Pasākumu rīkotāji pauž atbalstu veselības ministres Ilzes Viņķeles
(AP) pieļāvumam, ka, epidemioloģiskajai situācijai nemainoties vai
uzlabojoties, nākamais solis Latvijā būtu atļaut ārtelpu pasākumu
rīkošanu, kuros var piedalīties līdz 200 cilvēkiem.
Kā aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas pasākumu producentu asociācijas
(LaPPA) valdes priekšsēdētājs Guntis Ērglis-Lācis, nozares pārstāvji
atzinīgi vērtē jebkādus atvieglojumus, tomēr, lai saprastu, kā tas
notiks, būtu jāsagaida oficiāls paziņojums, kad šādus pasākumus varētu
rīkot.
“Ja, piemēram, ar jūlija sākumu tiks atļauti pasākumi, kuros var
piedalīties līdz 200 cilvēkiem, tas būtu lieliski. Tomēr jāņem vērā mūsu
industrijas specifika. Ja veselības ministre paziņotu, ka ar rītdienu
var pulcēties 1000 cilvēki un vairāk, industrijai tas nepalīdzēs. Te var
vilkt paralēles ar paziņojumu, ka iedzīvotāji var vērsties pēc
ambulatorās palīdzības, bet slimnīcas tam nebija gatavas. Ar mums ir
līdzīgi,” uzsvēra Ērglis-Lācis.
Viņš uzsvēra, ka industrijai būtu svarīgi zināt, kādi ir nākamie
divi, trīs soļi uz priekšu, pat ar atrunu, ka nosacījumi var mainīties
līdz ar izmaiņām epidemioloģiskajā situācijā valstī. Skaidrība ir tas,
kas pasākumu rīkotājiem ir vajadzīga visvairāk.
Trešdien, attālināti piedaloties Saeimas Izglītības, kultūras un
zinātnes komisijas sēdē, koncertaģentūras “PositivusMusic” vadītājs
Ģirts Majors deputātiem norādīja, ka privātā sektora kultūras un
izklaides pasākumu organizatoru un kultūras norišu vietu darbība ir
iesaldēta vismaz uz pusgadu. Tam piekrita arī Ērglis-Lācis, norādot, ka,
atļaujot pulcēties 200 vai 500 cilvēkiem, nozari tas neatsaldēs.
“Nozare sāks dzīvot tad, kad būs atcelti visi ierobežojumi, proti,
tie varētu būt seši mēneši pēc ierobežojumu atcelšanas. Nozarei ir
nepieciešami atbalsta mehānismi, lai tā neiznīktu turpmāko mēnešu
laikā,” uzsvēra Latvijas pasākumu producentu asociācijas (LaPPA) valdes
priekšsēdētājs.
Tāpat viņš norādīja, ka atbildīgajām institūcijām būtu jāskaidro,
kāpēc pasākumus var apmeklēt iekštelpās līdz 25 cilvēkiem, bet ārtelpās –
līdz 50. Viņa ieskatā, iespējamais arguments, ka 25 cilvēkus
izkontrolēt ir vieglāk, ir par maz skaidrots.
“Gan no mana, gan nozares skatupunkta būtu jēgpilni, ka mēs zinātu
nākamos divus, trīs soļus, kā arī pamatojumu, kāpēc mēs runājam par 200
vai 500 apmeklētājiem, bet, kāpēc ne par 1000. Jābūt skaidriem spēles
noteikumiem,” uzsvēra Ērglis-Lācis.
Kultūras un izklaides centrā “Hanzas perons” direktore Ieva Irbina
uzsvēra, ka cilvēku skaita kāpinājums ārtelpās ir vērtējams pozitīvi, jo
tas ļauj kultūras un izklaides pasākumu nozarei strādāt vismaz minimālā
apjomā.
Viņas ieskatā, patlaban pietrūkst vienāda pieeja gan uz pasākumiem
iekštelpās, gan ārtelpās. Būtu jāsaglabā proporcija, ka ārtelpās var
pulcēties divas reizes vairāk apmeklētāju, nekā iekštelpās. Irbina
sacīja, ka tas ļautu nozarei strādāt plānveidīgi uz priekšu un nonākt
pie stabilākas izejas no krīzes situācijas, saprotot, kādā veidā šī
proporcija palielinās.
