Latvijas veselības aprūpes iestādes vēl nav gatavas reaģēt
katastrofas gadījumā, jo tās neievēro noteiktus starptautiskus principus
vai pamatnostādnes katastrofu medicīnā, pausts Latvijas Universitātes
Medicīnas fakultātes pētījumā, kas veikts kopā ar Latvijas slimnīcu
biedrību.
Pētījums, kurš patlaban pārtapis Latvijas Universitātes Medicīnas
fakultātes pasniedzēja, 12.Saeimas deputāta Romualda Ražuka grāmatā
“Latvijas ārstniecības iestāžu gatavība katastrofu pārvaldīšanā”,
atklāj, ka tikai 19% Latvijas ārstniecības iestāžu piemēro galvenos
principus un stratēģiju, sagatavojot Rīcības plānu ārkārtas situācijām,
ka arī vadās pēc tiem sava personālā apmācībā.
Vienlaikus pētījumā atklājies, ka tikai 23,8% slimnīcu bija
atbilstoša Ārkārtas situāciju vadības sistēma, kā arī darbības
koordinācijas kārtība ar kaimiņos esošajam ārstniecības iestādēm un
veselības aprūpes sistēmas administrāciju. Slimnīcu izdzīvošanai
ārkārtas situācijā vitāli nepieciešamie nepārtraukta nodrošinājuma un
loģistikas ceļi bija sagatavoti tikai 23,81% slimnīcu, turklāt tikai
13,8% ārstu šajās slimnīcās zināja par esošo Rīcības ārkārtas situācijā
plānu.
Pētījumā noskaidrojies, ka Latvijas veselības aprūpes iestādes
nenodrošina precīzu apmācību par incidentu vadības sistēmas ieviešanu
saviem darbiniekiem, kā rezultātā lielākā daļa medicīnas darbinieku nav
pilnībā informēti par viņu lomu un pienākumiem masveida negadījumu vai
katastrofu gadījumā.
Tāpat secināts, ka līdzās veselības aprūpes iestāžu sliktai gatavībai
rīkoties pēc iespējamās katastrofas, Latvijas ārsti arī nav pietiekami
sagatavoti rīcībai katastrofas gadījumā kā individuālie profesionāļi.
Piemēram, apmācības civilajā aizsardzībā un katastrofu medicīnā bija
nodrošinātas tikai 11,8% ārstu, vienlaikus 71,2% aptaujāto ārstu izteica
vēlmi apmeklēt katastrofu medicīnas apmācības.
Kā norādīja Ražuks, pēdējās desmitgadēs pasaule piedzīvojusi
ievērojamu dažāda veida katastrofu un no tām cietušo cilvēku skaita
pieaugumu, tāpēc iespējamība, ka ārstniecības iestādes un mediķi ar tām
saskarsies, ir krietni pieaugusi. Viņš arī norāda, ka šīs pētījums ir
veltīts Latvijas ārstniecības iestāžu un ārstu gatavības katastrofu
pavaldīšanas izvērtēšanai.
Pētījuma materiāls tika savākts no 2016. gada oktobra līdz 2017.gada
februārim. Adaptētas Pasaules Veselības organizācijas gatavības ārkārtas
situācijām izvērtēšanas aptaujas tika nosūtītas 21 Latvijas slimnīcu
administrācijai, jautājumi bija par vadību un kontroli, šķirošanu,
pakalpojumu un cilvēkresursu pieejamības nepārtrauktību medicīnisko
piederumu rezervēm. Pētījuma laikā 305 ārstiem no šīm slimnīcām tika
uzdoti līdzīgas ievirzes individuālie jautājumi.
