Arī pēc Covid-19 krīzes piektā daļa jeb 20% iedzīvotāju gatavi
atteikties no luksusa lietām, liecina mobilo sakaru operatora “Tele2”
“#paliecmājās” iedzīvotāju pieredzes pētījums.
Pētījums atklāj, ka 70% iedzīvotāju koronavīrusa izraisītās krīzes
laikā ir ko jaunu iemācījušies un gatavi jauniegūtās prasmes un
zināšanas pielietot arī pēc krīzes. “Top3” lietas un iemaņas, kuras
cilvēki turpinās praktizēt arī pēc krīzes, ir – aktīvāk izmantos mobilās
tehnoloģijas (25%), biežāk iegādāsies preces internetā (21%) un
atteiksies no luksusa lietām (20%).
Kā noskaidrots pētījumā, krīzes laikā iegūtās zināšanas, kas noderēs
arī nākotnē, visvairāk novērtē vadītāji (92%) un seniori (86%).
“Mobilo un digitālo tehnoloģiju pieaugošo lomu sabiedrības dzīvē
neapstrīd neviens, bet tas nenozīmē, ka šī attīstība ir vienmērīga.
Sabiedrība ir daudzšķautņaina, un līdz šim vairākas sociālās grupas, kā
piemēram, seniori, neizjuta īpašu vajadzību un vēlmi iemācīties maksāt
rēķinus un veikt pirkumus internetā, vai izmantot video zvanu saziņai ar
radiniekiem. Covid-19 pandēmijas ietekmē šī vajadzība kļuva pavisam
īsta, un, kā redzams, mēs visai ātri spējām pielāgoties radikālām
izmaiņām ikdienas dzīvē,” norāda ekonomikas antropologs Andris Šuvajevs.
Viņš piebilst, ka, piemēram, katrs piektais pensionārs šajā laikā
izmanto “WhatsApp” video zvanu, lai sazinātos ar tuviniekiem. Tas
nozīmē, ka ar aktīvu publisko institūciju darbību pastāv labas iespējas
veicināt vēlamu prasmju apgūšanu arī nākotnē, kam būs ne tikai
ekonomiski ieguvumi.
“Arī uzņēmumi un valsts institūcijas ir centušās pielāgoties
jaunajiem apstākļiem un ieviesuši digitālos risinājums, kas visticamāk
turpinās darboties arī nākotnē, jo spēj efektīvāk izpildīt noteiktas
funkcijas. Tomēr šeit ir arī viens zināms riska faktors. Proti, ir arī
jāapzinās un to parāda arī pētījuma dati, ka daļai sabiedrības jeb 30%
pandēmijas laikā ikdiena nav būtiski mainījusies un viņi nav apguvuši
jaunas iemaņas. Attīstoties tehnoloģijām un mainoties dažādām
uzņēmējdarbības un klientu apkalpošanas formām, šī sabiedrības daļa
nākotnē var saskarties ar jauniem izaicinājumiem, tādēļ šim jautājumam
noteikti ir jāpievērš uzmanība jau tagad,” atzīst Šuvajevs.
Pētījums atklāj, ka seniori daudz biežāk nekā citas sabiedrības
grupas norāda uz to, ka nākotnē aktīvāk izmantos mobilās tehnoloģijas,
daudz biežāk sazvanīsies ar radiniekiem, izmantojot video zvanu, kā arī
meklēs izklaides iespējas internetā. Jaunieši un vidējā paaudze ir tā,
kas savukārt daudz izteiktāk nekā citas sabiedrības grupas turpinās
sportot mājās, kā arī izmantos tiešsaistes kursu iespējas.
“Cilvēku paradumi mainās ļoti lēni, bet mēs no savas darbības jomas
redzam, ka šī krīze šo tempu ir palielinājusi. Mobilā interneta patēriņa
straujais pieaugums apliecina to, ko parāda arī pētījums – iedzīvotāji
ir apguvuši daudzas ar tehnoloģijām saistītas prasmes. Gribētos cerēt,
ka mēs no šīs krīzes kā labās lietas paņemsim līdzi ne tikai praktiskās
iemaņas, kas ļāva mums strādāt un mācīties attālināti, bet arī liks mums
pārvērtēt cilvēcīgās lietas. Ne velti mūsu pētījuma dati rāda, ka pirmā
lieta, ko vismaz 60% cilvēku darīs pēc krīzes ierobežojumu beigām, ir
satiks ģimenes locekļus un draugus,” saka “Tele2” komercdirektors Raivo
Rosts.
Lai noskaidrotu, kā ārkārtējā situācijā Latvijā mainījušās
iedzīvotāju prasmes, maija sākumā mobilo sakaru operators “Tele2” veica
“#paliecmājās” iedzīvotāju pieredzes pētījumu sadarbībā ar “Norstat”, un
tajā piedalījās 1011 respondenti.
