telefona vai datora ekrānā, jo to radītā zilā gaisma traucē
organismam dabiski izstrādāt miega hormonu melatonīnu un var radīt
grūtības aizmigt.
Tostarp nav ieteicams skatīties televizoru vai spēlēt videospēles, kā
arī pārēsties, jo tas ne vien traucēs aizmigt, bet arī radīs
pastiprinātu slodzi gremošanas sistēmai, kam naktī būtu jāatpūšas, nevis
jāstrādā pastiprinātā režīmā.
“BENU Aptiekas” veselības monitoringu veic “BENU Aptieka” sadarbībā
ar pētījumu centru “SKDS”. Pētījums veikts 2020.gada aprīlī un maijā,
aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75
gadiem.