“Manuprāt, svarīgi būtu ievērot arī konsekvenci attiecībā uz
distancēšanās attālumu un vienam cilvēkam paredzēto platību, kas
iekštelpu pasākumu organizatoriem ir noteikts četru kvadrātmetru
lielumā. Tas būtu jāievēro gan veikalos, gan sabiedriskajā transportā,
gan citviet,” uzsvēra “Hanzas perona” direktore.
Viņa pavēstīja, ka, piemēram, “Hanzes perona” platība ir 1200
kvadrātmetri un, ja pieņemt lēmumu, ka iekštelpās var pulcēties 100
cilvēku, iestāde apmeklētājiem var piedāvāt ievērojami lielāku platību,
nekā noteikts.
“Patlaban nav skaidrs, kāpēc, ievērojot sanitārā protokola prasības,
netiek veikts tik plašs solis arī iekštelpu pasākumu gadījumā. Ja
galvenais arguments ir spēja šos cilvēkus pēc tam atsekot, 200
apmeklētāju ir ļoti liels skaits. Runa ir par konsekvenci, lai mēs
saprastu, ko varam plānot uz priekšu,” pauda Irbina.
Tāpat viņa norādīja, ka pasākumu nozare vienmēr ir strādājusi,
rūpējoties par cilvēku drošību visdažādākajos aspektos. Viņasprāt,
cilvēku drošība un to plūsmu plānošana ir pasākumu nozares pamats,
norādot, ka ar šādiem uzdevumiem nozare tiek galā ļoti labi.
“Runājot par sanitāro protokolu, ar dažādiem pasākumiem esam
pierādījuši, ka nozare kopumā labi tiek galā ar cilvēku plūsmu
organizēšanu, novirzot apmeklētājus tur, kur viņiem jānonāk. Tas, ko mēs
sagaidītu ir savlaicīgums un spert cilvēku skaita palielināšanas soļus
vienlīdz atbildīgi gan pret iekštelpās, gan ārtelpās notiekošiem
pasākumiem,” sacīja “Hanzas Perona” direktore, uzsverot, ka, ja ir
plānota cilvēku palielināšana un tam nepieciešams citādāks sanitārais
protokols, tas būtu jādara zināms nozarei, lai kopīgi izvērtētu, vai
nozare spēj to īstenot.
LETA jau rakstīja, ka epidemioloģiskajai situācijai nemainoties vai
uzlabojoties, nākamais solis Latvijā būtu atļaut ārtelpu pasākumu
rīkošanu, kuros var piedalīties līdz 200 cilvēkiem, ceturtdien preses
konferencē pavēstīja Viņķele.
Attiecībā uz ārtelpu pasākumiem “tas solis varētu būt platāks”, tomēr
“mēs nerunājam par tūkstošiem”, izteicās ministre. Patlaban tiek
diskutēts par to, kādā tempā varētu palielināt pasākumos pieļaujamo
cilvēku skaitu.
Ministre uzsvēra, ka iespēju, ka vasarā varētu būt atļauti pasākumi
ar vairāku tūkstošu cilvēku dalību, neatbalsta nedz epidemiologi, nedz
infektologi.
“Jā, kaimiņi igauņi šo pulcēšanās brīvību maina ar lielāku vērienu,
bet tā ir apzināta Latvijas valdības izvēle būt piesardzīgākiem,”
norādīja Viņķele un piebilda, ka “tā ir katras valsts izšķiršanās”.
“Latvijas valdības izšķiršanās līdz šim ir bijusi tāda, ka, īpaši
attiecībā uz pulcēšanos iekštelpās, mēs būsim piesardzīgāki, veroties
vaļā,” klāstīja politiķe.
Ņemot vērā, ka citviet pasaulē nav piemēru, uz kuriem raudzīties,
mazinot ierobežojumus, Latvijas valdība nolēmusi šim procesam pieiet
piesardzīgāk, proti, vērtējot ierobežojumu mīkstināšanas ietekmi četru
nedēļu periodā, skaidroja ministre.
Pēc Viņķeles paustā, tas ir nepieciešams, jo Covid-19 izplatības
mērīšanai pēc ierobežojumu mīkstināšanas ir nepieciešami divi 14 dienu
periodi.
Kā vēstīts, Veselības ministrija trešdien ziņoja, – ja
epidemioloģiskā situācija nepasliktināsies, tad atbilstoši šā brīža
plānam iekštelpu publisku un privātu pasākumu apmeklētāju pieļaujamo
skaitu varētu palielināt no 25 līdz 50 cilvēkiem.
